«Es esmu sev par sevi teikusi daudz. Taču šo visu gan vairs nevēlos sarunās ar sevi pieļaut. Es jau kādu brīdi dzīvoju ar lielāku iejūtību pret sevi, tā ir labāk,» vēsta Kristīne un uzskaita, kādus vārdus viņa vairs sev nevelta nekad un nevienā situācijā, taču agrāk gan to viņa sev teikusi bieži.
«Ka esmu neglīta. Pietiek, ka ik pa laikam kāds cits to par mani pasaka. Es sev nešķietu neglīta, patiesībā neglīta jutos tikai pusaudžu vecumā, jau krietni sen esmu mierā ar to, kā izskatos,» secina viņa.
«Ka esmu par garu. Šo lielumu es ietekmēt nevaru, es nevēlos iet sakumpušu muguru,» viņa padalās ar otru argumentu (izvērstāk – Kristīnes ierakstā zemāk). «Ka esmu resna. Ir bijuši dzīves posmi, īpaši pēc sesijām universitātē, kad bija jāpērk par izmēru lielāks apģērbs, jo mācījos naktīs un neprātīgi ēdu saldumus, biju kļuvusi lielāka,» atzīst Kristīne.
«Ka esmu stulba. Es nezinu visu, tas nav iespējams, ir lietas un procesi, kurus nesaprotu, un tas ir absolūti normāli,» viņa uzskata. Visiem šiem un vēl dažiem kompleksiem Virsnīte nu ir pateikusi ardievas un 43 gadu vecumā beidzot jūtas sevi pieņēmusi.






























































































































