Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora amatam izraudzīta Zanda Ķergalve

Kultūra
Santa.lv
Santa.lv
17. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Wikipedia
Atklātā konkursā uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) direktora amatu uzvarējusi līdzšinējā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve, informē Kultūras ministrija.

Jaunās direktores uzdevums būs nodrošināt pārmaiņu vadību muzejā, visupirms novēršot KM un Valsts kontroles pārbaudēs konstatētos darbības pārkāpumus muzejā; kopā ar motivētu, spēcīgu profesionāļu komandu nodrošināt muzeja sistemātisku attīstību un starptautiskās atpazīstamības vairošanu.

“Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja turpmākā attīstība ir izaicinājumiem pilna – jaunajam vadītājam nepieciešamas vadītāja kompetences, spēja strādāt komandā, skaidrs redzējums un drosme. Ministrijas uzstādītie mērķi ir augsti – muzejam ir jāattīstas un jātop par vienu no vadošajiem brīvdabas muzejiem Baltijā un Eiropā,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone: „Zanda Ķergalve sevi konkursa komisijai pieteica kā spēcīgs un pieredzes bagāta profesionāle, lielu kultūras darbinieku kolektīvu un kultūras pasākumu vadītāja. Ķergalvi raksturo izaicinošu mērķu izvirzīšana un uz rezultātu sasniegšanu orientēts darbs. Pašvaldības kultūras iestāžu, tostarp trīs muzeju pārraudzībā gūtā darba pieredze lieti noderēs Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja attīstīšanā par vienu no vadošajiem brīvdabas muzejiem Baltijā un Eiropā.”

Kā tika ziņots Muzeju padomes locekļiem un pēc padomes sēdes notikušajā mediju brīfingā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, Zanda Ķergalve par atklātā konkursa uzvarētāju tika izvirzīta pēc tam, kad konkursa augstāko punktu skaita ieguvējs bija atsaucis savu kandidatūru uz LEBM direktora amatu. Ķergalve bija novērtēta kā otrs spēcīgākais kandidāts.

Zanda Ķergalve valsts muzeja vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, pildot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktores pienākumus. Apvienībā ietilpst Rīgas Porcelāna muzejs, muzejs Rīgas Jūgendstila centrs, A.Čaka memoriālais muzejs, koncertorganizācija Ave Sol, kamerkoris Ave Sol, izstāžu zāle Rīgas Mākslas telpa, Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvalde, kultūras pils Ziemeļblāzma, Rīgas kultūras un atpūtas centrs Imanta un kultūras centrs Iļģuciems

Iepriekš Ķergalve bijusi profesionālā pūtēju orķestra Rīga direktores p.i., pildījusi XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku biroja vadītāja vietnieces pienākumus, koncertorganzācijas Ave Sol direktores, Rīgas domes Kultūras departamenta direktora vietnieces, aģentūras Rīga 800 projektu direktores u.c. pienākumus.

Konkursa uzvarētāja vadījusi liela mēroga kultūras projektus un procesus, tostarp starptautiskus – ES programmas Radošā Eiropa apakšprogrammas Kultūra projektu Keramika un tās dimensijas, vadījusi EEZ projekta Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde īstenošanu, arī projektu Eiropas kultūras dienas Eiropas Centrālajā bankā, producējusi Imanta un Gido Kokaru 90 gadu jubilejas lielkoncertu Meistars. Dziesma. Leģenda, vadījusi ES programmu Kultūra 2000 projektu 1.Starptautiskais koru konkurss un festivālu Mūzikas iedvesmas lauks.

Zanda Ķergalve Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā ieguvusi ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja kvalifikāciju. Absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot mākslas bakalaura grādu kultūras teorijas un administrēšanas specialitātē.

Jau ziņots, ka LEBM direktora amata konkursa pretendentiem izvirzītās prasības ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, vismaz 2 gadu darba pieredze vadošā amatā (iegūta pēdējo 5 gadu laikā), teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu (t.sk. angļu valodas) zināšanas (vismaz C1 līmenis valsts valodā, vismaz B1 līmenis mutvārdu saziņas prasmēs svešvalodās atbilstoši Europass valodu pašnovērtējumam), labas zināšanas un izpratne par muzeju darbību un funkcijām, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšanas prasmes, stratēģiskais redzējums, attiecību veidošanas un uzturēšanas prasmes.

Atbilstoši likumdošanā noteiktajam LEBM direktora mēnešalga noteikta 2135 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Atklātā konkursā uz LEBM direktora amatu iesniegtos 16 pretendentu pieteikumus izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietnieks – KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, komisijas locekļi: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktors Arnis Radiņš, Latvijas muzeju padomes locekle, LNVM Administratīvās nodaļas vadītāja Irina Zeibārte, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante, KM Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas vietniece Daina Ratniece, KM Grāmatvedības uzskaites un atskaites nodaļas vadītāja Ligita Romāne.

 

Jau ziņots, ka pēc dienesta pārbaudes veikšanas muzejā un Latvijas Muzeju padomes iepazīstināšanas ar dienesta pārbaudes komisijas izdarītajiem slēdzieniem, š.g. 29. aprīlī, KM izdeva rīkojumu, uzsakot darba līgumu līdzšinējai LEBM direktorei.

 

Dienesta pārbaudē tika konstatēts, ka LEBM nav nodrošināts LEBM administratīvā darba tiesiskums, izveidota efektīva iestādes iekšējās kontroles sistēma, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu, un vadība nav uzraudzījusi, lai muzeja darbinieki to ievēro, kā arī, uzzinot par pārkāpumiem, nav veiktas nekādas darbības, lai tos novērstu.

Pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, LEBM tikuši noslēgti gan līgumi par elektroenerģijas piegādi muzejam, gan apsardzes pakalpojumiem – par vienu un to pašu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu LEBM vienlaikus noslēgti līgumi ar 2 pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat kā būtiska neizdarība tika konstatēts tas, ka nav nodrošināts muzeja darbinieku atalgojuma paaugstinājums no š.g. 1. janvāra, lai arī valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojuma celšana, tostarp KM padotībā esošajos muzejos, ir viens no KM 2020. gada prioritārajiem pasākumiem un atbilstošs finansējums līdz ar valsts budžeta dotāciju LEBM tik novirzīts.

Tāpat dienesta pārbaudes komisija konstatēja, ka LEBM nav sagatavots muzeja š.g. darba plāns, kā arī atskaite par LEBM 2019. gada darba plāna izpildi; nav veikti muzeja 2019. gada darba plānā paredzētie vēsturisko ēku jumtu atjaunošanas darbi – nav izstrādāts rīcības plāns eksponātēku jumtu kritiskā stāvokļa novēršanai, kā arī KM nav tikusi informēta par vairāku eksponātēku jumtu stāvokli un nepieciešamo papildu finansējumu to atjaunošanai. Bezdarbība, vairāku gadu garumā netiekot sistemātiski plānotiem un veiktiem nepieciešamajiem jumtu klājumu nomaiņas darbiem, rezultējusies vajadzībā veikt niedru jumtu restaurāciju jau vairāk nekā 600 m2 platībā.

 

Dienesta pārbaudē tika konstatēts arī tas, ka nav nodrošināta optimāla LEBM darba finanšu uzskaite, plānošanas un kontroles procesi, apdraudot „Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikumā” noteikto funkciju un uzdevumu sekmīgu izpildi. Muzejs pārkāpis Publisko iepirkumu likuma prasības, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, Arhīvu likuma prasības, kā arī muzeja vadītāja nav pienācīgi veikusi Valsts pārvaldes iekārtas likumā valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītājam noteiktos pienākumus.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+