Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pārslogotā jūtu pasaule
«Meklējot cēloni un skaidrojumu, kāpēc nonācu līdz šādam stāvoklim, kopā ar ģimenes ārsti visu detalizēti izrunājot un pārbaudot analīzes, nācās secināt, ka tā saaukstēšanās, ko pārslimoju Ēģiptē, ir bijusi inficēšanās ar koronavīrusu. Izrādās, visas slimības, kuras cilvēks iepriekš nav apzinājies, pēc izslimota Covid-19 var pēkšņi izpausties maksimāli smagā formā. Lai kā man negribētos par to runāt, jāatzīst, ka savā mūžā esmu daudz pārdzīvojusi Man nācies tikt galā ar daudziem pārbaudījumiem, manā dzīvē ir bijuši vairāki traģiski notikumi. Šī ir trešā reize, kad pienāku pie robežlīnijas, aiz kuras liekas, ka vairs nekā nebūs.
Man agri nomira vecākais dēls. Tā bija pirmā reize, kad piedzīvoju ļoti smagu depresiju – tu vairs nespēj pakustēties un vairs neko nejūti. Man likās, ka dzīvei vairs nebūs turpinājuma. Vēlāk smagi pārdzīvoju desmit gadu ilgo emigrācijas laiku Federatīvajā Vācijā un šķiršanos no man tuviem cilvēkiem.
Katras atvadas man bija kā nāve.
Mana pirmā ģimene izjuka. Arī otrā laulība Vācijā izira. Bija astoņdesmito gadu vidus, un es vairs neticēju, ka jebkad varēšu atgriezties mājās, Rīgā. Lai sevi nesāpinātu, apzināti izvairījos no latviešu sabiedrības. Domāju, sapņoju un runāju tikai vāciski un uzturējos vācu sabiedrībā, lai mana trauslā pasaulīte nesabruktu.
Atmodas sākumu piedzīvoju vācu sabiedriskajā televīzijā, atceros to kā neticamu notikumu. Vēl kādu laiku šupu turpu no Rīgas braukāju uz Hamburgu, Minheni un Frankfurti pie Mainas, lai pabeigtu iesāktos darbus, bet vēlāk jau pavisam atgriezos Latvijā un atsāku darbu savā mīļajā Rīgas Kinostudijas dokumentālo filmu studijā. Mums izveidojās labs radošais tandēms ar kinooperatoru Dāvi Sīmani… Paralēli tam kopā ar filozofu un žurnālistu Ilmāru Latkovski izveidojām jaunu nedēļas laikrakstu Nakts, kas ik ceturtdienu iznāca laikraksta Diena paspārnē, un tā tirāža sasniedza pat 35 tūkstošus eksemplāru. Bija aizraujoši, bet – arī pēc tam bieži vien esmu atradusies ilgstošās stresa situācijās gan privātajā dzīvē, gan darba attiecībās.
Bija depresijas epizodes, turklāt esmu tā audzināta, ka – vienalga kā, bet man pašai jātiek galā ar to, kā jūtos.
Tomēr… neārstēta depresija nozīmē, ka cilvēka emocionālā un jūtu pasaule tiek ilgstoši pārslogota.
Jā, acīmredzot tas viss ir krājies, lai izlauztos kā dzīvībai bīstama slimība pēc tobrīd šķietami viegli izslimota kovida. To secināja arī ārsti. Pat pēc atgriešanās no Ēģiptes man atkal nācās piedzīvot satraukuma pilnu posmu! Pasūtītājam nodevu pabeigtu darbu, un mums radās nesaskaņas, vai, precīzāk sakot, pāpratums. Vēlāk viss noskaidrojās un atrisinājās, bet sākumā es par to ļoti pārdzīvoju. Tā bija pastiprināta slodze maniem nerviem. Iespējams, pēdējais piliens, blakus apstāklis, lai smagi saslimtu.»
Visu Ilonas Brūveres stipro stāstu lasi žurnālā Ievas Veselība, kurš tirdzniecībā pieejams no 21. maija.
