Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
32
-
1
-
3
-
5
-
0
-
6
-
2
-
Protams, vislabāk būs, ja mēs bērnu neapbalvosim ar savu uzmanību tad, kad viņš rīkojas slikti vai pārkāpj noteikumus, – tā mēs darīsim viņam zināmu, ka šāda rīcība mūs, pieaugušos, neietekmē un bērnam ar laiku vairs nebūs intereses slikto uzvedību turpināt. Tomēr, protams, ir brīži, kad pieaugušajiem ir jāiejaucas, pasakot: «Stop, šādi darīt jāpārstāj!»
Kā saprast, kad bērna nedarbus ignorēt un kad iejaukties, viņu pārtraucot?
- Visvienkāršāk būs, ja padomāsi, vai bērns ar savu rīcību kādam kaitē, traucē vai arī apdraud pats sevi. Ja ne, tad noteikti vari ignorēt viņa pārkāpumu, un ļoti iespējams, ka pēc pāris mēģinājumiem uzvesties nelāgi mazajam tas apniks un sliktā uzvedība izzudīs pati no sevis. Tā var būt kaitinošu skaņu izdošana, skaļa kāju dauzīšana pret zemi, ākstīšanās – jebkas, kam ir mērķis piesaistīt uzmanību. Vienalga, vai pieaugušais smiesies līdzi bērnam par viņa izdarībām vai arī mēģinās apsaukt, nokaunināt, aizrādīt…
Pat mazs bērns pavisam neapzināti uzķers, ka šāda viņa rīcība tīri labi strādā, – pieaugušais viņam pievērš uzmanību, it īpaši, ja tas notiek publiskā vietā, varbūt pat kāds garāmejošs svešinieks vai radinieks pievērš uzmanību, savukārt vecāku reakcija ievērojami mainās, jo ir kauns par sliktu bērna uzvedību. Visa šī situācija būtībā ir gana interesanta, un bērns ar nevēlamo uzvedību ir to radījis. Patiesībā sasniegums, vai ne? Tādēļ visefektīvāk būs, ja ignorēsim to, kas pats par sevi nav nekas kaitējošs. - Savukārt tad, ja bērns apdraud sevi vai kādu citu, bojā lietas, šī rīcība nekavējoties jāpārtrauc, skaidri pasakot: «Šādi rīkoties nedrīkst, tūlīt to pārtrauc!» Ja pieķer bērnu pārkāpjam iepriekš norunātus noteikumus, arī tam noteikti jāpievērš uzmanība un jārīkojas tā, kā bijāt vienojušies iepriekš, piemēram, ja kliegsi, grūstīsies vai citādi traucēsi rotaļu, tu tajā piedalīties nevarēsi.
Svarīgi, protams, nepārsteigt bērnu ar pārāk bargu sodu vai arī sodīt, ja mazais iepriekš noteikumus nemaz nav zinājis un sapratis. Vēl ļoti svarīgi ir tomēr neatkāpties. Labā ziņa ir tāda, ka bērns patiešām respektēs noteikumus tad, ja tie vienmēr būs konsekventi un skaidri, nevis sapratīs, ka mamma un tētis ne vienmēr pilda solīto – arī sliktās sekas.
- Tomēr svarīgi atcerēties būtiskāko – aizrādījums, kad noticis pārkāpums, bērnam jāsaka konkrēti un tikai par pārkāpumu, nevis iegrimstot ilgā moralizēšanā vai kaunināšanā. Tas gan mazajam būs pazemojoši un arī bezjēdzīgi. Iztēlojies to kā sava veida darījumu: futbolā vai hokejā taču arī, ja gadās pārkāpt noteikumus, jārēķinās ar spēles noteikumiem – būs noraidījums vai arī pretējai komandai tiek piešķirts soda metiens.
Bērnam jāpalīdz nomierināties
Kad mazais ir spēcīgu jūtu varā un pats netiek ar tām galā, piemēram, dusmojas, intensīvi cenšoties palikt pie sava un mēģinot pārkāpt noteikumus, palīdzi viņam nomierināties ar time out metodi – līdzīgi kā sportā, uz brīdi izraidīt no «spēles».
Vari mazo apsēdināt drošā vietā, taču raugies, lai tas nav bērnam pazemojoši! Līdzīgi kā sportā, laikam jābūt limitētam, nevis jāvelkas bezgalīgi, pietiks vien ar minūti miera. Bērnam būs vieglāk, ja laiku varēs vērot – te noderēs smilšu pulkstenis vai taimeris. Ar laiku mazais apgūs arī spēju regulēt sevi pats, taču pirms tam pieaugušajiem jāpalīdz bērnam pateikt sev un savām darbībām: «Stop!»
Piedāvā izvēles iespējas
Ja bērnam ir tendence cīnīties, lai panāktu savu (un pat ja šādas tendences nav), piedāvā viņam izvēli, piemēram, «Tagad ir jādodas gulēt, taču tu vari izvēlēties, kādu spilvenu ņemsi – zaļo vai oranžo!» vai arī «Laukā ejot, ir jāvelk cepure, bet tu vari izvēlēties, kuru – zilo vai sarkano!» Tā tu darīsi zināmu, ka situācijas noteicējs tomēr ir vecāks, kas būtībā bērnam rada arī drošības izjūtu, bet arī mazajam būs iespēja kaut ko izlemt pašam.
Pie noteikumiem ir jāturas
Ja norunāji ar bērnu noteikumus, centies pie tiem pieturēties vienmēr – ja sarunāts, ka multfilmu drīkst skatīties tikai pēc tam, kad būs sakārtotas rotaļlietas, tad to arī svarīgi ievērot. Vienmēr. Pat, ja tas prasa ilgu runāšanu un gaidīšanu, līdz mazais norunāto paveic. Atceries, ka tikai tad, ja pildīsi norunu, bērns tavus noteikumus uztvers gana nopietni!
Kļūdas iespējams labot
Ļoti svarīgi ņemt vērā bērna spējas izlabot kļūdu – jo mazāks bērns, jo vairāk mūsu atbalsta viņam vajadzēs. Visticamāk, bērnam tik raiti nevedīsies izlietā ūdens uzslaucīšana, norautās pogas piešūšana vai nolauzto zīmuļu uzasināšana. Tad svarīgi, lai darām to kopā ar mazo – labi, viņš varbūt vēl nevarēs uzasināt zīmuli, taču lieliski varēs padot tos, kas vēl jāasina, sašķirot uzasinātos zīmuļus. Te svarīgākais ir iesākto novest līdz galam, lai bērns ar laiku iemācītos, ka kļūdas ir jālabo.
Esi iecietīgs pret bērnu
Ja nākas labot kļūdu kopā ar viņu, svarīgi nepadarīt to par sodu – ahā, piemēsloji grīdu, tagad pašam jāslauka! Mēs taču arī gluži vienkārši bez liekām emocijām ņemam grīdas birsti un slaukām, ja kaut kas izbiris, vai ne? Labāk būs, ja nebiedēsi bērnu ar strādāšanu, sakopšanu aiz sevis kā ar briesmīgu sodu – mēs, pieaugušie, taču gribam, lai mazais pie darba ķeras labprāt.
Piedomā pie norādījumiem
Sīkām frāzēm var būt liela nozīme, un mazas atšķirības var mainīt visa teiktā jēgu! Piemēram, labāk lieto norādi: «Tu varēsi ēst tad, KAD nomazgāsi rokas,» nevis: «Tu varēsi ēst, JA nomazgāsi rokas.» Mūsu mērķis taču nav iebiedēt bērnu, draudēt viņam un galu galā atstāt bez pusdienām, kas viņam pienākas bez jebkādiem nosacījumiem! Taču lietojot saikļa «ja» vietā «kad», sakāmais iegūst pavisam citu nozīmi – mazajam atkal ir izvēle, mazgāt rokas raiti vai arī kavēties, taču noteikums no vecāku puses ir nepārprotams.
