Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Satraukts autovadītājs sliktāk spēj vadīt automašīnu. Apvienotajā Karalistē veiktajā aptaujā 71% no autovadītājiem norādīja, ka pēdējā gada laikā ir zaudējuši koncentrēšanos stresa vai nemiera dēļ. Turklāt daži cilvēki uz stresa situācijām reaģē ar dusmām. Tas palielina agresīvas uzvedības risku, piemēram, atļautā ātruma pārsniegšanu, pēkšņu joslu maiņu, distances neievērošanu vai braukšanu pie sarkanās gaismas.
Kā autovadītāji var pasargāt sevi no stresa? Stresu lielā mērā izraisa faktori, kurus mēs nevaram kontrolēt, taču varam ierobežot to ietekmi.
Ja informācija, ko dzirdam plašsaziņas līdzekļos, rada mums stresu, vislabāk pārtraukt klausīties radio braukšanas laikā. Kad gribam nomierināties, palīdzēt var relaksējoša mūzika, elpošanas vingrinājumi vai gaisa atsvaidzinātājs ar piparmētru vai kanēļa aromātu, jo šīs smaržas samazina ar stresu saistīto saspringumu.
Stress var rasties arī automašīnas vadīšanas rezultātā – visbiežāk saistībā ar intensīvu satiksmi uz ceļa, citu autovadītāju agresīvu braukšanu vai steigu. Pamēģināsim ieturēt distanci, nodrošināt sev plašāku telpu un pārbaudīt, cik daudz stresa situāciju mēs varam novērst, braucot piesardzīgāk.
“Atliek vien samazināt ātrumu un vērot ceļu tālumā, kad brauciens kļūs vienmērīgāks un mēs iegūstam vairāk laika, lai pieņemtu mierīgākus lēmumus. Kontrole pār situāciju samazina stresa līmeni,” norāda Renault Drošas braukšanas skolas direktors Ādams Ķņetovskis.
Svarīgi atcerēties, ka pret citiem satiksmes dalībniekiem ir jāuzturas, piemērojot ierobežotas uzticēšanās principu. Tādējādi iespējams pasargāt sevi no citu autovadītāju agresīvas uzvedības, kas var būt saistīta ar stresu.
