Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Partiju apvienība rosina uz laiku ieviest robežkontroli līdzīgi, kā to darījusi Igaunija, lai efektīvāk organizētu bēgļu plūsmas un līdz ar to koordinētu mērķtiecīgu palīdzības sniegšanu, aģentūru LETA iepriekš informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa.
ZZS pauž, ka uz šādu rīcību mudina apstākļos, kad turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā un arvien pieaug ukraiņu bēgļu skaits.
Partiju apvienības Saeimas frakcijas deputāts, parlamenta Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka pašlaik no karadarbības pārņemtās Ukrainas Latvijā ierodas arvien vairāk cilvēku, tai pašā laikā Latvijas iestādēm nav vienotas sistēmas un precīzas informācijas par to cilvēku skaitu, kuri ierodas un precīza informācija, kāda veida palīdzība viņiem būs nepieciešama.
«Tas var kavēt gan atbalsta plānošanu no valsts un pašvaldību puses, gan bēgļiem apgrūtināt iespējas operatīvi un atbilstoši vajadzībām vērsties Latvijas atbildīgajās institūcijās,» vērš uzmanību politiķis.
Kučinskis skaidro, ka pagaidu robežkontroles atjaunošana ļautu apzināt bēgļu skaitu, kā arī sniegt tiem pirmo informāciju par to, kur vērsties pēc tālākas palīdzības, tai skaitā – kur iespējams nokārtot nepieciešamās formalitātes un iegūt pagaidu dzīvesvietu. NDK priekšsēdētājs uzsver, ka ne mazāk svarīgi ir apzināt iebraucējus Latvijā no citām trešajām valstīm, tai skaitā, Krievijas, kas mūsu valstī ierodas caur Lietuvu un Igauniju.
ZZS norāda, ka pagaidu robežkontroli ir atjaunojusi Igaunija, uz laiku atsevišķos robežkontroles punktos ar Latviju veicot dokumentu pārbaudes un vienlaikus robežšķērsotājiem sniedzot pirmo informāciju, kā iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību.
Lai gan Saeimas pieņemtais Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka daudzveidīgu palīdzību kara bēgļiem, tomēr praksē nereti nav skaidrs, kā un kur Ukrainas iedzīvotāji var vērsties pēc atbalsta, pauž Kučinskis.
Kā vēstīts, visā Latvijā pašvaldības organizē kara bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, kurā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
