Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pat mazāko un lētāko auto tagadējais pamataprīkojums vēl pirms gadiem desmit būtu licis izbrīnā ieplest acis. Tomēr pats nozīmīgākais ir tas, ka tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi svarīgākajām sistēmām, to skaitā drošības aprīkojumam, pārcelties no augstākās klases uz vienkāršāku auto segmentiem.
«Paskatieties uz iepriekšējām «Mercedes-Benz S klases», «BMW 7. sērijas» un «Audi A8» paaudzēm: tām bija distances sensori, kas tagad šķiet pašsaprotami jebkurā jaunajā auto. Tagad mēs pat neapsveram iespēju iegādāties mašīnu bez atpakaļskata kameras un parkošanās sensoriem. Tam, ka runa ir par lētu braucamo, pat nav nozīmes – pati tehnoloģija mašīnas cenu būtiski nepalielina,» saka Latvijas vadošā auto vēstures pārbaudes servisa autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.
Drošības jēdzienam parādās jaunas šķautnes
Vērtējot pārmaiņas, var sākt kaut vai ar to, ka šodien ražotāji drosmīgi lauž stereotipus un piedāvā tirgum negaidīti ekspresīva dizaina modeļus. Piemēram, «Volkswagen ID.Buzz», «Hyundai Ioniq 6» un arī «Peugeot 408», kura fāstbeka virsbūve interpretēta modernā SUV veidolā. Piedevām auto ražotāji savos modernajos ekonomiskās klases modeļos ir iepakojuši tik daudz aprīkojuma, ka tos ir jau grūti saukt par ekonomisko klasi.
Jau pieminētais «408.» modelis var tikt aprīkots ar 6 kamerām un 9 radariem, kas nodrošina augstas klases drošības un komforta sistēmu mijiedarbību. Kameru un radaru pārpilnība ļauj šim auto uzraudzīt aklo zonu pat 75 metru attālumā. Turklāt tas izmanto nakts redzamības iekārtas, lai neapgaismotos ceļa posmos pamanītu dzīvniekus, gājējus un velosipēdistus.
Drošības sistēmu pilnveidošanu visos modeļos daļēji noteica tehnoloģiju attīstība, bet daļēji – Eiropas Savienības regulējums.
«Retrospektīvi raugoties, tirgus un regulējums izvirzīja aizvien augstākas prasības: vispirms – drošības spilveni un ABS, tad – atpakaļskata videokamera. Tādas drošības sistēmas kā aklās zonas un joslas uzraudzība kādreiz šķita kosmoss, kas domāts tikai visdārgākajiem modeļiem, bet nu tās ir parasta lieta visikdienišķākajā B segmenta hečbekā,» stāsta Agris.
Šo iemeslu dēļ tādas sistēmas kā automātiskā avārijas bremzēšana, kā arī gājēju, velosipēdistu un citu satiksmes dalībnieku atpazīšana kļūst arvien izplatītākas un ar laiku būs obligātas visos jaunajos auto. Turklāt sīvās konkurences dēļ ražotāji piedāvā aizvien vairāk drošības tehnoloģiju, kas arī ir cieši saistītas ar vadītāja komfortu.
Piemēram, kompakto «Hyundai i30» var aprīkot ar sistēmu, kas palīdz saglabāt braukšanas joslu ātruma amplitūdā no 0 līdz 180 km/h, tātad – gan uz šosejas, gan pilsētā. «Opel Astra» jau bāzes aprīkojumā ir iekļauta joslas ieturēšana un ceļa zīmju atpazīšana, un pēc izvēles to ir iespējams aprīkot ar adaptīvo kruīzkontroli. Savukārt «Peugeot 408» vadītāja asistents nodrošina pusautonomo braukšanu ar pusautomātisko joslas maiņu un ātruma kontroli atkarībā no ceļa reljefa.
Pārāk ērti, lai neizmantotu
Matricas jeb tā sauktie pikseļu LED lukturi ir kļuvuši par vēl vienu progresa paraugu savstarpēji saistīto drošības un komforta tehnoloģiju piedāvājumā. Strauji kļūstot populāriem dažādiem LED veidiem un pateicoties šīs tehnoloģijas iespējām, jaudīgus LED lukturus sāka uzstādīt pat tādiem mazauto kā «Peugeot 208», «Opel Corsa» un «Renault Clio».
Savukārt jaunākās paaudzes «Peugeot 308» un «408» modeļiem ir lukturi ar 20 diodēm – tie nežilbina pretī braucošos pat tad, ja ir ieslēgtas tālās gaismas. Aiz vējstikla atrodas modulis ar kameru, kas atpazīst citus satiksmes dalībniekus neatkarīgi no tā, vai viņi brauc tajā pašā vai pretējā virzienā. Informācija par satiksmes apstākļiem un citiem transportlīdzekļiem tiek pārsūtīta uz vadības bloku, kas attiecīgi pielāgo gaismas stara formu. Agrāk šādi adaptīvie lukturi bija premium segmenta mašīnu atšķirības zīme, taču tagad šī tehnoloģija ir daudz izplatītāka.
«Tieši pieejamība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas mudina cilvēkus izvēlēties šīs tehnoloģijas, un mēs vairs nespējam iedomāties savu ikdienu bez šīm lietām. Piemēram, kā jūs noparkosiet prāva izmēra mašīnu bez sensoru pīkstieniem? Sistēma ir pārāk ērta, lai to neizmantotu. Auto bez šīm lietām būtu kā viedtālrunis bez liela ekrāna. Cilvēki vienkārši ir pieraduši pie šīm ērtībām,» saka Agris Dulevičs.
Uz priekšu virza arī konkurence
Runājot par tehnoloģiju attīstību, jāatceras arī par konkurences spēku.
«Tirgū var skaidri sazīmēt ne vienu vien zīmolu, kas jau diezgan ilgu laiku ne tikai lūkojas premium virzienā, bet arī tīko ieņemt Volkswagen un Toyota pozīcijas. Abi šie zīmoli ir salīdzinoši konservatīvi, tāpēc, kad korejieši un franči parādīja ambīcijas jauno tehnoloģiju jomā, viņiem izdevās sasniegt lieliskus rezultātus un pastiprināt konkurenci,» stāsta autoDNA vadītājs.
Tehnoloģiju attīstībā ir ieinteresēti ne tikai ražotāji, bet arī lielie piegādātāji, kas izstrādā un izgatavo visdažādākās sistēmas – no elektroniskajiem moduļiem līdz daļēji autonomās braukšanas pakotnēm.
«Ir skaidrs, ka sistēmu un komponentu piegādātāju mērķis ir pārdot pēc iespējas vairāk savas produkcijas, tātad – jo vairāk būs mašīnu, kurās tā parādīsies, jo labāk. Bet galu galā no šīs konkurences nepārprotami iegūstam mēs – auto pircēji, jo varam braukt ar labākām mašīnām,» nobeigumā piebilst Agris.
