Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Daudzās reliģijās un kultūrās dzīvnieki ir pielūgsmes objekts: cilvēki viņiem nes veltes, lūdz pēc palīdzības, sargā tos.
- Ēģiptieši pielūdza melno vērsi Apisu. Senās pilsētas Memfisas templī pastāvīgi atradās dzīvs vērsis, kas iemiesoja sevī vērša dievu. Baltie un tumšie vērši bija svētie dzīvnieki un par viņu slepkavību draudēja bargs sods. Bojāgājušajiem tempļu vēršiem taisīja lielus akmens sarkofāgus.
- Ļoti izplatīts bija krokodila kults, kas iemiesoja dievu Sebeku. Daudzos temļos mtika turēti svētie krokodili, kurus baroja priesteri, bet pēc nāves krokodilus balzamēja. Pēc tam krokodilu mūmijas tika apglabātas.
- Ārkārtīgi populārs bija arī vanaga kults kā dieva Hora iemiesojums, kā arī klija un ibissa. Par svēto Ēģiptē tika uzskatīts baltais ibiss ar tumšiem spārniem. Par viņa nogalināšanu tika piespriests nāves sods. Arī šos dzīvniekus turēja tempļos, bet pēc nāves balzamēja.
- Plaši izplatīts Ēģiptē bija kaķa kults. Viņi pielūdza šos dzīvniekus. Piemēram, auglības, mātišķuma un seksualitātes dieviete Basteta visbiežāk tiek attēlota ar kaķa galvu. Kaķa bojā eja ģimenei bija liela traģēdija. Ēģiptieši pēc tā noskuva sev matus un uzacis. Mirušos dzīvniekus ēģiptieši atnesa priesteriem, kuri viņus balzamēja un apglabāja īpašā kaķu kapsētā.
Ik pa laikam kaķiem taisīja arī greznus zārkus, ko bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem. Par kaķa nonāvēšanu, pat ja tā bija nejauša, sekoja bargs sods. Ja mājās bija izcēlies ugunsgrēks, pirmos glāba kaķus un tikai pēc tam bērnus un mantību. - Atsevišķos rajonos tika pielūgti arī auni un lauvas. Bija zināmas apmēram 60 dievības, kas attēlotas lauvas vai lauvenes izskatā. Tāpat par svētajiem tika uzskatīti tumšie suņi un šakāļi. Viņi tika identificēti ar pazemes dievu, mirušo aizbildni Anubisu. Parasti Anubiss tika attēlots kā cilvēks ar šakāļa vai suņa galvu.
- Milzīga ietekme bija čūskas kultam. Čūskas attēls bija uz faraona galvas rotas. Tika uzskatīts, ka tas aizsargā viņu no ļauno spēku ietekmes. Čūskas izskatā attēlota zemes auglības dieviete Renenuteta. Pie ieejas daudzi tempļi uzstādīja akmens statnes ar čūsku attēliem.
- Īpašu vietu ieņēma svētā vabole skarabejs. Šis kukainis spēlēja lielu lomu Ēģiptes reliģijā. No senseniem laikiem skarabejs bija dieva Hepri iemiesojums, kurš bija saistīts ar Saules noslēpumiem.
Skarabejs, kurs forma aizgūta no necilās mēslu vaboles, Senajā Ēģiptē bija visizplatītākais veiksmes amulets. Šo vaboli uzskatīja par svētu, jo tās neatlaidība, veļot mēslu lodītes garu ceļu, lai tajā sadētu olas, atgādināja Saules gaitu pie debesīm. No mēslu piciņām izšķiļas jaunas vaboles. Tās it kā simbolizēja dzīvības rašanos no zemes. Skabareju amuletus kā atdzimšanas simbolu bieži apraka kopā ar mirušajiem. Ar skarabeju attēliem tika rotātas piramīdas, kapenes, kaujas vairogi. Viena no skarabeju sugām tā arī nosaukta par svēto skarabeju (Scarabaeus sacer).
