
Mugurkaula ķirurgs Jānis Osītis: Zinu, ko nozīmē rūpes par vecākiem
Province var! Kadri izšķir visu! Kopš 2019. gada daktera Jāņa Osīša vadībā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ir mērķtiecīgi attīstīts Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrs, un nu uz Ventspili ārstēties kursē ļaudis teju no visas Latvijas.
Foto: Jānis Deinats
Dakter, jums noteikti nav palicis atmiņā, bet mūsu iepriekšējās sarunas laikā, kas notika 2018. gadā, vēl Rīgā, privātklīnikā, jūs naturāli iemigāt. Mūžam atcerēšos! Tā bija intervija IEVAS Veselībai par to, kā mēs sabeidzam savu muguru, un notika krietni pēc deviņiem vakarā, kad bijāt pabeidzis pieņemt pacientus.
Ak tā?
Pēdējiem spēkiem centāties atbildēt uz maniem jautājumiem… Un tad piecēlāties no krēsla un aizgājāt. Pulkstenis rādīja pusvienpadsmit. Arī es devos ārā no klīnikas un redzēju, ka sieva jums atbraukusi pakaļ. Acīmredzot bija jau labu brīdi jūs gaidījusi. Tas ir stāsts par to, cik daudz ārsts strādā. Bet no rīta septiņos jums atkal bija jābūt uz strīpas – ieplānotas operācijas Stradiņos.
Nu jā, nekas daudz labojies nav. Ja nu vienīgi tas, ka no privātām iestādēm esmu pilnībā aizgājis, jo redzu mazāku ļaunumu tajā, ka valsts slimnīcās strādājošiem ļauj atvērt konsultāciju laikus, kur tu vari piepelnīties, faktiski pagarinot savu darba dienu, bet – turpat, tajā pašā vietā, kur jau strādā, nevis meklējot visas iespējas pēc pusdienlaika nozust uz kādu privātklīniku. Mēs kā sabiedrība vairāk dabūsim no ārstiem laukā, ja viņi mazāk skraidīs un vairāk strādās.
Laikam esat neglābjams darbaholiķis ekstrēmists, strādājat nonstopā. Kā jūs varat to izturēt?
Var, var. Tur atkal ir savas viltības – nedrīkst sev jautāt. Ir tāda amerikāņu filma Top Gun: Maverick, iznāca pirms pāris gadiem… Par labākajiem amerikāņu pilotiem. Toms Krūzs tēlo Mavriku. Kad filma tuvojas noslēgumam, ienaidnieks Mavriku ir iedzinis bezizejas situācijā, un viņš, pārāk daudz visu analizējot, uz mirkli apjūk – vairs nezina, kā ar veco iznīcinātāju izvairīties no ienaidniekiem. Otrs džeks, kas ir viņa jaunais kolēģis, Mavrika bojā gājušā drauga dēls, sēž blakus un jūt, ka viņus tūlīt notrieks, viņš skatās uz Mavriku un saka: «Don’t think, just do.» Nedomā, vienkārši dari! Man pieķērās šis teiciens.
Paldies sieviņai, ka visu izturējusi un vēl četrus bērnus izaudzinājusi, kamēr vīrs karjeru taisa.


































































































