Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aug kopā ar pitonu
Kādā britu ģimenē meitenīte par savu labāko draugu uzskata pitonu. Ne jau par tādu kompāniju saviem bērniem parasti sapņo vecāki, taču meitene ar savu draugu aug kopā gandrīz kopš dzimšanas un ļoti mīl viņu.
Drosmīgie vecāki
Tikšanās ar milzu čūsku nereti cilvēkiem rādās murgos, taču Emija Taoka gaida to ar nepacietību. Nav nekāds brīnums, ka kopdzīve ar piecus metrus garo pitonu nemaz nebiedē meiteni, jo viņa to pazīst gandrīz kopš dzimšanas. Emijas tēvs Eds Taoka – 40 gadu vecs terapeits masieris no Surejas grāfistes – nolēma iegādāties čūsku, kad meita bija aptuveni gadu veca.
Neparastajam pirkumam viņu pamudināja tas, ka šie rāpuļi palīdz cilvēkam atbrīvoties no stresa un trauksmes sajūtas.
Protams, saimnieks nedrīkst no čūskām baidīties, citādi šāds mājdzīvnieks tieši pastiprinās šīs negatīvās izjūtas. Eds nekad nav bijis vienaldzīgs pret reptiļiem. Jau bērnībā čūskas viņu ļoti aizrāva, tās viņam šķita vismierīgākie radījumi pasaulē, tāpēc viņš nolēma, ka arī viņa meitai pitons palīdzēs tikt galā ar trauksmi, bet pasaule ieraudzīs, ka čūskas var būt mīlīgas un cilvēkam drošas.
Draudzība ar īpašiem noteikumiem
Čūskas Edu nebaidīja, un viņš iegādājās albīno Birmas pitonu un nosauca to par Šēru. Arī bērns no čūskas neizbijās, gluži otrādi – ļoti ieinteresējās par rāpuli. Emija uzreiz sāka ņemt Šēru rokās un ātri aprada ar jauno ģimenes locekli. Šobrīd Emijai jau ir astoņi gadi, un draudzība ar pitonu ar katru gadu kļūst arvien ciešāka. Protams, pati Emija un arī viņas vecāki vienmēr atceras, ka tas nav parasts mīlulis. Mājā ir stingri noteikumi, kā apieties ar šo dzīvo radību. Piemēram, Emijas nekad nepaliek ar pitonu istabā viena. Meitenītes tēvs vairākkārt atgādina meitai par to, kā pareizi apieties ar Šēru, lai tā justos komfortabli. Emija zina, ka nedrīkst čūsku vilkt aiz astes vai satvert aiz galvas.
Jā, un Emija nekad nebaro čūsku. To divreiz nedēļā dara viņas tētis. Lai bērnu šis skats netraumētu, Emijai neatļauj tajā brīdī būt klāt.
Tāpat meitenīte nedrīkst peldināt čūsku, bet var to tikai glaudīt un uzmanīgi ņemt rokās. Tieši šo noteikumu ievērošanā arī slēpjas ciešās pitona un cilvēku draudzības noslēpums. Viņi ciena viens otru, tāpēc arī spēj harmoniski pastāvēt līdzās. Eds uzskata, ka iespēja kaķim saskrāpēt savu saimnieku ir daudz augstāka nekā pitona uzbrukuma draudi. Bet pati meita, pēc viņa vārdiem, drīzāk iegūs traumu rotaļu laikā ar draugiem vai lēkājot uz batuta, nekā viņu sakodīs čūska.
Eda uzvedību daudzi nosoda, norādot, ka tā ir bezatbildīga. Tomēr vīrietis galvo, ka viņš nav nevērīgs un nekad neuzdrošinātos pakļaut savu bērnu riskam. Eds ļoti uzmanīgi seko līdzi tam, lai Šēra vienmēr būtu paēdusi un neredzētu Emijā medījumu. Un, lai arī meitenītei pagaidām neatļauj skatīties, kā viņas draudzene tiek barota, pitona dzīvildze ir aptuveni 20–30 gadu, un tas nozīmē, ka viņas ir kopā uz ilgu laiku.
Meitene kobra
Kadžola Hana no Indijas pilsētas Gatampuras sadraudzējusies ar indīgajām slepkavām – kobrām.
Ik gadu visā pasaulē no indīgo čūsku kodumiem mirst 50 000 cilvēku. Tāpēc vairums cilvēku no šiem rāpuļiem baidās un visādos veidos cenšas no tiem izvairīties. Taču ne 16 gadu vecā Kadžola. Viņa kobras uzskata par savām labākajām draudzenēm – ēd ar tām kopā un pat guļ. Radinieki viņu iesaukuši par meiteni-kobru.
Mazās indietes tētis Tadžs Mohamads strādā par čūsku ķērāju jau vairāk nekā 50 gadu. Viņš arī iemācīja Kažolai, kā pareizi apieties ar bīstamajiem radījumiem. Un tomēr – meitene jau pārdzīvojusi vairākus potenciāli nāvējošus kobru uzbrukumus. «Tā ir īsta bauda, kad esmu kopā ar kobrām.
Tas ir diezgan sāpīgi, kad viņas man iekož, taču dažreiz tā ir manis pašas vaina, jo es viņas kaitinu.
Tas ir visai amizanti,» atzīst meitene. Viņas saikne ar šīm radībām ir tik spēcīga, ka kobras ir pieradušas pie viņas un tagad tās ir Kadžolas labākās draudzenes. Viņas draudzība ar indīgajām čūskām sākās pēc tam, kad kobras viņu sakoda vēderā, vaigos un rokās. Viņa ilgi un nopietni slimoja, taču viņai izdevās izveseļoties. «Jā, man sāp, kad viņas mani sakož, taču viņas nezina par to. Es nedaudz sabīstos, kad ieraugu asinis, taču mans tēvs mani nomierina. Viņš uzreiz metas uz mežu un atgriežas ar zālēm,» stāsta meitene.
Kažolas Hanas ģimene ir slavenākie čūsku ķērāji apkaimē. Viņi glābj arī kaimiņus, kad viņu mājās ielavījušies indīgie ciemiņi – Indijā tas notiek bieži. Kadžolas tēvs reģionā pazīstams ar iesauku Bura (čūsku ķērājs). Par savu darbu – indīgo čūsku ķeršanu sava rajona mājās un veikalos – viņš nopelna tikai aptuveni 15 eiro mēnesī. Tadžs cer ar laiku nodot meitai īpašās čūsku pretindes pagatavošanas noslēpumu. Galu galā šis bizness ir bīstams, īpaši jau meitenei.
Baseinā ar čūsku
Astoņus gadus vecā Inbara Regeva no Izraēlas kļuvusi populāra, pateicoties savam eksotiskajam mājas mīlulim – pitonam. Izraēlā ir ļoti karsts, un meitene kopā ar viņu mēdz atvēsināties piemājas pagalmā esošā baseinā.
Vairāk nekā trīs metrus garais Birmas pitons, vārdā Bella, nav vienīgais šīs ģimenes mīlulis – viņi aprūpē veselu dzīvnieku patversmi Izraēlas dienvidos. Taču pitons ar visiem labi sadzīvo. Čūska nosaukta par godu populārajai multfilmas Skaistule un Briesmonis varonei, kas bija saposusies greznā dzeltenā kleitā. Inbara stāsta, ka Bella viņai ir lieliska kompanjone koronavīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā.
Meitenes skola Izraēlā jau vairākas nedēļas ir slēgta, un čūska viņai ir lieliska sabiedrotā, lai nevajadzētu mājās garlaikoties.
Meitenītes māte Sarita Regeva ir sākumskolas skolotāja, un viņa neslēpj, ka meitas draudzības ar pitonu dēļ ir saskārusies ar plašu neizpratni. «Jūs nemīlat savu bērnu, ja ļaujat viņam darīt ko tādu,» viņas audzināšanas metodes nosoda daudzi vecāki. Tomēr mamma uzsver, ka Inbara un Bella ir kopā uzaugušas, labi pazīst viena otru un viņu ģimenē peldes kopā ar pitonu netiek uzskatīta par kaut ko ārkārtēju.
Kāpēc čūskas?
Kas cilvēkus tik ļoti saista čūskās? Šo rāpuļu fani apgalvo, ka viņas ir vienas no sakaistākajām un graciozākajām dzīvajām radībām. Čūskas neizraisa alerģiju un lieliski derēs tiem, kuri nepanes dzīvnieku apmatojumu. Tāpat viņas netrokšņo, negrauž mēbeles un apavus, ar viņām nevajag doties pastaigās. Tas nav slikts variants tiem, kuriem patīk rītos ilgāk pagulēt un kas regulāri aizmirst paslēpt apavus no suņa. Jāatceras, ka vairums čūsku dod priekšroku dzīvai barībai, kas nozīme, ka vajadzēs pirkt peles vai vardes, lai pabarotu mīluli.
Taču atšķirībā no suņiem vai kaķiem čūska nav jābaro katru dienu.
Čūska gan nav izplatītākais mājdzīvnieks, tomēr ar pareizu pieeju viņa var kļūt par ģimenes locekli. Ja netiek ievēroti noteikumi, kā dzīvnieku pareizi kopt un pret viņu izturēties, arī kaķis un suns var kļūt cilvēkam bīstami. Galvenais, lai cilvēks un dzīvnieks atrastu kopēju valodu un justos ērti viens otra sabiedrībā.
