Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādreiz katrs latvietis pazina visus putnus, kas bija sastopami viņa sētā un tās tuvumā. Cielavu, balto stārķi, zaļžubīti, bezdelīgu, pupuķi, griezi varēja nosaukt vārdā, bet pārējos dēvēja vienkārši par ķauķiem. Tas nekas, ka saprata – dziesma un izskats citam no cita atšķiras, stāsta Ritvars. Tagad cilvēks dzīvo tālāk no dabas, pilsētā, un viņam viss jāmācās no jauna. Viens no veidiem, kā to apgūt, ir putnu vērošana.
«Vispār jau var vērot ne tikai putnus, bet arī tauriņus, sēnes, ķērpjus, sūnas – visu, kas dabā atrodams. Sevišķi aktuāli tas kļūst, sākot apdzīvot savu lauku māju,» saka Ritvars un rosina: «Izstaigā apkārtējos mežus, laukus, gravas, apmeklē upes, avotus, aleju, muižas parku un izpēti, kas tur atrodas!»
Augu un tauriņu pētniecība gan prasa plašākas zināšanas. Lai, piemēram, atpazītu noteiktas sēņu sugas, nepieciešams veikt skrāpējumu vai uzliet speciālu šķīdumu un gaidīt krāsas pārmaiņas. Vajadzīgs arī specifisks aprīkojums – binokulārs un mikroskops.
Turpretī, lai nodarbotos ar putnu vērošanu, pietiek paņemt līdzi binokli, putnu noteicēju un fotoaparātu.
Turklāt putnus vērot var ne tikai laukos, mežos, bet arī savā pagalmā, dārzā un pat pilsētā. Tas arī varētu būt galvenais iemesls, kādēļ šī nodarbe kļuvusi par izplatītāko dabas pētniecības veidu, kurā iesaistās amatieri.
Raksta turpinājumā lasi atbildes uz pieciem jautājumiem par putnu vērošanu!
