⚠️ Tikai 2 dienas – SANTA+ par 1 €! ⚠️ 
Rīga +11°C 
Pēdējā laikā aizvien populārākas kļūst kakao ceremonijas vairāku stundu garumā, kas balansē uz ezoterikas robežas, bet, ja to paņem nost, atklājas, ka par ceremoniālo kakao dēvētais dzēriens gluži labi ir izmantojams arī ikdienā un var sniegt dažādus ieguvumus veselībai un labsajūtai. Tajā pašā laikā konditorejas trendā šobrīd ir melnais kakao, bet kakao taukus izmanto pat kosmētikā, turklāt to cena aizvien pieaug. Tāpēc noskaidrojam, kas ir kas kakao pasaulē.
Klasiskais un ceremoniālais
Kakao pupiņas aug pākstīs kokos, un, ja to apēd svaigu, tā līdzinās mūsu pašu cūku pupai. Kakao raksturīgo garšu un krāsu piešķir pupiņu fermentēšana, pēc tam tās izžāvē līdz vajadzīgajam mitruma procentam, ber maisos un izsūta pa visu pasauli līdzīgi kā kafijas pupiņas. Tālāk pupiņas nonāk pie ražotājiem, kuri tās izmanto atbilstoši savām vajadzībām un pārliecībai, jo no tām var ražot gan klasisko kakao, gan ceremoniālo, iegūt pulveri, dažādus kakao dzērienus vai izgatavot šokolādi. Ja salīdzina ar kafijas pasauli, ceremoniālais kakao pēc kvalitātes ir līdzīgs kafijai, ko dēvē par speciality coffee.
Tā apzīmē augstas kvalitātes kafiju, kas rūpīgi audzēta, atlasīta, fermentēta, grauzdēta, ar konkrētu izcelsmes vietu un pat zināmu saimniecību, kur tā augusi, – tur gandrīz katrai pupiņai ir savs vārds. Savukārt klasisko kakao visbiežāk gatavo līdzīgi kā masu produkcijas kafiju – pupiņas ņemtas no dažādiem audzētājiem, neatšifrējot vietu, tās nav īpaši atlasītas: var būt gan nenogatavojušās, gan bojātas, fermentēšanas vai žāvēšanas procesā, iespējams, var rasties pelējums, ar tumšāku grauzdējumu ir iespēja noslēpt defektus, piešķirt universālu, visiem zināmu garšu. Tas nav nekas katastrofāls, bet kvalitāti un vērtīgās uzturvielas samazina.
Nākamā atšķirība: ražojot gan klasisko šokolādi, gan kakao pulveri, ko var izmantot dzērieniem un konditorejā, pupiņas grauzdē augstā temperatūrā, tas nozīmē, ka liela daļa vērtīgo vielu iet bojā.
Izgatavojot ceremoniālo kakao, grauzdēšana nenotiek vai arī tā ir ļoti saudzīga. Un trešais, būtiskākais – ražojot klasisko kakao pulveri, pupiņa tiek attīrīta gan no miziņas, kas arī satur vērtīgas vielas, gan daļēji arī no kakao sviesta, līdz ar to zaudējot lauvas tiesu veselībai un labsajūtai noderīgo vielu. Ceremoniālajā kakao tiek izmantota visa kakao pupiņa, līdz ar to vajadzīgās vielas saglabājas.
Dievu ēdiens
No uzturvērtības viedokļa kakao ir kā dabisks antidepresants, jo satur vairākas vielas, kas iedarbojas uz mūsu smadzenēm un palīdz tām nomierināties, mazina depresijas simptomus. Kakao aktīvākā viela ir teobromīns, kas tulkojumā nozīmē – dievu ēdiens. Pēc ķīmiskā sastāva teobromīna molekula ir līdzīga kofeīnam, bet atšķirība: kofeīns vairāk dod mundrumu, teobromīns drīzāk iedarbojas uz sirdi, asinsriti, tāpēc var šķist, ka rodas patīkams atslābums, bet emocionāli – sirdsmiers. Tomēr jāatceras, ka tas ir toksisks suņiem un kaķiem, tāpēc viņiem kakao (un šokolāde) var būt bīstams. Otra aktīvā viela ir anandamīds – to dēvē arī par svētlaimes molekulu, un kakao ir vienīgais augs, kurā atklāta dabīga anandamīna klātbūtne.
Šī viela izdalās arī tad, kad cilvēks ir iemīlējies…
Anandamīda baudas molekula organismā iedarbojas uz tiem pašiem receptoriem kā marihuāna, jo anandamīds ir neiromediators, kas viegli pārvar smadzeņu asins barjeru. Taču kakao nepiemīt psihedēlisks efekts, un tas arī nerada atkarību. Toties kakao spēj izraisīt dopamīna, endorfīna un fenilalanīna izdalīšanos, kas kopā rada laimes formulu, tāpēc kakao piemīt reizē nomierinošs un stimulējošs efekts, kā arī depresīvu noskaņojumu mazinošas īpašības.
Vēl kakao ir viens no tiem ēdamajiem produktiem, kas satur ļoti daudz magnija.
Tajā ir arī kālijs, fosfors, dzelzs un cinks, arī hroms, kas palīdz uzturēt asinīs stabilu glikozes līmeni – tad negribas saldu. Kas ļoti svarīgi – kakao ir bagāts ar antioksidantiem, kuri cīnās ar brīvajiem radikāļiem un mazina organismā oksidatīvo stresu, iekaisuma procesus, kā arī dara citus labos darbus. Tāpat kakao piemīt prebiotiska iedarbība – pateicoties tam, ka ceremoniālajā kakao tiek izmantota visa pupiņa, ne tikai kodols, tajā ir arī šķīstošās šķiedrvielas, ar kurām pabarojam savu zarnu bioma baktērijas.
Un tas ir nozīmīgi daudziem bioķīmiskajiem procesiem. Ir arī pētījumi, ka kakao pazemina slikto zema blīvuma holesterīnu, var samazināt insulīna rezistenci, asinsspiedienu, asins recēšanu. Kāds pētījums pierādīja, ka, katru dienu lietojot 20 gramu kakao, to var uzskatīt par reālu ieguldījumu sirds asinsvadu sistēmā.
Kakao kā instruments
Atsevišķa kakao joma ir kakao ceremonijas. Viens no to veidiem ir ceremonijas vairāku stundu garumā vairākiem cilvēkiem kopā. Šajā gadījumā kakao gatavo nelielos trauciņos, turklāt ļoti intensīvu, ļoti rūgtu. Ceremonijas ir dažādas, bet tām, kas pretendē uz meditatīvu ievirzi, kakao savu īpašību dēļ ir kā instruments, kā plecs, uz kura atspiesties, lai pieskartos savai iekšējai pasaulei.
Gadās, ka rūgtuma, garšas nianšu dēļ ķermenis dzērienu uzreiz pat neņem pretī, var būt drebuļi, taču pēc tam iestājas atslābums. Jo – kas mums visvairāk patērē enerģiju? Tas, ka pa galvu visu laiku dauzās trakie mērkaķi, tur visu laiku notiek kustība, smadzenes darbojas turborežīmā. Un ēters, kurā mēs gribētu saklausīt sevi, ir aizņemts. Dzerot ceremoniālo kakao, prāts mazliet aiziet otrajā plānā, un beidzot varam sadzirdēt, kas tur iekšā notiek. Tā ir apzinātība, klātesamība, konkrēts nodoms.
Cilvēkiem pēc šādām ceremonijām nereti uzpeld arī tas, kas tiek paslaucīts zem tepiķa. Aizvainojumi, dusmas.
Taču šim procesam ir jānoskaņojas un jāsaprot, ka tas tik un tā ir darbs pašam ar sevi. Nav tā, ka iedzeršu kakao un viss saliksies pa plauktiņiem. Nevajag arī domāt, ka kakao ir kaut kas līdzīgs ajavaskai, kas reizēm sniedz ne tikai psihedēlisku, bet arī veselībai kaitīgu pieredzi. Kakao ceremonijās nekādas briesmu lietas nenotiek. Taču arī ikdienā, regulāri lietojot pat ne tik intensīvu kakao kā ceremoniju laikā, cilvēkiem, kas pieraduši dzīvot materiālajā pasaulē, tas palīdz sadzirdēt, iepazīt sevi no iekšpuses. Pat ja nesanāk ļoti jūtami, kakao spēja vienlaikus atslābināt un sniegt enerģiju, kā arī uzlabot garastāvokli, kas visdrīzāk nāks tikai par labu.
Kā nopirkt labu?
Ja runā par klasisko kakao kā masu produkciju veikalos, tas ir alkalizēts, attaukots pulveris – simtprocentīgs vai ar pievienotu cukuru, krāsvielām, garšām, iespējams, jau granulēts. Tad tie galvenokārt jau ir gatavie dzērieni. Jo pulverī mazāks kakao sviesta procents, jo tas ir mazāk vērtīgs no uzturvielu viedokļa. Labi, ja tauku procents būtu vismaz virs divdesmit. Savukārt attiecībā uz ceremoniālo kakao trendīgākās kakao izcelsmes vietas skaitās tās Dienvidamerikas un Vidusamerikas zemes, kur savulaik dzīvojuši acteki un maiji, kas šo dievu dzērienu atklājuši un sirsnīgi lietojuši.
Kakao no Nikaragvas ir viens no klasiskākajiem – tas ir šokolādīgs, riekstains, savukārt, piemēram, Peru kakao, kuru uzskata par vienu no šikākajiem, jau būs krietni augļaināks, ar žāvētu ābolu, ķiršu notīm. Par ceremoniālā kakao kvalitāti liecina arī tas, vai ir norādīta konkrēta izcelsmes vieta, līdzīgi kā speciality coffee pasaulē, kā arī konkrētā kakao koka šķirne.
Pamatā tādas ir trīs: ‘Criollo’ tiek uzskatīta par visaugstvērtīgāko, ‘Forstero’ ir mazāk vērtīga, ‘Trinitario’ – kaut kas pa vidu starp abām.
Tiesa, šobrīd, lai maksimāli pielāgotos laikapstākļiem un paaugstinātu ražību, izveidoti arī dažādi kakao koku hibrīdi. Ir pieejams arī bioloģiski sertificēts kakao, taču kakao pupiņas nereti tiek audzētas un apstrādātas ar bioloģiskām metodēm, tomēr saimnieki nav ieguvuši sertifikātus, jo šis process ir dārgs un sarežģīts.
Jārēķinās, ka ceremoniālais kakao nav saberzts tik smalkā pulverī kā klasiskais, bet gan nopērkams pāris zirņu lieluma gabaliņos, kas, gatavojot dzērienu, viegli izkūst. Šajā kakao ir vismaz 50–60 procenti kakao sviesta. Un tas nav lēts prieks – 250 gramu paciņa maksā ap 20 eiro un vairāk.
Kā pagatavot ceremoniālo kakao?
- Kakao nepatīk verdošs ūdens vai piens – maksimālā temperatūra ir 85 grādi.
- Ceremonijām paredzēto kakao gatavo ūdenī, ļoti rūgtu un bez saldvielām, uz mazu trauciņu liekot pat 30–40 gramus kakao, tāpēc ir jābūt diezgan rūdītam, lai tādu iedzertu.
- Ikdienas lietošanai kakao gatavo katrs pēc savām spējām – tā, lai tas tomēr sniedz baudu, nevis būtu jāviebjas.
- Kā šķidrumu var izmantot ne tikai ūdeni, bet arī govs un dažādu augu izcelsmes pienus, kā arī svaigu bērzu sulu.
- Saldināšanai piemērots būs gan medus, gan kāds no cukuriem, ja pēc tā ir liela kāre.
- Kā saldinātāju turpat katliņā var pieblendēt banānu vai sublimētas ogas, arī žāvētas vīģes, dateles, kā arī garšvielas: vaniļu, čili vai rozā piparus. Tad kakao var pat sasniegt krēmveida konsistenci un tas jāēd ar karotīti.
- Ja gribas pagatavot kakao, jārēķinās, ka tas mazliet piebremzē skrējienu vismaz uz pāris minūtēm, jo karstajā šķidrumā ceremoniālais kakao ir lēni jāiemaisa, kamēr tas izkūst. Savukārt steidzīgie var sablendēt kakao turpat katliņā ar blenderi. Turklāt tas dzērienu pie reizes mazliet uzputos.
- Kad kakao baudīt, atkarīgs no katra organisma īpatnībām. Ir cilvēki, kas to izdzer dienas pirmajā pusē un jūt enerģiju, ir, kam labāk patīk kakao baudīt un atslābināties vakarā.
