Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Konsultē veterinārārste Anete Freiberga.
Augļi
Uz jautājumu, vai sunim drīkst dot augļus, veterinārārste atbild apstiprinoši. «Vairumā gadījumu suņi tos arī ēd vai izrāda vēlmi, ka vēlas tos nogaršot. Tā ir pilnīgi normāla uzvedība, jo suns ir visēdājs, nevis tikai gaļēdājs,» norāda Anete. «Ja sunim garšo augļi un dārzeņi, par to nevajadzētu satraukties, tas pat ir ļoti labi un apsveicami, jo šādā veidā tiek dažādota suņa ikdienas ēdienkarte. Svaigi, nogatavojušies augļi ir vēl viena lieliska maltītes sastāvdaļa,» viņa piebilst. Vislabāk sunim dot svaigus un nogatavojušos augļus, jo šādā veidā tos dzīvniekam ir vieglāk sagremot. Ja auglis vēl nav kārtīgi nogatavojies, to vajadzētu nogatavināt, sablendēt vai arī smalki sarīvēt un tad dot sunim, jo šādā veidā tiek sašķelti augļa šūnapvalki, kas satur celulozi, un sunim to ir vieglāk sagremot. Kādus augļus drīkst dot? «Dzīvnieka uzturā var lietot dažādus augļus, piemēram, persikus, apelsīnus, bumbierus, mango, zemenes, melones, plūmes, ananasus, banānus, ābolus, bet tiem jābūt gataviem. Ķirši un plūmes ir jāpiedāvā bez kauliņiem. Arī ābolam jāatceras izņemt serdīti un sēkliņas, dodot tikai ābola mīksto daļu.
Tas pats attiecas uz arbūzu – sēkliņas un mizu sunim dot nedrīkst.
Arīdzan ogas – mellenes, dzērvenes, brūklenes, avenes un citas – suņiem ir vēlamas.» Veterinārārste akcentē, ka uzmanīgiem ir jābūt ar avokado, jo tie ir diezgan trekni un dzīvniekiem ar aizkuņģa dziedzera problēmām tos nevajadzētu dot bieži un lielos daudzumos. Un nekādā gadījumā nedrīkst dot avokado ar visu miziņu un kauliņu. «Svarīgi atcerēties, ka augļi nav pamatbarība sunim, tie var kalpot vienīgi kā gardums, ja vēlaties mīluli palutināt. Tos dzīvniekam piedāvāt dot pirms pamatbarības došanas vai arī sajaukt kopā ar pamatbarību,» iesaka veterinārārste. Viņa norāda, ka augļi nodrošina dzīvnieka organismu ar ūdeni. Galvenās barības vielas augļos ir šķīstošie ogļhidrāti – cukuri, kas organismam dod enerģiju. Vēl augļos ir ļoti daudz šķiedrvielu – gan šķīstošās, gan nešķīstošās. Tie arī satur vitamīnus, enzīmus, antioksidantus, minerālvielas, nedaudz proteīna un tauku. «Pēc būtības tas ir atsevišķs ēdiens, kas nodrošina un reizē arī papildina dzīvnieka ēdienkarti ar daudzām un dažādām barības vielām.
Vecākiem suņiem pat vajadzētu augļus pievienot klāt barībai, jo tie atstāj labvēlīgu ietekmi uz locītavām.
Augļi ir ēdiens, kas uztur organismu jaunu,» uzsver veterinārārste.
No kā jāuzmanās?
Lai gan lielākā daļa augļu suņiem ir vēlami, ir arī tādi, no kuriem vajadzētu izvairīties, un tās ir vīnogas (rozīnes), it sevišķi šo augļu kauliņi, jo tie var būt toksiski dzīvnieku nierēm, izraisīt neatgriezeniskus nieru bojājumus un to mazspēju.
Dārzeņi
Suņiem kā visēdājiem dārzeņi vienmēr ir bijuši svarīga barības sastāvdaļa. Tie satur daudz šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu, kas uztur normālu gremošanas trakta funkciju. Tāpat dārzeņi satur lielāko daļu B grupas vitamīnu (izņemot B12 vitamīnu), C, A, E, K vitamīnus un antioksidantu karotenoīdu (vitamīns pret novecošanu). A, E, C un K vitamīni arī ir antioksidanti, un tie piedalās augšanas, reprodukcijas, slimības novēršanas un organisma novecošanas aizkavēšanā. Labvēlīgi dārzeņi suņiem ir spināti, brokoļi, ķirbji, kāposti, Briseles kāposti, puķkāposti, zaļie salāti, saldie kartupeļi, parastie kartupeļi (vārīti), burkāni, selerijas, pētersīļu lapas, pākšu pupiņas un zirņi (novārīti). Jābūt piesardzīgiem, dodot lielā daudzumā un ilgstoši kāpostu dzimtas dārzeņus, jo tie var nomākt vairogdziedzera darbību. «Vienu gan vēlos uzsvērt – ja saimnieki vēlas sunim dot dārzeņus, tiem obligāti jābūt smalki sablendētiem. Tas ir vislabākais veids, kā suņa kuņģis spēj tos sagremot un pēc tam uzsūkt barības vielas, ko šie dārzeņi satur,» akcentē veterinārārste.
No kā jāuzmanās?
Sunim drīkst dot arī tomātus, bet tikai un vienīgi nogatavinātus. Zaļus nedrīkst dot NEKĀDĀ GADĪJUMĀ, jo tie satur cilvēkiem un mājdzīvniekiem indīgu vielu solanīnu. Tāpat nedrīkst dot grauzt tomātu lapiņas un kātiņus. Sīpolus un meža sēnes mājdzīvniekiem dot nav ieteicams. Sīpoli var nodarīt būtisku kaitējumu dzīvniekam, tie bojā suņa sarkanos asinsķermenīšus, kas organismu pēcāk apgādā ar skābekli. Ķiplokus drīkst dot tikai nelielā daudzumā – tie uztur labvēlīgu vidi gremošanas traktā un kalpo kā profilakses līdzeklis pret endoparazītu savairošanos gremošanas traktā.
Vai var dot fermentētus dārzeņus?
Saimnieki, kuri vēlas padarīt suņa ēdienkarti arvien interesantāku, var pamēģināt sunim iedot fermentētus dārzeņus, protams, nelielā daudzumā. Ir suņi, kas labprātīgi tos ēdīs, bet būs tādi, kas kategoriski atteiksies. Pievienojot fermentētus dārzeņus suņa ēdienkartei, tā kļūs vēl bagātāka ar vitamīniem, minerālvielām un labajām baktērijām. Proti, uzņemot šādus dārzeņus, zarnas tiks apgādātas ar probiotikām (labvēlīgajām baktērijām), kas ir ļoti nozīmīgi, jo veicina imūnsistēmas darbību. Veselīga zarnu mikroflora ir suņa imūnsistēmas galvenais balsts. Ja suns vēl nav ēdis fermentētus dārzeņus, sāc ar mazumiņu, dodot, piemēram, vienu ēdamkaroti.
Kādas ir ieteicamās devas?
Augļus un dārzeņus drīkst dot kā našķus, bet tie dzīvnieki, kuri ēd BARF barību (Biologically Appropriate Raw Food), dārzeņu un augļu deva ēdienreizē var veidot no 10 līdz 20 procentiem (ir reizes, kad var būt vairāk un – kad mazāk). «Ja skatāmies pa daļām, tad 2/3 pamatbarības un 1/3 dārzeņu un augļu,» iesaka Anete Freiberga.
Alerģiskās reakcijas
Tāpat kā cilvēkam, arī sunim ēdiens var izraisīt alerģisku reakciju (nepanesību) uz kādu no barības vielām, tā var izpausties kā ādas nieze, apsārtums, ausu kasīšana, ķepu laizīšana, šķidra vēdera izeja, smagākos gadījumos, ja reakcija ir ļoti akūta, tad var būt elpošanas traucējumi, tūskas veidošanās, tad tādos gadījumos konkrētā barība ir jāpārtrauc lietot un jāmeklē veterinārārsta palīdzība. «Ja novērojat caureju savam sunim, vispirms ir jāsaprot, kādi dārzeņi un augļi doti, cik daudz un kādā veidā tie tikuši izbaroti. Ja tie netika pareizi sagatavoti (tikai sagriezti gabaliņos), tad, iespējams, tas bijis par iemeslu caurejai, bet, ja tie sablendēti un doti pa daļām, tad visbiežāk caureju nenovēro.
Jāņem vērā sagatavošanas process un apjoms.
Pirmoreiz dodot jaunus dārzeņus, tie dzīvniekam jāpiedāvā mazos apjomos un pakāpeniski,» iesaka veterinārārste.
Ko darīt, ja suns nevēlas uzņemt augļus un dārzeņus?
Dārzeņus (nelielu daudzumu, lai sākumā pierastu pie jaunās smaržas) var sajaukt kopā ar BARF barību, šis ir viens no labākajiem veidiem. Ja dzīvnieks tos atsakās ēst un saimniekam neizdodas iebarot, tā nav spiesta lieta. Ja dzīvnieks ēd labu komerciālo barību, tad vitamīni un minerālvielas tiek uzņemtas ar barību. Ir saimnieki, kuri gatavo paši saviem suņiem, un šādā barībā bieži vien tiek pievienoti arī dārzeņi. Ja saimnieks ēdienu gatavo pats, jāatceras, ka suņa ēdienam nedrīkst pievienot garšvielas. Tas nedrīkst būt sāļš vai salds, dažādām garšvielām pārbagāts. Vajadzētu atturēties no trekniem un ceptiem ēdieniem, tostarp ceptiem dārzeņiem.
Recepte no dārzeņiem
Iesaka Anete Freiberga
Blenderī liek salātlapas, burkānu, brokoli, kabaci vai ķirbi, var variēt un pievienot arī jēlu olu ar visu čaumalu, nedaudz linsēklu un saulespuķu sēklu. Visu sablendē smalkā masā. Sablendētos dārzeņus saliek ledus trauciņos un novieto saldētavā. Pirms ēšanas tos atsaldē un samaisa kopā ar suņa pamatbarību.
Atceries
Daudzi zooveikalos nopērkamie suņu kārumi ir kalorijām bagāti, tāpēc sagriezti vai sarīvēti augļi un dārzeņi ir daudz veselīgāka alternatīva. Taču visu ar mēru! Piemēram, zemenes, ananass, banāns suņiem ir ieteicams, taču pārāk bieži šos augļus nevajadzētu piedāvāt, jo tie satur daudz cukura.
