Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
AT Civillietu departaments 25.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 20.maija spriedumu, ar kuru noraidīta patērētāja prasība par pirkuma maksas samazināšanu un pirkuma maksas daļas piedziņu no «Automotiv».
Patērētājs 2019.gada augustā bija iegādājies no «Automotiv» lietotu transportlīdzekli «BMW 530» par 7300 eiro. Pēc automašīnas iegādes un tās tehniskā stāvokļa padziļinātas izpētes, piesaistot autoservisa pakalpojumu sniedzēju, tika konstatēts, ka transportlīdzeklim ir virkne defektu.
Defektus prasītājs novērsa, par remontu samaksājot 1075 eiro.
Tiesvedības laikā netika apstrīdēts, ka transportlīdzekļa defekti nebija norādīti automašīnas pārdošanas sludinājumā un netika apstrīdēts patērētāja norādītais, ka automašīnas tirgotāja esot apgalvojusi, ka transportlīdzeklis ir teicamā tehniskajā stāvoklī un nekādi nekavējoši ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai nav nepieciešami.
Apgabaltiesa pretēji rajona tiesai atzina patērētāja prasību par nepamatotu un to noraidīja.
Apgabaltiesa secināja, ka nav šaubu, ka transportlīdzeklim piemita īpašības, kādas var pamatoti gaidīt no lietota, 12 gadus veca transportlīdzekļa bez garantijas un ar odometra rādījumu virs 300 000 kilometru.
Apgabaltiesa arī norādīja, ka patērētājs pirms transportlīdzekļa iegādes pārliecinājās par tā tehnisko stāvokli un viņam bija tiesības par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli pārliecināties brīvi izvēlētā autoservisā. Tiesā arī norādīja, ka atbildētāja transportlīdzekli pirms atsavināšanas nodeva pārbaudei un sagatavošanai valsts tehniskajai apskatei, turklāt neilgi pirms transportlīdzekļa nodošanas pircējam tam tika veikta valsts tehniskā apskate, kurā minētie defekti netika konstatēti. Tehniskās apskates veikšana arī liedz šos defektus atzīt par slēptiem.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā, AT atzina, ka apgabaltiesa ir pieļāvusi kļūdas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu piemērošanā, nepamatoti piemērojusi Civillikuma normas, kā arī pieļāvusi procesuālo normu pārkāpumus.
AT secināja, ka lietā nav strīda par patērētāja tiesībām prasīt preces cenas samazināšanu, ja pārdots līguma noteikumiem neatbilstošs transportlīdzeklis, taču lietā ir strīds, vai pārdotā automašīna atbilda līguma noteikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. un 14.panta izpratnē.
Atsaucoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, AT norādīja, ka pārdevējam jānodrošina preces atbilstība līguma noteikumiem. Prece nav uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tai citastarp nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preces raksturu un jebkurus, īpaši reklāmā vai preces marķējumā, sniegtus publiskus paziņojumus par noteiktām preces īpašībām.
Populārākie raksti
Tāpat prece neatbilst līguma noteikumiem, ja prece nav derīga mērķiem, kādiem preces ar šādu nosaukumu un aprakstu parasti tiek izmantotas. Turklāt, kā to atzina AT, šīs likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm.
Protams, ka kvalitāte, ko patērētāji var sagaidīt, ir citastarp atkarīga no tā, vai preces ir jaunas vai lietotas, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais.
AT arī konkretizēja, ka, nosakot preces atbilstību līguma noteikumiem, lietotas automašīnas gadījumā nozīme var būt tādiem apstākļiem kā transportlīdzekļa vecums, nobraukums, izmantošanas veids, cena. Tāpat jāņem vērā, ka parastais automašīnas, kurai ļauts piedalīties ceļu satiksmē, nolietojums nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tāds automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu. No automašīnas detaļu nolietojuma jānošķir situācija, kad attiecīgā automašīnas detaļa jau preces iegādes brīdī nenodrošina tās funkciju izpildi, kas atzīstams par preces trūkumu.
Ņemot vērā, ka patērētājam var būt ievērojami apgrūtinoši pierādīt, ka precei bija trūkumi jau tās iegādes brīdi, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13.panta trešajā daļā ir paredzēta prezumpcija, kas atvieglo patērētājam iespēju pierādīt trūkumu esību.
Atbilstoši minētajai normai, ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes dienā, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.
AT norāda, ka šobrīd likums paredz ilgāku termiņu – vienu gadu kopš preces piegādes brīža.
Attiecībā uz minēto normu AT norādīja, ka, lai patērētājs varētu pretendēt uz tajā minētās prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes.
Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina. Šo prezumpciju pārdevējs var atspēkot, pierādot, ka piegādes brīdī neatbilstība nepastāvēja.
AT secināja, ka apgabaltiesa izskatāmajā lietā šo prezumpciju ir nepareizi iztulkojusi un bez likumīga pamata atteikusies piemērot. AT uzsvēra, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Proti, tas, ka attiecīgo trūkumu varēja konstatēt, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.
Līdz ar to apgabaltiesa prasības noraidīšanu kļūdaini pamatojusi ar to, ka prasītājs pirms transportlīdzekļa iegādes pārliecinājās par tā tehnisko stāvokli un viņam bija tiesības par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli pārliecināties brīvi izvēlētā autoservisā. Apgabaltiesas spriedumā nav atrodams atbilstoši motivēts, pierādījumu pārbaudē balstīts tiesas atzinums, ka patērētājs ir nepamatoti apgalvojis, ka defektu konstatēšana nebija iespējama parastā apskatē un tos varēja atklāt tikai padziļinātas pārbaudes laikā, veicot daļēju vai pilnīgu attiecīgo transportlīdzekļa detaļu nosedzošo elementu demontāžu.
Attiecībā uz apgabaltiesas argumentu par to, ka automašīnas trūkumi netika konstatēti valsts tehniskajā apskatē, AT norādīja, ka šādas apskates laikā netiek veikta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļināta pārbaude.
Turklāt apgabaltiesa nav pamatojusi, ka konkrētos defektus varēja atklāt, neveicot daļēju vai pilnīgu attiecīgo transportlīdzekļa detaļu nosedzošo elementu demontāžu.
AT arī uzskatīja par nepamatotu apgabaltiesas atsauci uz automašīnas garantijas neesību, jo tās esība vai neesība neietekmē pārdevēja pienākumu nodrošināt preces atbilstību līguma noteikumiem.
Visbeidzot, apgabaltiesa nepamatoti atsaucās uz Civillikuma 1620.pantu, kas paredz atbildību par lietas ar trūkumiem atsavināšanu. AT norādīja, ka šo normu lietā nevar piemērot, jo strīds ir starp patērētāju un komersantu, attiecīgi piemērojamas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.
AT Civillietu departamenta senatore Zane Pētersone, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot AT spriedumu, norāda, ka AT šajā lietā atzina, ka arī lietotas preces, piemēram, lietotas automašīnas, iegādes gadījumā patērētājam ir pamats sagaidīt, ka prece pildīs savu pamatfunkciju un tai nebūs trūkumu, ja vien patērētājs ar preces pārdevēju nav vienojies par tādas preces pārdošanu, kurai piemīt noteikti trūkumi.
Vienlaikus tādi apstākļi kā preces parastais nolietojums nav atzīstams par preces trūkumu. Konkrētajā spriedumā ir arī izskaidrots, kas šāda strīda gadījumā ir jāpierāda pārdevējam, bet kas – patērētājam.
Lieta nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.
