Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Medicīnas iestādēs bieži redzam informatīvus plakātus, ka jāārstē locītavas, cukura diabēts, asinsspiediens… Bet nav plakātu par to, ka liekais svars jeb aptaukošanās arī ir nopietna slimība, ar kuru jātiek galā! Protams, jāsāk ar konservatīvām metodēm – diētām, fiziskām nodarbībām, taču, ja tas viss izmēģināts, bet svars turpina pieaugt, jādomā par kuņģa samazināšanas jeb bariatrisko operāciju.
Jo aptaukošanās traucē sirdsdarbībai, asinsritei, elpošanai, aknu darbībai, rada papildu slodzi mugurkaulam, locītavām, muskulatūrai.
Statistika liecina, ka cilvēki ar izteiktu lieko svaru biežāk un agrāk saslimst ar miokarda infarktu, insultu un infekcijas slimībām, viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, cukura diabēts, problēmas ar hormonālo līdzsvaru. Turklāt, jo lielāks svars, jo lielāks risks saslimt arī ar vēzi…
Tāpēc, ja cilvēks ārstē aptaukošanos, viņš pie reizes atrisina arī daudzas citas veselības problēmas. Mūsdienās izpētīts, ka bariatriskās operācijas ir vienīgais veids, ar kuru iespējams pilnībā izārstēt 2. tipa cukura diabētu.
Kuņģa operācijas rezultātā izmainās vielmaiņa, un var notikt pat tā, ka cilvēkam zāles vairs nav nepieciešamas vai tās var lietot krietni mazākās devās.
Arī pie hiperholesterinēmijas redzam, ka pēc operācijas pacienti var krietni samazināt holesterīnu samazinošo zāļu devas. Tāpat pie mums bieži ierodas cilvēki, kam atteiktas protezēšanas operācijas ar norādi, ka vispirms jāsamazina liekais svars. Tāpēc vēl viens ieguvums pēc kuņģa operācijas ir iespēja pēc tam tikt pie jaunām locītavām.
Daudziem pacientiem pēc operācijas būtiski izmainās arī dzīvesstils un ēšanas paradumi. Pacienti stāstījuši, ka pirms tam vienmēr ļoti gribējies ēst gaļu, bet pēc operācijas – kārojas dārzeņu un augļu. Vairumam vairs negribas ēst tik daudz un tik ļoti bieži kā agrāk.
Un rodas motivācija, lai iegūto labo rezultātu saglabātu!
Agrāk kuņģa operācijas veica tikai cilvēkiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, bet mūsdienās šis kritērijs tiek pārskatīts, jo arvien vairāk redzam sešpadsmit un septiņpadsmit gadus vecus jauniešus ar izteiktu aptaukošanos un saprotam, ka viņi ar to netiek un arī turpmāk netiks galā. Latvijā katram piektajam bērnam ir liekais svars, katrs desmitais – aptaukojies. Tādos gadījumos ar vecāku atļauju operējam jauniešus, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Arī par galējo vecuma robežu operācijai ķirurgi sākuši domāt elastīgi.
Ja pacientam ir palikušas labas veselības rezerves, ja nav smagu blakus kaišu, kas neļauj veikt plānveida operāciju, tad kuņģi samazina arī pēc 65 gadu vecuma.
Otrs svarīgs kritērijs ir ķermeņa masas indekss (ĶMI). Par bariatriskās ķirurģijas nepieciešamību varam runāt tad, ja ķermeņa masas indekss ir 35–40 un pacientam ir arī nopietnas blakus slimības, piemēram, 2. tipa cukura diabēts, arteriālā hipertensija, gastroezofageālā refluksa slimība jeb atviļņa slimība, locītavu problēmas, hiperholesterinēmija. Mūsu klīnikas biežākais kuņģa operācijas pacients ir sieviete 39 gadu vecumā ar ĶMI 40.
Četri pacientu biežāk uzdotie jautājumi
Kā notiek kuņģa operācijas?
Divi biežāk izmantotie bariatrisko operāciju veidi ir kuņģa apiešanas operācija jeb šuntēšana un kuņģa samazināšanas operācija jeb vertikālā gastrektomija vispārējā narkozē. Operācijas ilgums – vidēji 105 minūtes. Ķirurgs izdara vairākus nelielus griezienus, caur kuriem vēdera dobumā ievada operācijas izpildei nepieciešamo ķirurģisko un novērošanas tehniku.
Abu operāciju mērķis ir samazināt apēstā ēdiena daudzumu un novērst neizmantoto kaloriju uzkrāšanos.
Kuņģa gļotādā un jo sevišķi tā paplašinātajā daļā veidojas izsalkuma hormons grelīns, un operācijas rezultātā šī daļa tiek izņemta vai izslēgta no gremošanas, tāpēc grelīna kļūst mazāk, rezultātā arī apetīte samazinās. Pētījumu rezultāti liecina, ka gada laikā pēc operācijas pacients var zaudēt pat līdz 80 procentiem liekā svara.
Kuņģa apiešanas operācijā nekas no kuņģa netiek griezts ārā – no liela kuņģa tiek izveidota maza kabatiņa, kuru pa tiešo savieno ar tievajām zarnām. Tātad barība uzreiz nonāk tievajās zarnās, un no tām uz smadzenēm tiek nosūtīts signāls, ka cilvēks ir paēdis, ka sāta sajūta ir iestājusies.
Lielākā daļa kuņģa un tievās zarnas tādējādi vairs nepiedalās barības pārstrādes procesos, un cilvēks vienā ēdienreizē var apēst ļoti maz.
Kuņģa samazināšana jeb vertikālā gastrektomija ir tehniski vieglāk veicama un mazāk traumējoša, jo netiek mainīta zarnu forma. Tās laikā ķirurgs lielāko kuņģa daļu izņem ārā un izveido apmēram divu centimetru diametra caurulīti, no kuras ēdiens ļoti ātri aiziet uz tievo zarnu. Samazinās uzņemtā ēdiena daudzums, un, kas vēl svarīgi, – sāta sajūta ne tikai iestājas ātrāk, bet arī saglabājas ilgāk. Gadās, cilvēks pat aizmirst, ka pienācis laiks paēst.
Kuņģa samazināšanas operāciju veic, ja ĶMI nav liels vai arī tas ir ļoti liels – ap 60 – un kuņģa apiešanas operāciju uztaisīt tehniski ir ļoti grūti.
Noskaties veido, kāda veida bariatrijas operācijas iespējamas un kā tās notiek.
Kuru kuņģa operāciju izvēlēties?
To noteikti ieteiks un izskaidros ārsts. Visus pacientus pirms operācijas rūpīgi izmeklējam, un, ja atrodam, ka cilvēkam ir izteikta refluksa slimība jeb atvilnis, kad kuņģa skābe vai saturs nonāk barības vadā, tad kuņģa samazināšanas operācija nav ieteicama, jo pēc tās slimība var pastiprināties.
Tādos gadījumos iesakām kuņģa apiešanas operāciju, jo pēc tās refluksa slimība, tieši otrādi, pilnībā pazūd.
Mūsu klīnikā abas šīs operācijas maksā vienādi, jo nedrīkst pieļaut, ka pacients operācijas veidu izvēlas pēc cenas, nevis nepieciešamības. Pēc abām operācijām drīkstēs ēst tikai mazas porcijas: sākumā tie ir 150 mililitri ēdiena, bet pēc gada – aptuveni puse no porcijas, ko parasti cilvēks apēd. Pēc operācijas nav ieteicami saldi ēdieni. Ogļhidrāti ļoti ātri uzsūcas zarnās, rezultātā izdalās daudz insulīna, krītas cukura līmenis asinīs, un parādās vājums, nespēks, slikta dūša.
Jāatceras arī, ka jauno kuņģi ar laiku var izstaipīt un, neievērojot mērenību ēšanā, aptaukošanās problēmas var atgriezties.
Kāpēc operāciju atsaka?
Tas var notikti tad, ja ārsts saprot, ka cilvēks operāciju var neizturēt. Ja operācijas un anestēzijas riski ir pārāk augsti, labāk iejaukšanos organismā neveikt un svara samazināšanai lietot speciālus medikamentus, piemēram, ar aktīvo vielu liraglutīdu vai naltreksona hidrohlorīdu.
Operāciju mēdz atteikt arī gadījumos, ja pacientam jau ir nodilušas visas locītavas, paplašinājusies sirds un notikuši citi neatgriezeniski procesi.
Bariatrisko operāciju kā ārstēšanas metodi izmanto tiem, kam vēl ir palikušas kādas veselības rezerves un ir cerība, ka cilvēks spēs normāli atgriezties ikdienas dzīvē.
Operācija netiks veikta arī tad, ja pacientam ir smagas psihiskas problēmas, alkoholisms vai narkomānija.
Ar kādiem riskiem jārēķinās?
Gan kuņģa apiešanas, gan samazināšanas operācijai iespējamas agrīnās un vēlīnās komplikācijas. Pie agrīnām pieskaita iekšējo asiņošanu, infekciju ienešanu brūcēs, trombemboliju un tā saucamo kuņģa sūci caur šuvēm, kad kuņģa un zarnu saturs var nonākt vēdera dobumā un izraisīt vēdera dobuma plēves iekaisumu. Tas var notikt vienā no 100 gadījumiem. Tad nekavējoties tiek veikta atkārtota operācija.
Pēc kuņģa apiešanas operācijas var rasties dempinga sindroms, kad ēšanas laikā vai tūlīt pēc tās rodas spiediena sajūta vēdera augšdaļā.
Lai novērstu trombembolijas risku, mūsu klīnikā pacienti pēc operācijas ceļas kājās un staigā jau ļoti agri – kad pagājušas 2–3 stundas pēc operācijas. Protams, gan operācijas laikā, gan pēc tās pacientiem dodam arī zāles, kas šķidrina asinis.
Pēc kuņģa apiešanas operācijas var rasties anēmija, tāpēc daļai pacientu pēc tam papildus jālieto dzelzs preparāti un B12 vitamīns. Vismaz saviem pacientiem iesaku ierasties uz kontroli pēc viena, trim, sešiem un divpadsmit mēnešiem pēc operācijas, lai veiktu apskati un analīzes.
Pēc kuņģa samazināšanas operācijas ārsti iesaka lietot multivitamīnus.
Organismam var pietrūkt arī kalcija jonu, tāpēc, iespējams, būs papildus jālieto kalciju saturoši preparāti. Sievietēm neiesaka palikt stāvoklī gada laikā pēc operācijas.
