Rīga +6°C 
Dr. med. Vita Skuja
-Gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste, iekšķīgo slimību ārste Veselības centra 4 uzņēmumos Anti-Aging Institute, Dermatoloģijas klīnika.
-Arī Veselības centra 4 vadošā gastroenteroloģe.
-Docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā.
-Vasaras skolas kursa direktore, ieviesusi praksē Anti-Aging Institute zarnu mikrobioma testu.
Kas tas par zvēru? Žults nozīme organismā
Par žulti ikdienā domājam reti, taču patiesībā tā ir viena no svarīgākajām vielām mūsu gremošanas un vielmaiņas procesos. Tā sastāv no dažādām vielām: žultsskābēm, fosfolipīdiem, holesterīna, bilirubīna, elektrolītiem un ūdens. Katrai no šīm sastāvdaļām ir sava loma, bet kopumā žults darbojas kā palīgs, kas palīdz organismam gan sagremot, gan izvadīt nevajadzīgo.
«Viens no būtiskākajiem žults uzdevumiem ir palīdzēt sagremot taukus. Žultsskābes darbojas kā dabīgs emulgators – tās sadala taukus sīkos pilienos, padarot tos pieejamākus gremošanas enzīmiem. Tas ļauj organismam efektīvi uzsūkt taukskābes un citas uzturvielas. Bez pietiekamas žults izdalīšanās tauku gremošana tiek traucēta, un organisms nespēj pilnvērtīgi uzņemt arī taukos šķīstošos A, D, E un K vitamīnus,» skaidro gastroenteroloģe Vita Skuja.
Ne mazāk svarīga ir žults nozīme vielmaiņā un organisma attīrīšanā. Ar žulti no organisma tiek izvadīts holesterīns, kā arī dažādi vielmaiņas galaprodukti un toksiskas vielas, piemēram, bilirubīns vai medikamentu noārdīšanās produkti. Tādējādi žults ir arī būtiska detoksikācijas procesa sastāvdaļa. Daktere stāsta, ka žults ietekmē arī zarnu mikrobiomu – tā palīdz uzturēt līdzsvaru starp labajām un potenciāli kaitīgajām baktērijām. Turklāt žultsskābes darbojas kā signālvielas, kas piedalās glikozes un tauku vielmaiņas regulācijā un ietekmē enerģijas līdzsvaru organismā.
Svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz žults organisms saražo, bet arī tas, kā tā plūst. «Žults nepārtraukti veidojas aknās, bet starp ēdienreizēm uzkrājas žultspūslī. Kad mēs ēdam, žultspūslis saraujas un izdala žulti tievajā zarnā, palīdzot sagremot uzņemto pārtiku. Ja šī plūsma tiek traucēta, piemēram, žults stagnācijas, spazmu vai mehāniska nosprostojuma dēļ, var rasties gremošanas traucējumi, tauku uzsūkšanās problēmas un ilgtermiņā pat aknu bojājumi,» norāda Vita Skuja. Tāpēc, runājot par vielmaiņu un gremošanu, žults ir viens no galvenajiem neredzamajiem spēlētājiem, bez kura organisms nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
Kad žults iestrēgst: kā tas ietekmē veselību?
Lai gremošana un vielmaiņa noritētu pilnvērtīgi, svarīga ir ne tikai žults veidošanās, bet arī tās sastāvs un brīva plūsma. Normāli funkcionējoša žults sistēma palīdz organismam sagremot taukus, uzsūkt vitamīnus un uzturēt līdzsvaru zarnu mikrobiomā. Savukārt jebkāds disbalanss – gan sastāvā, gan cirkulācijā – var radīt veselības problēmas.
Ja tiek traucēts līdzsvars starp žultsskābēm, fosfolipīdiem un holesterīnu, var veidoties žultsakmeņi. Ja žults nepietiekami nonāk zarnās, tiek traucēta tauku un taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E, K) uzsūkšanās, kas ilgtermiņā var ietekmēt gan kaulu veselību, gan imunitāti. Tāpat izmaiņas žults sastāvā var ietekmēt zarnu mikrobiomu, veicinot disbiozi – līdzsvara trūkumu starp labajām un sliktajām baktērijām, kas saistīts ar dažādām slimībām, tostarp vielmaiņas traucējumiem.
Daktere Vita Skuja norāda: «Viens no biežākajiem traucējumiem ir žults atteces kavēšanās jeb sastrēgums. Tas var izpausties ar šķietami nespecifiskiem, bet nepatīkamiem simptomiem – smaguma sajūtu vai diskomfortu labajā paribē, rūgtu garšu mutē, sliktu dūšu pēc ēšanas, vēdera uzpūšanos vai neregulāru vēdera izeju (aizcietējumiem vai caureju). Šie simptomi bieži rodas, ja žults pietiekami efektīvi netiek izvadīta no aknām uz zarnām.»
Viens no biežākajiem iemesliem ir žultsceļu diskinēzija – traucēta žultspūšļa vai žultsvadu muskulatūras darbība. Parasti pēc ēdienreizes žultspūslis saraujas un izdala žulti zarnās, taču šī mehānisma traucējumu gadījumā tas var notikt nepietiekami vai, tieši pretēji, pārāk strauji un nekoordinēti. Žults plūsmu var traucēt arī žultsakmeņi, aknu iekaisuma slimības, hormonāli traucējumi vai veģetatīvās nervu sistēmas disbalanss.
«Nozīme ir arī ikdienas paradumiem. Neregulāras ēdienreizes, pārāk gari pārtraukumi starp ēdienreizēm vai pārmērīgi trekna pārtika var veicināt žults sastrēgumu. Veselam cilvēkam aknas diennakts laikā izdala 500–1000 ml žults, taču, ja tā netiek regulāri izvadīta, tad uzkrājas žultspūslī, sabiezē un var veicināt iekaisumu vai akmeņu veidošanos,» uzsver speciāliste.
Tāpēc žults veselība ir cieši saistīta ar kopējo vielmaiņu un pašsajūtu, un nereti tieši nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var būtiski uzlabot tās darbību.
Kā atbalstīt žults darbību? Uzturs un dabīgās vielas
Žults veidošanās un attece lielā mērā ir saistīta ar ikdienas paradumiem. īpaši uzturu. Līdztekus sabalansētai ēdienkartei nozīme var būt arī atsevišķām dabīgām vielām un augu preparātiem, kas tradicionāli izmantoti gremošanas un žults darbības uzlabošanai.
Viens no svarīgākajiem virzieniem ir rūgtvielas, kas atrodamas tādos augos kā artišoks (Cynara scolymus), pienenes (Taraxacum officinale) un ceļteka. Šie augi veicina žults veidošanos, izdalīšanos un atteci, tādējādi palīdz uzlabot gremošanu. Daļai šo vielu piemīt arī spazmolītiska iedarbība – tās palīdz mazināt žultsvadu un žultspūšļa muskulatūras sasprindzinājumu, kas īpaši svarīgi, ja ir tendence uz žults sastrēgumu.
«Artišoka lapu ekstrakti jau izsenis izmantoti Vidusjūras reģionā gremošanas traucējumu mazināšanai, un arī mūsdienās to iedarbība ir daļēji pētīta. Savukārt pienenēm konstatētas antioksidatīvas un aknas aizsargājošas īpašības, kas var palīdzēt veicināt žults atteci. Tomēr jāuzsver – augu preparāti nav medikamentu aizstājēji nopietnu žultsceļu slimību gadījumā, bet gan kā papildu atbalsts funkcionālu sūdzību mazināšanai,» stāsta daktere Vita Skuja.
Papildus augu vielām uzmanība pievērsta arī noteiktām uzturvielām. Viena no tām ir inozīts (mio-inozīts), kas piedalās šūnu signālu procesos un var ietekmēt žultsceļu darbību. Pētījumos tas uzrādījis potenciālus ieguvumus tauku vielmaiņas un aknu rādītāju uzlabošanā, īpaši vielmaiņas traucējumu gadījumā, lai gan šajā jomā pētījumi vēl turpinās.
Īpaši nozīmīgs elements žults veselībā ir holīns. Tas piedalās fosfatidilholīna veidošanā – vielas, kas ir būtiska žults sastāvdaļa un palīdz uzturēt līdzsvaru starp žultsskābēm un holesterīnu. Tas samazina risku, ka holesterīns izgulsnēsies un veidosies žultsakmeņi, kā arī atbalsta tauku normālu vielmaiņu. Speciāliste skaidro: «Holīnam ir arī svarīga nozīme aknu darbībā un detoksikācijas procesos – tas palīdz izvadīt kaitīgās vielas un samazina tauku uzkrāšanos aknās. Turklāt tas ir nepieciešams acetilholīna veidošanai – tā ir viela, kas nodrošina nervu impulsu pārvadi, tostarp žultspūšļa darbībā, palīdzot tam sarauties un izdalīt žulti gremošanas laikā.»
Kopumā šīs vielas – artišoks, pienenes, ceļteka, inozīts un holīns – fizioloģiski var atbalstīt žults veidošanos un atteci, uzlabot tauku vielmaiņu un mazināt gremošanas diskomfortu. Tomēr to lietošana vienmēr jāizvērtē individuāli, īpaši gadījumos, ja ir konstatēti žultsakmeņi vai citi žultsceļu traucējumi, un ieteicama konsultācija ar ārstu.
Žults veselība: ko darīt, ja ir problēmas?
Lai gremošana noritētu bez problēmām, svarīgi, lai žults ne tikai veidotos, bet arī brīvi plūstu. Ja šis process tiek traucēts, var parādīties dažādi simptomi – smaguma sajūta pēc ēšanas, vēdera pūšanās, nelabums vai sāpes. Dažkārt pietiek ar dzīvesveida maiņu, bet citreiz nepieciešama arī ārstēšana.
Ārsti šādos gadījumos var izrakstīt medikamentus, kas palīdz uzlabot žults sastāvu un tās plūsmu. Ir arī zāles, kuras palīdz mazināt nepatīkamus simptomus, piemēram, caureju, kas saistīta ar žults darbības traucējumiem.
Medicīna attīstās, un tiek meklēti jauni risinājumi, kas palīdzētu ietekmēt ne tikai žults darbību, bet arī kopējo vielmaiņu, piemēram, cukura un tauku apstrādi organismā.
Tomēr, kā skaidro daktere Vita Skuja: «Ne vienmēr uzreiz nepieciešami medikamenti. Vieglāku sūdzību gadījumā ļoti liela nozīme ir ikdienas paradumiem – regulārām ēdienreizēm, sabalansētam uzturam un, ja nepieciešams, arī augu valsts preparātiem. Tie var palīdzēt uzlabot žults izdalīšanos un mazināt diskomfortu.»
Svarīgi saprast – žults nav svarīga tikai gremošanai vien. Tā palīdz arī izvadīt lieko holesterīnu, toksīnus un uzturēt zarnu veselību. Tāpēc, ja tās darbība tiek traucēta, tas var ietekmēt visu organismu – no pašsajūtas līdz nopietnākām slimībām. Labā ziņa daudzos gadījumos – šo sistēmu var sakārtot. Galvenais ir laikus pamanīt simptomus un neignorēt tos. Jo agrāk pievērsīsi uzmanību, jo vieglāk būs atjaunot līdzsvaru un justies labi.
Kad var palīdzēt augu preparāti?
Augu valsts preparāti, kas veicina žults veidošanos un atteci, var būt noderīgi noteiktās situācijās, īpaši tad, ja nav konstatēta nopietna slimība, bet ir funkcionāli gremošanas traucējumi. Tie var palīdzēt mazināt diskomfortu, uzlabot žults plūsmu un atbalstīt aknu darbību. Tomēr svarīgi – pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu un, ja nepieciešams, veikt izmeklējumus.
- Smaguma sajūta un diskomforts pēc ēšanas
Ilze, 42 gadus veca biroja darbiniece, pēdējo mēnešu laikā pēc ēdienreizēm regulāri jūt smagumu labajā paribē, nelielu nelabumu un vēdera uzpūšanos. Īpaši izteikti simptomi kļūst pēc treknākiem ēdieniem. Ultrasonogrāfijā žultsakmeņi netiek konstatēti, taču ārsts pieļauj žultsceļu diskinēzijas iespējamību – tas nozīmē, ka žultspūslis un žultsvadi nestrādā pietiekami koordinēti.
Šādos gadījumos paralēli ārsta uzraudzībai bieži var palīdzēt augu valsts preparāti. Tie veicina žults izdalīšanos, uzlabo žultspūšļa saraušanos un palīdz mazināt spazmas žultsceļos. Tas savukārt uzlabo žults plūsmu un mazina sastrēgumu, kas ir viens no biežākajiem šādu simptomu iemesliem.
- Smaguma sajūta, aizcietējums un liekais svars
Andrejs, 55 gadus vecs vīrietis, ilgstoši lieto taukainu pārtiku, cieš no hroniska aizcietējuma un sūdzas par periodiskām sāpēm vēdera augšdaļā. Šāds simptomu kopums var liecināt par žults atteces traucējumiem, kas bieži saistīti ar dzīvesveidu un uztura paradumiem.
Šādās situācijās ļoti svarīgi vispirms izslēgt nopietnas slimības. Ja nav tā saukto sarkanā karoga simptomu – neizskaidrojams svara zudums, mazasinība, ilgstoša slikta dūša, asiņu piejaukums vemšanā vai vēdera izejā –, ieteicams veikt profilaktiskus izmeklējumus (piemēram, gastroskopiju vai kolonoskopiju) atbilstoši vecumam.
Ja izmeklējumi neuzrāda būtisku patoloģiju, augu preparāti var būt labs atbalsta līdzeklis. Tie palīdz veicināt žults veidošanos aknās un tās izdalīšanos, vienlaikus sniedz arī vieglu aknas aizsargājošu efektu un uzlabo gremošanu.
