• Veselības ministre Ilze Viņķele: «Par saviem apmēriem nekad neesmu kreņķējusies»

    Dzīvesveids
    Agnese Meiere
    Agnese Meiere
    15. jūlijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Lauris Vīksne, stils: Agija Vismane, Anda Šteina
    Veselības ministre ILZE VIŅĶELE sevi vienmēr uztvērusi kā veselumu, nevis vienkārši ķermeni. Tāpēc pats svarīgākais princips dzīvē viņai aizgūts no omes – būt interesantai pašai sev un līdz ar to citiem. Taču viņai arī būtiski, lai ķermenis labi funkcionētu un netraucētu ar sāpēm un diskomfortu.

    Sievietes ķermenis dzīves laikā mainās vairākkārt. Kurā brīdī sapratāt, ka nekad neatbildīsiet parametriem 90–60–90?

    – Tad, kad mani skolā nomērīja un es biju īsākā klasē. Tā tas bija no pirmās līdz pēdējai klasei. Jau augot sapratu, ka nekad nebūšu kalsna – tāda esmu bijusi tikai reizi mūžā pēc pirmajām dzemdībām –, bet pieņēmu to kā normu. Tas nozīmē, ka par saviem apmēriem nekad neesmu kreņķējusies, vienkārši dzīvoju nost. Jāteic gan, ka nekad neesmu bijusi ļoti apaļa – daba un vecāki mani apveltījuši ar krūtīm, tāpēc izskatos lielāka, nekā esmu patiesībā.

    Tiešām esat viena no retajiem cilvēkiem, kas ar sevi ir simtprocentīgi apmierināts?

    – Simtprocentīgi varbūt nē, bet deviņdesmit pieci procenti – noteikti! Domāju, ka to nosaka psiholoģiskā struktūra, jo pēc dabas esmu ļoti optimistiska. Drīzāk man ir paniskas bailes iestrēgt pašapmierinātībā un vairs netrenēt galvu. Svarīgi uzturēt savu spēju piemēroties apstākļiem.

    Ķermeni iekustināt ir daudz vieglāk nekā prātu, tāpēc to nedrīkst atstāt novārtā.

    Ir kādi brīži, kad tomēr jūtat – pie ķermeņa jāpiestrādā?

    – Protams! Mans kopumā veselīgais ķermenis izteikti reaģē uz stresu. No šā stresa var atbrīvoties tikai vienā veidā – darbojoties fiziski. Tā kā mans darbs visu mūžu bijis saistīts ar cilvēkiem, man nav vēlmes doties uz trenažieru zāli un atkal atrasties starp cilvēkiem. Tāpēc regulāri vingroju mājās, sekojot programmai, kuru pirms gadiem atradu internetā, Youtube vietnē.

    Ilgus gadus esmu regulāri skrējusi. Bet šobrīd man tam vienkārši nav laika. Esmu sev noteikusi mērķi, ka ikdienas fiziskajām aktivitātēm jābūt tādām, lai mēneša laikā atkal varu noskriet piecus kilometrus. Kāpēc tas tik svarīgi? Ja tu vari noskriet piecus, varēsi noskriet arī desmit kilometru. Taču tas, ka vari noskriet desmit, gan nenozīmē, ka vari noskriet divdesmit…

    Vienreiz dzīvē biju satrenējusies tik labi, lai noskrietu pusmaratonu. Diemžēl iepriekšējā vakarā svinējām vedējmātes jubileju. No rīta, kad visu nakti bija dejots, sapratu – tas nebūtu prāta darbs.

    Vairāk par to, kā Ilze Viņķele uztur sevi formā un kas viņai daudz svarīgāks nekā mūžīgs kreņķis par augumu, kas nav ideāls, lasi žurnālā IEVA.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē