Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pats sev dzimšanas dienā novēlu pabeigt filmu, pie kuras patlaban strādāju. Darba nosaukums tai ir Zemnieki,» turot rokās nelielu krokodila figūriņu, ko viņam uzdāvājusi filmas Gājiens ar krokodilu filmēšanas komanda, PDz sacīja jubilārs – vecākais un aktīvais dokumentālo filmu veidotājs Ivars Seleckis. Vaicāts, kā savos gados spēj būt tik jauneklīgs un darbīgs, atzina:
«Mani iedvesmo viss, kas netraucē.»
«Domāju, tie ir arī manu senču gēni. Mani vecāki un vecvecāki bija zemnieki no Vidzemes un Latgales puses.»
Kopā ar vīru jubilejas reizē bija arī viņa sieva kinomontāžas režisore Maija Selecka. Vaicāta par novēlējumiem jubilāram, smejot atbildēja: «Nu, piemēram, lai viņš novāc savu rakstāmgaldu. Lai savas drēbes ieliek skapī. Bet citādi – visu, ko viens par otru domājam, 57 gadus ilgās laulības dzīves laikā esam jau pateikuši.» Maija kopā ar vīru radījusi 30 dokumentālās filmas. «Savulaik gandrīz visas filmas veidojām kopā ar vīru. Tagad, kad attīstījušās modernās tehnoloģijas, vairs to nedaru,» sacīja viņa.
Maija atklāja – savā īstajā dzimšanas dienā, kas bijusi svētdien 22. septembrī, Ivars vairākkārt skraidījis pa tirgu un veikaliem, gādādams cienastu, lai svinības Splendid Palace notiktu godam. Atbilstīgi dokumentālās filmas Gājiens ar krokodilu tematikai (tajā notikumi vijas ap savulaik Austrālijā dzīvojušo krokodilu mednieku Arvīdu Blūmentālu – filmas Krokodils Dandijs galvenā varoņa prototipu – PDz) tika sarūpēts arī kvalitatīvs Austrālijas vīns.
«Visas mūsu dzīves nozīmīgās svinības notiek šeit – kinoteātrī – un ir saistītas ar pirmizrādēm. »
«Šoreiz sakrita, ka filmai Gājiens ar krokodilu apritēja 25 gadi,» piebilda režisora sieva.
Viesu vidū bija arī režisora brāļa kinooperatora Andra Selecka meita Latvijas Televīzijas raidījumu veidotāja Marta Selecka. Viņa pastāstīja, ka tēvocis ir ārkārtīgi zinošs un interesants cilvēks, kuram piemīt apbrīnojams talants pārsteigt: «Bērnībā viņš gan Jaungada ballītēs, gan citos ģimeniskos svētkos mums sagādāja pārsteigumus. Piemēram, visai ģimenei bija sagatavojis horoskopus vai arī negaidīti paņēma raķešu pistoli un gāja ārā šaut raķetes. Ivars mēdz teikt, ka viņš dzīvo nevis cilvēku, bet gan kino laiku. Tas redzams arī viņa darbībā, izskatā, domu gājienā, attieksmē pret dzīvi un dzīves pozīcijā. Novēlu, lai viņš dzīvo šo kino laiku, jo tas viņu padara par apbrīnojamu etalonu.»
