Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
6
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vīlies politikā un dabūjis labu darbu svešumā
Publicists un grāmatu autors Otto Ozols pagājušajā pavasarī kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās. Uz Briseli viņš netika, taču jau vairākus mēnešus rakstnieks sociālajos tīklos dalās ar fotogrāfijām no svešām zemēm. Tie ir Šveices dabas skati un pilsētas ainavas.
Sarunā ar PDz Otto saka: «Šā gada janvārī saņēmu darba piedāvājumu Šveicē. Ņemot vērā sarežģīto situāciju Latvijā, nolēmu to pieņemt. Ar darbu esmu apmierināts, strādāju solīdā šveiciešu ģimenes uzņēmumā ar 30 gadu vēsturi. Šim darbam nav ne mazākās saistības ar politiku. Brīvajā laikā vēl aizvien turpinu rakstīt latviski.»
Neko vairāk gan par savu darbu pārtikušajā Eiropas pilsētā Ozols neatklāj. «Vēl viens iemesls, kādēļ pārcēlos uz Šveici, bija tas pamatīgais šoks par to, ar kādu bezatbildību un šausmīgu cinismu tika izveidota valdība. Šo farsu atbalstīja pat tie cilvēki, kurus reiz uzskatīju par domubiedriem un pat draugiem. Tas man bija emocionāli satricinoši, tāpēc savā ziņā šī man ir arī brīvprātīga trimda.»
Apgūst vietējo valodu
Pārcelšanās no Latvijas uz Šveici notikusi divas nedēļas pirms pandēmijas sākuma. «Sanāca iesprūst Šveicē. Iedzīvoties nebija viegli, un dzīvokli arī paspēju atrast burtiski piecās minūtēs, pirms slēdza visus veikalus. Te ļoti noderēja vietējo latviešu atbalsts. Viņi palīdzēja sagādāt visu sākotnēji nepieciešamo. Te ir neliela, bet ļoti saliedēta latviešu kopiena, kas ir savstarpēji ļoti izpalīdzīgi. Šveicē no sirds novērtēju, cik latvieši spēj būt atsaucīgi. Apbrīnojami, ka pat latvieši bērni, kuri jau šeit dzimuši un auguši, runā labā latviešu valodā,» stāsta Otto.
«Apgūstu vietējo Šveices vācu valodu, kas ļoti atšķiras no klasiskās vācu valodas,» atklāj rakstnieks. Vaicāts, kādā valodā runā ikdienā, saka: «Ui, tas ir atsevišķs stāsts! Kā man labs draugs teica – ar angļu valodu tālāk par Cīrihes lidostu var iet lasīt sēnes.
Angļu valoda te tiešām noder tikai tūristu vietās un atsevišķos specifisko biznesa burbuļos – IT un finanšu pasaulē.
Ikdienā Šveices vācu daļā cilvēki savā starp runā Šveices vācu valodā. Vajadzības gadījumā viņi ātri pārslēdzas uz klasisko vācu valodu. Taču itāļu un franču kantonos ar vācu valodu arī tālu netiksi. Es lielākoties runāju vācu valodā. Sanāk runāt arī latviski, jo vairāki mani kolēģi ir latvieši.»
Gardā šokolāde un skaistās dabas takas
«Teritorijas ziņā Šveice ir mazāka ne tikai par Latviju, bet arī par Igauniju. Tomēr kultūras un dabas ziņā tā ir dziļa, augsta un neaptverama gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,» pauž Ozols. «Īpaši man patīk tas, ka šveicieši ir kā apsēsti ar dabas takām. Tās ir tūkstošiem, labi iekārtotas, ar piknika vietām. Un ainavas ir patiesi iespaidīgas. Kādreiz būs jāuzraksta plašāks stāsts Vēstules no Šveices,» spriež Otto.
«Ne tikai daba te ir skaista, bet arī kultūras, vēstures slānis ir ārkārtīgi interesants un neparasts. Patiesībā par Šveici un šveiciešiem nevar vispārināt neko. Šajā valstī ir 26 kantoni, un katrs ir ļoti atšķirīgs, ar savu raksturu. Te ir vismaz trīs lielo valodu grupas – franču, itāļu, vācu. Esmu lauzis teju visus stereotipus, kas man iepriekš bija par Šveici. Vienīgie, kas man palikuši, – Šveicē ir patiešām garšīga šokolāde, lieliski pulksteņi un augsti kalni,» tā Otto. «Vienu gan varu pateikt – šveicieši ir ārkārtīgi strādīgi, vienkārši un ar patiešām labu, patiesu humora izjūtu. Vismaz tie, kurus man gadījies satikt.»
Pēta Šveices veiksmes stāstu
Vaicāts, vai plāno atgriezties dzimtenē, Otto saka: «Šobrīd nezinu. Esmu apsolījis kādu laiku te pastrādāt un negrasos šo solījumu lauzt. Stabils darbs un pieklājīgs atalgojums mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi.
No otras puses, ļoti uzmanīgi pētu un vēroju, kā darbojas Šveices labklājības valsts modelis, atbildīga un sekmīga demokrātiskā sistēma. Tā ir būtiska pieredze.
Šveices modelis ir apliecinājis, ka demokrātija kā sistēma var darboties tikpat labi kā Šveices pulkstenis.
Es ticu, ka arī Latvijā var izveidot tikpat atbildīgu demokrātisku valsti kā Šveice vai, piemēram, Somija. Domāju mācīties izprast to visu. Latvijā varētu atgriezties, kad būšu uzkrājis gana daudz šo zināšanu par to, pieredzi un intelektuālo jaudu. Ticu, ka Latvija var būt tikpat labklājīga un stabila sabiedrība kā te un citās atbildīgās demokrātijās. Tam, protams, man būs nepieciešami domubiedri.»
