Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Prom no visiem kreņķiem
Līkumojot pa Gaujas senlejā izveidoto ceļu, PDz nonāk Ozollīčos, kas atrodas nepilnas stundas braucienā no Rīgas. Tur sastopam uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, enerģiski skaldot malku.
«Esmu šeit vairākas reizes nedēļā. Kad ir kāds kreņķis un gribas prom no visa, braucu uz šejieni. Te ir pilnīgs klusums, arī kovida te nav – svaigs gaiss, tikai kāda pūce vai gārnis, briedis vai stirna dzirdama tālumā. Man ir nakts binoklis, un tad gan es redzu, ka viss pagalms ir pilns,» stāsta Krūmiņš.
«Vēl tikko visapkārt viss bija vienā zeltā, ar draugiem cepām šašlikus. Jauki te ir! Tagad atbraucu, lai visu sagatavotu ziemai – koki jāapgriež, rozes jānoliek pa ziemu gulēt, mēsli jāsaved, siltumnīca jāsagatavo, jo man pašam aug tomāti, gurķi, zemenes, ir savs augļu un ķiršu dārzs. Man garšo viss, kas ir bez ķīmijas – dabiski audzis,» klāsta viņš.
«Man ir palīgs Juris, kas te saimnieko, bet arī es iesaistos visos procesos. Man patīk visu kontrolēt, tā ir tāda iekšējā vēlme,» neslēpj uzņēmējs.
«Tepat netālu esmu atvedis biešu kravu, lai stirnām un briežiem ir ēdamais,» stāsta Jūlijs un nopūšas, ka medības gan viņam jau kādu laiku iet secen. Ceturtdien Rīgā būšot kārtējā tiesa. Šī lieta velkas jau gadiem.
«Joprojām mani tiesā par to, ka meitai piezvanīju, lai nopērk labu šampanieti. Tas ir smieklīgi! Esmu atzinis juridiski savu vainu tajā, ka nedrīkstēju palīdzēt finansiāli politiķei Ingunai Sudrabai, lai viņa tiktu Saeimā, un maksāt par reklāmām. Taču faktiski jau es gribēju tikai labu. Ja mani šo ceturtdien tiesa atzīs par nevainīgu, beidzot dabūšu atpakaļ medību ieročus, lai varētu kvalitatīvi baudīt vecumdienas un kopā ar draugiem doties medībās. Ja ne, vēl gads vismaz būs jāgaida,» pukojas Krūmiņš.
Tagad viņa ikdiena lielākoties paiet, pieskatot jaunas viesnīcas celtniecību Majoros un palīdzot saviem bērniem un mazbērniem. «Man viņu kopā ir veseli septiņpadsmit!» lepns ir Krūmiņš.
Atbalsta talantīgos
Nesen Jūlijs Krūmiņš bija viens no televīzijas žurnālista Arņa Krauzes veidotā raidījuma Plaisa varoņiem. Tajā intervēja vairākus ļaudis, kuriem ir atšķirīgs labklājības līmenis. Kad Krūmiņš noskatījās raidījumu, kur lauku zēns Jurģis sapņo par datoru sev un brālim, viņš daudz nedomāja un puikam datoru sagādāja. Par dāvanu zēns bija bezgala priecīgs. «Raidījumā teicu – vienmēr vajag sapņot, un šis puisis sapņoja, bet es viņam mazliet palīdzēju sapni piepildīt,» saka Jūlijs.
«Ja redzu, ka cilvēkam ir spējas, talants un godīgumu, es palīdzu. Viena no tādiem cilvēkiem ir vijolniece Elīna Bukša, kas šobrīd strādā Vīnes simfoniskajā orķestrī. Dziedātājai Lienei Greifānei arī palīdzēju uzsākt studijas Maskavas Kinematogrāfijas institūtā, sponsorēju arī Laimas Vaikules festivālus.
Nupat palīdzēju talantīgai jaunai sportistei, bet pirms dažiem gadiem nācu talkā ar atjaunošanas darbiem skolai, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām.
Taču visiem palīdzēt nevaru, un valstij vajadzētu rast lielākas iespējas atbalstīt mūsu talantīgos cilvēkus,» uzskata Krūmiņš. «Diemžēl Latvijā nav talantīgu politiķu. Līdz 1940. gadam Latvijai bija desmit tonnu zelta Anglijas bankās, tagad – 18 miljardu parāds, un ejam vēl dziļāk mēslos,» spriež viņš.
Krūmiņš, kūpinot cigāru, piebilst: «Es pats negribu iet politikā, jo tā ir netīra lieta, tur jāmelo. Es esmu biznesa cilvēks – ko pasaku, to daru. Es atbalstīšu cilvēkus, kuriem ticu un kurus cienu.»
Jau dabūjis trešo poti
Pirms vairākiem mēnešiem Jūlijs izteicās, ka gribot potēties ar Krievijā izgudroto vakcīnu Sputnik V. Savas domas viņš mainījis. «Tā kā man bieži jālido, tad vajadzīgs sertifikāts, bet šī vakcīna Eiropas Savienībā nav apstiprināta,» saka Krūmiņš.
«Es nesen uztaisīju trešo poti, paņēmu Modernu. Konsultējos ar savu draugu zinātnieku Ivaru Kalviņu, un viņš man to ieteica. Uzskatu, ka ir jāpotējas, jo tad vismaz vieglāk būs to slimību pārciest. Nezinu, vai to vajag jauniešiem, jo vēl nav izpētīts, kādu ietekmi pote atstās uz nākamajām paaudzēm, bet man nav, ko zaudēt,» spriež viņš. Lai gan no cigāra kūpināšanas Krūmiņš tā arī nav spējis atteikties, par veselību cenšas piedomāt. «Jātur sevi formā, citādi āda nokarāsies kā vecam vecim. Man decembrī būs 78 gadi. Katru rītu vingroju ar hantelēm, peldu baseinā, eju pirtī.»
