Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
savas attiecības Gita Šmite dziļāk komentēt nevēlas, vien atklāj, ka ir darījusi visu, ko varējusi, lai attiecības saglabātu. «Ēriks ir manu bērnu tēvs, bet es uzskatu, ka privātā dzīve nav jākomentē, un esmu no tiem cilvēkiem, kas par to izvēlas nerunāt. Ēriku runas mākslā es tāpat nekad nepārspēšu. Ko es varu? Pacelties tam visam pāri. Viņš jau var turēt tās durvis vaļā, cik vien grib, bet viņam pašam ir jāpieņem Raimonda Paula lēmums.»
Uz žurnālistes jautājumu par to, kas ir šīs lēmums, Gita dod mājienus, ka tam ir sakars ar atkarībām. «Jau pirms vienpadsmit gadiem ļoti gaidīju šā lēmuma pieņemšanu. Ar laiku jau cerības samazinājās. Diemžēl tā slimība (sauksim to par dažādām atkarībām) ir viltīga, briesmīga un šausmīga. Cilvēki, kuri to paši ir piedzīvojuši, zina, par ko ir stāsts, bet tie, kas nav piedzīvojuši, nesapratīs. Šajā slimībā parādās pilnīgi visi grēki, kādus vien var iedomāties.» (..)
Intervijā māksliniece pastāsta, kā dzīvo šajā trauksmainajā laikā un par to, ka laimi šobrīd sagādā būšana kopā ar mīļajiem.
«Es pamostos, un pirmais, par ko padomāju, – par bērniem, vecākiem, visiem tuvajiem un to, lai viņiem viss ir labi.
Vēl es cenšos nosargāt gan savu, gan savu bērnu veselību. Brīžiem liekas – vai tik man šobrīd nav uzlikts par daudz, vai es to izturēšu? Jā, dzīve tagad ir mainījusies, bet tad, kad mēs ar bērniem sēžam pie sava apaļā galda Mežaparka mājās, priecājos par to, ka, ja ne četratā, tad trijatā gan varam būt kopā.»
Pilna intervija jaunākajā žurnāla IEVA numurā.
