Pirms astoņiem gadiem, kad Edgars Barbaks precējās ar savu mīļoto sievieti Klintu, viņi nolēma kāzas svinēt savā kafejnīcā Aurora Rīgas centrā. «Lai pasākums izdotos labāks, vajadzēja āra terasi. Toreiz apzvanīju visus iespējamos meistarus, bet viņi vasarā bija aizņemti, tikai Artis Počs, kurš sludinājumos sevi dēvēja par meistaru, solīja to uzcelt,» PDz atminas Edgars. Viņi satikušies, Počs turklāt atstājis kompetenta terases būvētāja iespaidu.
«Viņam bija sava firma, pats ierosināja – lai viss būtu kārtībā, slēdzam līgumu. Samaksāju 1000 eiro avansu par materiāliem un gaidīju.
Bet meistars pazuda, ne telefonu cēla, ne veda terasi…
Mana kļūda – kārtīgi neizpētīju atsauksmes. Kad apskatījos, sapratu, ka neesmu pirmais, kas nonācis šādā situācijā,» teic Barbaks. Izmantojot viltību, viņam izdevies Poču atrast, un būvnieks solījis – tūlīt gan viss būšot, terase tikpat kā gatava.
Kad pagājis mēnesis, Počs atkal bija pazudis. Edgars uzrakstīja iesniegumu policijai. «Kad policija viņam sadzina pēdas, meistars paziņoja, ka vainīgs esmu es, jo viņš, lūk, terasi savā mājā uztaisījis, bet es to negribot ņemt. Tas jau nekas, ka terase viņam bija jābūvē Rīgas centrā, iekšpagalmā, nevis paša mājās. Policija sākotnēji krāpniekam pat noticēja,» ironisks ir Barbaks. Turpmākā gada laikā žurnālists vairākkārt vērsies policijā ar iesniegumiem, lai pierādītu, ka Počs ir krāpnieks un no viņa cietis ne tikai Barbaks, bet arī citas personas. Tikai uzzinot Poča iepriekšējo darījumu vēsturi, ierosināta lieta un sagatavota apsūdzība.
Protams, arī Počs šo gadu nesnauda, viņš atkal pazuda, nebija, kam uzrādīt apsūdzību. «Un tad es nolēmu uz viņa numuru piezvanīt no meitas telefona. Počs pacēla! Pat mazliet apjuku. Izmainot balsi, pateicu, ka meklēju meistaru, kas man pārbūvētu kamīnu. Počs piekrita jau nākamajā dienā būt manis norādītajā adresē. Par notikušo informēju arī policiju, atbrauca dežurējošā ekipāža. Tā dēvētajam meistaram, par laimi, līdzi bija personu apliecinošs dokuments, Počam uzrādīja apsūdzību, lika ierasties uz tiesu, viņš apsolīja…» piedzīvoto atklāj žurnālists.
Protams, arī šo solījumu terašu meistars nepildīja. «Pēc vairākām tiesas sēdēm, kas beidzās ar to, ka apsūdzētais nav ieradies, Poču beidzot izsludināja meklēšanā.
Viņu atrada Nīderlandē un atgādāja uz Latviju, bet tad gan procesa laikā paturēja apcietinājumā,» nosaka Barbaks.
Viņš atklāj, ka tagad gan beidzot krāpnieks saņēmis septiņu mēnešu ilgu cietumsodu un nolemts – Počam jāatmaksā žurnālistam izkrāptie 1000 eiro. «Počam jāmaksā arī tiesu izdevumi un arī tie, kas radušies, konvojējot viņu no Nīderlandes. Tā summiņa, visticamāk, ir krietni lielāka, nekā viņam jāmaksā man. Savu tūkstoti, kā nojaušat, neesmu saņēmis. Pie tā strādā tiesu izpildītāji, un atmaksājamās summas procenti tikai aug,» tā Edgars.
Kopumā viņš jūtas gandarīts. «Manī vienmēr bijusi izteikta taisnības izjūta – neciešu, ka cilvēki tiek apkrāpti. Protams, tas ir laiks un neērtības, bet pilnīgi noteikti zinu, ka tā vismaz kādu tagad esmu pasargājis no apkrāpšanas. Ticu – kāds karmas punkts ar šo tika nopelnīts,» pasmaida Barbaks.


























































































































