Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau pusgadu dzīvo Gruzijā
«Sāku pie šī projekta strādāt jau vasarā, un tad Gruzijā biju pāris dienu. Septembrī šeit ierados, lai pārziemotu,» stāsta Latvijas ielu sporta un kultūras kustības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans. «Izskatās, ka Gruzijā palikšu līdz nākamā gada februārim. Esmu iesaistījies nekustamo īpašumu projektā, kura investori ir igauņi.»
Raimonds iesaistījies ekskluzīva dzīvojamā kompleksa un golfa kluba Tbilisi Hills Golf & Residences būvniecībā. «Mani uzaicināja laba draudzene Anastasija Udalova,» neslēpj viņš. Anastasija ir Igaunijas bagātākā cilvēka Oļega Osinovska, kurš nesen iegādājies kosmētikas un parfimērijas uzņēmumu Dzintars, mīļotā sieviete. Anastasija ir SIA Dzintars Production valdes locekle. Miljonāra jaunajā projektā Gruzijā Elbakjanam uzticēts Tbilisi Hills Golf & Residences mārketinga direktora amats.
«Gruzijā ir augoša ekonomika, interesants tirgus un lētāks darbaspēks. Te ir lielisks klimats, un vairākus mēnešus gadā spīd saule.
Šī valsts ir slavena arī ar saviem lieliskajiem kūrortiem, šobrīd te tiek būvēta būtībā jauna pilsēta ap 5000 ģimenēm.
Ar privātmājām, skolām, viesnīcām, baseiniem, golfa laukumiem un tenisa kortiem. Šis ir lielākais nekustamo īpašumu projekts Kaukāza reģionā. Esmu atbildīgs par mārketingu, palīdzu attīstīt projektu. Darbojos arī radošajā nodaļā, kur lemj, kas un cik liels tiks būvēts, kāda būs iebraukšanas kārtība,» klāsta viņš. Vaicāts, kā ticis pie tāda amata, saka: «Man ir diezgan liela pieredze ar infrastruktūru saistītos jautājumos»
Nevar nopirkt drēbes
«Ceļojot pa Gruziju, man jāpiekrīt tam, ko tik ļoti mīl teikt gruzīni – Dieviņš viņiem uzdāvinājis paradīzi zemes virsū,» saka Raimonds, kurš svešumā jūtas ļoti labi. «Šī ir trīsreiz lētāka valsts nekā Latvija. Tā kā nav atšķirības, kur strādāju attālināti un sēžu pie datora – Latvijā vai Gruzijā, tāpēc izvēlos būt šeit.»
Jautāts, kā ikdienu Gruzijā ietekmējis Covid-19, Raimonds nopūšas: «Šobrīd situācija ir traģiska. Vakar bija četrarpus tūkstoši saslimušo, aizvakar divarpus tūkstoši. Skaitļi ļoti lēkā, taču cenšos tiem nesekot līdzi. Pievēršu uzmanību tikai jaunākajiem ierobežojumiem. Piemēram, līdz pat nākamajam gadam Gruzijā ir slēgti visi apģērbu veikali. Arī darbdienās. Nevaru sev nopirkt, piemēram, jaunas bikses. Jāiztiek ar drēbēm, kas bija čemodānā. Atvērti ir tikai pārtikas preču veikali.»
Labā fiziskajā formā
«Laikā, kad daudzi no mums pandēmijas dēļ vairs nespēj just tik lielu gandarījumu no darba, es aicinu cilvēkus radīt jaunus izaicinājumus sev pašiem. Būt fiziski aktīviem,» aicina Elbakjans. Viņš Gruzijā sācis aktīvi sportot. «Varbūt esmu kļuvis mazliet tievāks,» pieticīgs ir Raimonds, kurš jau kļuvis par 10 kilogramiem vieglāks. «Mans lielākais svars bija ap 119 kilogramu. Tolaik man bija mazliet pāri 20, tikko biju beidzis nodarboties ar profesionālo sportu.
Pirms gada svēru 113, tagad – 103 kilogramus, bet gribu nomest vēl kādus 10.
Vēlos nākamgad piedalīties Ironman sacensībās,» paziņo Raimonds. Šajās sacensībās vienā piegājienā jāpieveic 3,86 kilometri peldus, 180,15 kilometri ar velosipēdu un 42,2 kilometri ir jānoskrien. Pusi Ironman sacensību distances viņš jau pieveicis, iekļaujoties sešās stundās. Noskrējis arī savu pirmo maratonu 3 stundās un 45 minūtēs.
«Šobrīd, iespējams, esmu savā labākajā formā. Kā ziņo mana viedierīce, pēdējā gada laikā esmu noskrējis un nogājis 2419 kilometrus. Patiesībā ir vairāk, jo ne vienmēr ieslēdzu sporta lietotni,» palepojas Raimonds. Katru dienu viņš pieveic vismaz septiņus kilometrus. Tā esot jau gadu, kopš viņš pirmo reizi noskrēja 13 kilometrus. «Iemācījos skriet ar pulsu, kas nepārsniedz 140 sitienus minūtē. Tā attīstās izturība un labi var zaudēt svaru,» teic viņš.
«Šobrīd kustība ir mana reliģija. Citi spēku rod baznīcā, lūdzot Dievu, es – no rīta pamostoties un kārtīgi izkustoties. Eju, skrienu, taisu presītes. Nav tā, ka no rīta pamostos un man šausmīgi gribas doties skriet. Es vienkārši daru, jo zinu – gandarījums, kas iestājas pēc tam, ir tā vērts. Kamēr esmu kustībā, klausos dažādas audiogrāmatas. Tā attīstu sevi ne tikai fiziski, bet arī garīgi, izglītojos. Kad pandēmija beigsies, svarīgi būs, cik spēcīgi mēs no tās iznāksim,» tā Elbakjans.
