• Malta – tiešais reiss uz sauli

    Atpūta
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    14. janvāris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Žurnāliste ILZE KLAPERE dalās savā ģimenes ceļojuma pieredzē uz Maltu.


    Kad Latvijā ir tumšākais un drēgnākais laiks, ir tik patīkami iekāpt lidmašīnā un pēc trim stundām izkāpt vasarā! Kopā ar ģimeni novembra vidū šādi izbaudīju nedēļu Maltā, un, tā kā šī mazā valsts ir interesants, bet nebūt ne tik populārs latviešu galamērķis kā Itālija turpat līdzās, lūk, neliels ieskats mūsu ceļojumā!

     

    Ko mēs zinām par Maltu?

    Kad ģimenes lokā prātojām, kur varētu aizlidot Latvijas drēgnajā rudenī, nolēmām, ka jau vairākkārt apceļoto Itāliju un tās burvīgās salas varētu nomainīt pret kādu citu jauku galamērķi. Spānija? Hm, biļešu cenas nav izdevīgas. Portugāle? Nē, tur varētu būt jau pārāk vēsi. Lūk, Ryanair ir tiešais reiss uz Maltu!

    Ko mēs zinām par Maltu? Mazītiņa valstiņa Vidusjūras vidū – tikai nedaudz vairāk kā trīssimt kvadrātkilometru liela, ap 15 kilometru platumā un nepilnus 30 garumā, tā atrodas zem Sicīlijas un netālu no Āfrikas. Vēl mēs zinām, ka Malta ir ES dalībvalsts, bet vēstures griežos to gribējuši iekarot neskaitāmi iekarotāji un to arī darījuši, tādējādi salas kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas, ēdieni un citas norises ir visai raibs kokteilis.

    Jā, un vēl mēs zinām, ka ilgu laika posmu sala bija Maltas bruņinieku ordeņa pakļautībā, bet vēl gluži nesen (pusi no pagājušā gadsimta!) tā bija Lielbritānijas kolonija, un tāpēc arī tur joprojām ir britiem raksturīgā ačgārnā satiksme un auto ar stūri labajā pusē.

    Iegūglējam laikapstākļus novembrī – rādās lieliski, ap 20–23 grādi gaisā, ap 23 ūdenī!

    Skatāmies tālāk, pētām google pieejamos attēlus un forumus par Maltu. Pirmie iespaidi – nav tādas mākslas un vēstures auras, kā tas ir Itālijā, taču ir tiešām skaistas, gleznainas pludmales, īpaši nelielajā Audešas jeb Goco salā. Tāpat ir gana daudz kultūrvēsturisku objektu, lai arī tieši piejūras pilsētiņu arhitektūru gribētos redzēt senāku – lielākoties apbūve rādās vienveidīga, ar tādām neizteiksmīgām ēkām, kas izskatās kā padomjlaiku sanatorijas. Taču atrodas arī pa glītai pilsētiņai, bet galvaspilsēta Valleta ir īsta pērle – izrādās, tā ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties visblīvākajai vēsturisko arhitektūras pieminekļu koncentrācijai. Runājot par blīvumu kopumā – pārsteidzoši, ka mazā Malta ir tik ļoti blīvi apdzīvota! Interesanti.

    Galu galā sākam skatīties lidojuma cenas, un tās izšķir visu – trijatā turp un atpakaļ nepilni 180 eiro! Malta, mēs braucam!

    Shutterstock

    20 kilometri pusotrā stundā

    Izkāpjot no lidmašīnas Maltā, mūs sagaida silts vējš un saule – pulkstenis ir pustrīs dienā, un līdz galamērķim Goco salā, kur esam noīrējuši dzīvoklīti caur airbnb.com, nieka 25 kilometri. Kas zina, varbūt vēl paspēsim nopeldēties jūrā! Kāpjam iekšā autobusā, un te nu pirmais pārsteigums ir klāt. Sala ir maziņa, bet, kā jau minēju, blīvi apdzīvota. Un sabiedriskais transports, proti, autobusu satiksme ir izveidota tā, lai cilvēki varētu iekāpt un izkāpt visādās apdzīvotās vietās, ceļi ir līkumaini un cauri pilsētām vispār neiet diez ko ātri… Realitātē tas nozīmē, ka līdz prāmju ostai braucām ilgāk nekā pusotru stundu. Bet tas mūs nesatrauc – esam tikko ieradušies un labā omā. Vienīgi žēl, ka uz prāmja Malta–Goco mūs jau pārsteidz melna nakts.

    Tā te, dienvidos, ir – kolīdz saule noriet (novembrī ap 17), iestājas tumsa, nekādu romantisko krēslas stundu kā pie mums šeit nav.

    Toties gaiss ir tik silts, ka visu braucienu, kas ilgst minūtes divdesmit, pavadām uz klāja, priecājoties par svaigi sāļo Vidusjūras vēju. Interesanti, ka par biļeti uz Goco nav jāmaksā – uzraksts ostā vēsta, ka par braucienu maksu iekasē, tikai atpakaļ braucot.

    Ierodoties Goco, rodas aizdomas, ka visi veikali mazajā miestiņā, kur atrodas mūsu noīrētais airbnb.com dzīvoklis, būs ciet, tāpēc vispirms dodamies uz Goco salas centrālo un lielāko pilsētu Viktoriju. Tur iepērkamies patīkamo cenu lielveikalā Lidl, kāpjam atkal citā autobusā un pēc desmitiem vakarā esam savā mājvietā. Tā atrodas jūras krastā, mums ir balkons un terase, un jūra redzama no abiem. Pūš stiprs vējš no jūras, peldēt izlemjam neiet, toties priecīgi dodamies gulēt un gaidām rītu!

     

    Skaistās pludmales

    Rīts uzaust saulains, silts un maigs kā zīda drāna. Izeju uz terases un sirsnīgi ļaujos zilo debesu un vēl jo zilākās Vidusjūras krāsu terapijai. Ir 12. novembris, un aizvējā saule silda tik spēcīgi, ka jūtams – var iesauļoties! Ja aizvēja nav, tad tik karsti nešķiet, jo vējš no jūras ir visai spēcīgs. Ne velti zinātāji, kas šeit bijuši ziemas mēnešos, brīdināja, ka vējš ir bieži, un tad prasās uzvilkt kādu vējjaku, lai arī aizvējā mierīgi var sauļoties peldkostīmā. Kopumā ar laikapstākļiem Maltā novembra un arī decembra mēnesī ir kā laimes spēlē – var būt gan skaistas, saulainas dienas līdz 25 un pat vairāk grādiem, bet var arī uznākt vētrainas lietusgāzes, kad temperatūra nokrītas līdz 15 grādiem un lietus ūdens aumaļām tek pa salas ielām, ātri vien izveidojot plūdus. Šādu plūdu video noskatījāmies, vēl Latvijā esot, un… neko jau nepadarīsi, vienkārši cerējām, ka paveiksies. Un mums tiešām paveicās, jo no septiņām dienām piecas bija saulainas, līņāja tikai divas beidzamās dienas, un arī tad tas nebija tāds lietus, ka neko nevar pasākt.

    Gozo salā pavadījām trīs skaistas dienas, divas no tām – atpūšoties Ramla Bay, kas ir viena no retajām rudo smilšu pludmalēm pasaulēm ar tiešām košām, oranždzeltenām mīkstām smiltiņām, kas vēl jo spilgtāk izceļ zilzaļo jūras ūdeni. Peldējāmies viļņos, ūdens – latvietim labā siltumā, bet arī vietējie peldējās un sauļojās. Vēl bijām pārgājienā gar jūras sāls ieguves vietām, kāpām nelielos kalnos, satikām krāsainas ķirzaciņas, medūzas (starp citu, var sāpīgi iedzelt!) un Maltas klaiņojošos kaķus. Atpakaļceļā uz Maltu ar kuģīti aizbraucām apskatīt Zilo lagūnu, kas atrodas starp Maltu un Goco Kemmunas jeb Komino salas krastos. Komino sala ir tikai daļēji apdzīvota, bet tūristu pūļi gan šeit, šķiet, nekad nav mazi. Ja novembra vidū te nemitīgi piestāj tūristu pilni kuģīši, tad kā ir jūlijā un augustā?! Lieku reizi nopriecājamies, ka esam atbraukuši īstajā laikā.

    Zilā lagūna ir ļoti skaista vieta – noteikti iesaku apmeklēt, ja esat Maltā!

    Jūra te, pateicoties seklumam un baltajām smiltiņām, ir tik dzidrā un košā zilizaļā krāsā, ka pilnīgi jāpiesēž un jāpabauda… Skats uz salām un saliņām burvīgs, debesīs vien pāris mākonīšu. Protams, nopeldamies. Tad vēlreiz un vēlreiz. Un tad uz kuģīti, lai pēc pārdesmit minūtēm jau izkāptu Maltas galvenajā salā, kur turpat netālu piekrastes pilsētiņā Budžibā esam noīrējuši savu otro mājvietu.

    Shutterstock

    No viena salas gala līdz otram

    Budžiba ir tūristu iecienīta pilsēta, bet rudens un ziemas sezonā te viss ir pieklusis. Vieta izrādās tīri jauka, un ir pat patīkami izbaudīt tūristu pūļu neesamību. Nākamajā dienā ejam garā pārgājienā pa akmeņainu jūras krastu līdz salas gala ragam, pēcpusdienā atpakaļceļā iegriežamies Maltas Nacionālajā akvārijā, kur iespaidīgākais ir stiklots tunelis – tam cauri ejot, gar sāniem un virs galvas izgaismotas peld dažādas Vidusjūras zivis. Vakarā staigājam pa promenādi un iegriežamies picērijā uz vakariņām. Jāteic, ka, ceļojot kopā ar ģimeni, esam taupīgi, vienmēr īrējam apartamentus ar virtuvi, lai paši varētu gatavot, – ģimenei tas noteikti ir krietni izdevīgāk, nekā visas maltītes ieturēt ārpus mājas.

    Nākamajā dienā ar autobusu braucam uz netālu esošo (te viss ir netālu, tikai līkumus metošie autobusi procesu padara ilgu) seno Mdinas pilsētu, dēvētu arī par Kluso pilsētu, kas izrādās īsta vēstures pērle. Sen, sen Mdina bijusi Maltas galvaspilsēta, un tajā joprojām var izjust senatnes elpu – pilsētiņu ieskauj ļoti biezi aizsargmūri, kas savulaik tapuši kā nocietinājums pret iebrucējiem, bet iekšienē ir šauru ieliņu labirinti, pa kuriem var klīst un klīst – vismaz man neapnīk! Te ir glīti un klusi, ne velti uz dzīvi Mdinā apmetušies arī turīgi pastāvīgie iedzīvotāji.

    Priekšpēdējā ceļojuma dienā braucam uz galvaspilsētu Valletu, bet līkloču autobusu satiksmes dēļ pārbrauciens krietni ievelkas, tāpēc Valletas apskati sākam jau tumsā. Protams, arī tumsai ir savs šarms, jo vecpilsēta ir skaisti izgaismota, visur vaļā krodziņi, lielās iepirkšanās ielas pilnas ar cilvēkiem… Tiesa, tumsa liedza mums izbaudīt piekrastes skatus, bet tik un tā bija skaisti. Valletā ir stāvs reljefs, ieliņas ved augšup lejup un daudzviet ir pakāpieni – jābūt gataviem staigāt no sirds! Katrā ziņā nolēmām, ka šī ir vieta, kur atgriezties, un nākamreiz, braucot uz Maltu, mēs darītu tā: četras dienas pludmalēs, vismaz divas Valletā un vēl kādas trīs, lai apskatītu to, kam šoreiz neatlika laika. Un tādu vietu manā iepriekš izveidotajā jāredz sarakstā palika vēl vismaz desmit…

     

    Secinājumi un ieteikumi:

    • Angliski runā visi! Jā, šeit par to nav jāraizējas – atšķirībā, piemēram, no Itālijas dienvidu pilsētām, kur angliski saprot un runā vien daži. Pašu maltiešu valoda gan šķiet pilnīgi nesaprotama, taču angļu valoda ir otrā Maltas valoda, tāpēc nez vai iespējama situācija, ka kāds nesaprot angliski.
    • Nedēļas biļete sabiedriskajam transportam. Mēs tādu iegādājāmies – pieaugušajiem tā maksā 21 eiro, bērniem 15 eiro – brauc, cik gribi (ja biļeti pērk autobusā, viens brauciens maksā 1,50 eiro gan lieliem, gan maziem). Ja ik dienas pārvietojas, tas ir izdevīgi.
    • Pastizzi – kārtainās filo mīklas pīrādziņi bija mans street food atklājums un mīļākais launags Maltā – pildīti ar sieru, spinātiem, gaļu, pastizzi ir katrai gaumei, turklāt maksā patīkami lēti – 0,40–1 eiro gabalā.
    • Un vietējais vīns. Centīgi pētījām arī vietējos vīnus, un arī tiem cenas patīkamas – normāli vietējie vīni maksā ap 3–5 eiro pudelē, citās valstīs ražotie – mazliet dārgāk. Pārtikas cenas līdzīgas kā pie mums, bet restorānos gan kopumā cenas ir zemākas, turklāt dzērieni ir lētāki, pasūtīt pie vakariņām pudeli vīna restorānā izmaksā vismaz divreiz lētāk nekā Latvijā.
    • Visas naktis palikām iepriekš rezervētos airbnb.com dzīvokļos – tie maksāja 30–40 eiro par. Bet no citiem ceļotājiem esmu dzirdējusi, ka arī viesnīcas var atrast par normālām cenām, turklāt daudzas no tām ir gluži jaunas, ar baseiniem un citiem labumiem.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē