Intervija ar satiksmes juristu Edgaru Džeriņu

Plašākai sabiedrībai Džeriņš kļuva pazīstams, aktīvi iesaistoties lietās, kas saistītas ar ceļu satiksmes noteikumiem un to interpretāciju. Jāatgādina, ka, tieši pateicoties Edgara Džeriņa uzstājībai, savulaik Rīgā tika sakārtots autostāvvietu apsaimniekošanas jautājums, izskaužot autoevakuācijas biznesu. Džeriņš par pagājušajiem laikiem runā atturīgi, neslēpjot, ka turpina darboties kā satiksmes jurists, jo Latvijā vēl daudz darāms satiksmes jomā.

Biznesa ambīcijas īsteno autonomā, kuras autoparkā ir jau 25 jauni vieglie auto. Edgars dzīvi iedala līdz kādam notikumam dzīvē un pēc tā. Ārēji nekas nav mainījies. Satiksmes jurists ir tikpat godkārīgs un ambiciozs, taču līdz ar sirmumu matos iezadzies arī paradums apsvērt un rūpīgi pārdomāt katru pateikto vārdu.

Gads bez satiksmes jurista

Džeriņš, kas plašāku atpazīstamību guvis ar veiksmīgiem tiesas procesiem autovadītāju labā, uz gadu bija izslēgts no sabiedriskās un profesionālās dzīves aprites. «Ar to tiesas spriedumu man piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu par kukuļa piesavināšanos un uzkūdīšanu dot kukuli. Kaut nekad dzīvē pat ceļu policistam neesmu iedevis piecīti, spriedums stājās spēkā, un tas bija jāpilda.»

Citi lasa

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ieva Jātniece

Stils un mode

Briseles korespondente Ilze Nagla atklāj sava elegantā stila noslēpumus

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Augstākā tiesa 2012. gada vasarā atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011. gada 23. novembra spriedumu, ar kuru Džeriņam tika piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Notiesātais jurists lūdza Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu atlikt piespriestā soda izpildi uz trim mēnešiem, jo viņam bija jāveic plaukstas operācija, pēc kuras savukārt nepieciešams sešas nedēļas ilgs rehabilitācijas periods. Centra rajona tiesa 15. augustā noraidīja Džeriņa lūgumu, taču viņš netika apcietināts tiesas zālē.

2012. gada 3. septembrī Džeriņš devās uz policijas iecirkni, lai sāktu izciest tiesas piespriesto sodu. 2013. gada 9. maijā notiesātais pirms termiņa tika atbrīvots no Šķirotavas cietuma. Džeriņš uz apsūdzēto sola nonāca, jo 2006. gada sākumā, solot kādam pilsonim iekārtot pansionātā vecus cilvēkus, nelikumīgi bija saņēmis no viņa 1100 latu, lai it kā nodotu tos tālāk kādai pašvaldības amatpersonai. Šis cilvēks sadarbojās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kura darbinieki Džeriņu aizturēja. Bet nu pie aktuālākām lietām.

Jaunie nodokļi

Kā apgalvo Edgars, viņa balss par Latvijas dalību ES 2004. gadā tika nodota, lai mūsu valsts pilsoņiem nodrošinātu brīvu pārvietošanos. Pašlaik viņš saredz kārtējo apdraudējumu, Latvijā ieviešot 10 eiro dienā nodokli automobiļiem ar ārvalstu reģistrācijas numura zīmēm. Džeriņš atgādina, ka gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju ir emigrējuši. Kādēļ gan Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo un strādā citā valstī, piemēram, viņu atvaļinājuma laikā Latvijā, apmeklējot radus, būtu jāmaksā papildu nodeva par to, ka viņi savā dzimtenē ierodas ar mītnes valstī reģistrētu auto?

Sākotnējo auto nodokļu piesaistīšana CO2 izmešiem nav slikta, taču turpmāka to attīstīšana šā brīža redakcijā ir absurda. Iznāk, ka onkulītis, kas kaut kur laukos brauc ar amerikāņu džipu no savas saimniecības līdz veikalam, iespējams, gada laikā nobrauc 1000 km. Viņa auto CO2 atmosfērā izmet daudz mazāk nekā, piemēram, kāda menedžera darba vajadzībām lietotais kompaktklases auto, kas gadā noripo 50 000 km.

Juristaprāt, vispareizākais veids būtu ikgadējos automobiļa ekspluatācijas nodokļus piesaistīt degvielai. Kā tas līdzīgi tiek darīts, piemēram, Igaunijā vai Lietuvā.

Tad parādītos loģika – jo vairāk brauc, jo neekonomiskāka mašīna, jo vairāk samaksā nodokļos. Kaimiņvalstis Baltijā arī parāda, ka degvielu tas nesadārdzinātu. Nav skaidrs, kāpēc Latvijā nodokļi kāpj maziem mazlitrāžas auto? Ford Fiesta 1,0 Ecoboost motoram izmeši ir 105 g/km. VW Polo 1,0 l motors izmet 106 g/CO2. Jautājums – kas tā par gradāciju līdz 50 g/km vai no 51–95 g/km? Kādiem auto tas adresēts? VW pats mazākais un lētākais auto ar vismazāko 1,0 l 60 ZS motoru (VW UP) uzrāda 96 g/km CO2. Uz elektroauto ar 0 izmešiem tas neattiecas.

Tātad jārunā ir par hibrīdiem. Teorētiski VW Golf GTE uzrāda 35–39 g/km. Taču praksē rezultāti ir citi, jo šie mērījumi ir veikti no realitātes atrautajā NEDC Eirociklā. Praksē, ja brauc garāku gabalu, elektromotors pārstāj darboties, un, ieslēdzoties benzīna motoram, tie paši vairāk par 100 g/km vien sanāk! Nesen Džeriņš izmēģinājis 4. paaudzes Prius. Uzrādītais degvielas patēriņš ir blefs – glāstot pedāli un saņemot pateicības par maigo braukšanu – 5,5 l/100 km! Tikpat, cik Hyundai i20 ar 1,2 l benzīna motoru ar Start-Stop sistēmu.

Nolietoti dīzeļi

Diemžēl Latvija joprojām ir prestižu auto zīmolu nolietotu dīzeļu zeme. Džeriņš uzskata, ka ar likumu būtu jāaizliedz DPF filtru izņemšana dīzeļa motoru auto. Dīzeļu automašīnās, ko izmanto maziem attālumiem, dīzeļa daļiņu filtrs (DPF) nevar uzsildīties līdz darba temperatūrai, lai sadedzinātu uzkrātos nosēdumus. Rezultātā filtrs aizsērē. Šajā gadījumā transportlīdzeklis iedarbina reģenerācijas programmu. Tiek padota liela porcija dīzeļdegvielas, lai paaugstinātos izplūdes gāzu temperatūra. Daļiņas augstajā temperatūrā sāk izdegt. Bet ne vienmēr ir iespējams sākt reģenerāciju, piemēram, braucot papilsētu, auto sastrēgumos.

Ja reģenerācija nenotiek dažādu apstākļu dēļ, dīzeļa daļiņu filtrs (DPF) arvien vairāk piepildās, aizsērē un beigu beigās savas funkcijas vairs neveic. Edgars uzskata, ka šādu auto varētu pārbaudīt un izņemt no satiksmes ne tikai CSDD, bet arī autoservisi, kuros šīm mašīnām tiek veikts remonts. Pašlaik pilni ceļi ir ar veciem, kādreiz prestižiem apvidus auto, kuru īpašnieki nespēj tos uzturēt tehniski drošā stāvoklī, kļūstot par apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem.

Attieksme pret riepām

Par spīti pēdējā laikā sāktajiem pozitīvajiem soļiem par riepu stāvokļa kontroli ikgadējās tehniskās apskates laikā, Latvijā joprojām ir pietiekami daudz auto, kuru riepas ir kritiskā stāvoklī. 90% prestižu lietotu spēkratu īpašnieku labākajā gadījumā nopērk jaunas ķīniešu ražojuma ziemas riepas, bet vairumā gadījumu iegādājas lietotas, sakaltušas riepas ar 4,1 mm protektora atlikumu.

Šādā situācijā lietderīgi būtu iet Francijas ceļu, kur autoservisiem ir pienākums pārbaudīt klientu auto riepu, bremžu un stūres sistēmas stāvokli. Atklājot trūkumus, tie ir jānovērš par klienta naudu, liedzot transportlīdzeklim atstāt servisu. Ja Latvijā līdzīgu sistēmu neieviesīs, cīnīties ar vecu, nolietotu auto bīstamo dalību satiksmē būs grūti.

Šanhajas ceļi

Edgars Džeriņš spriež, ka valsts amatpersonu pārlieka izšķērdība un uzblīdis pārvaldes aparāts ir patiesie iemesli, kāpēc šogad tiek ieviesti absurdi nodokļi. Džeriņš uzskata – kamēr CSDD būvēs administrācijas ēku par entiem miljoniem eiro un kādas pilsētas mērs uz privātajām tiesām brauks arvairāk nekā 100 tūkstošus vērtu pašvaldības auto, situācija ar nodokļu politiku Latvijā neuzlabosies.

Edgara Džeriņa hobijs jau ceturto gadu ir ķīniešu valoda, un viņš aktīvi mācās pie divām ķīniešu valodas skolotājām. Viņš jau prot sarunāties un lasa hieroglifus – 7. klases vielu Krievijas ķīniešu valodas grāmatās. Pagājušajā gadā jurists mēnesi nodzīvoja Šanhajā, arī šogad rudenī plāno mēnesi tur pavadīt, lai praktizētu valodu.

Uzziņai

Edgars Džeriņš

• Dzimis 1974. gadā
• Mācījies Jūrmalas 1. ģimnāzijā
• Absolvējis LU Juridisko fakultāti (bakalaura grāds), Rīgas Juridisko augstskolu (maģistra grāds)
• SIA iJurists.lv konsultāciju biroja un autonomas irental.lv īpašnieks
• 2004. gadā Latvijas čempions, Baltijas čempions un Krievijas vicečempions motošosejā B600 klasē
• Latvijas 2004. gada čempionāta 3. vietas ieguvējs Supersport 600 klasē
• Neprecējies, ir 8 gadus vecs dēls

Intervijas publikācija - 2017. gada aprīlis