Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
«Februāra vidū, dodoties jau kārtējā palīdzības nogādāšanas braucienā uz Ukrainu, atpakaļ vairs nebraukšu. Jau sarunāts, ka pieteikšos karavīru sadales punktā, iziešu drošības pārbaudes, medicīniskās pārbaudes un došos aizstāvēt Ukrainu un arī Latviju karalaukā. Pilnībā saprotu, ko tas nozīmē, ka manas izredzes izdzīvot ir 50 pret 50. Bet tādu iekšēju baiļu vismaz šobrīd man nav. Drīzāk ir tāds adrenalīns, kā tas man tur izvērtīsies.
Katrā gadījumā es nebraucu tur nomirt, bet, ja būs sliktākais variants, tad neko – tā vismaz būs jēgpilna nāve.
Bet tāds ir mans lēmums, un tie, kas mani zina, saprot, ka atrunāt ir bezjēdzīgi. Ja esmu, ko ieņēmis galvā, tad darīšu, un šoreiz es jau esmu lēmumu pieņēmis,» žurnālam «Privātā Dzīve» teic eksdeputāts Sandis Riekstiņš.
Protams, viņš cer, ka ļaunākais nenotiks. «Nu, vismaz pirmos trīs mēnešus. Jo leģionāriem, cik zinu, pēc trim mēnešiem kāds nekāds, bet atvaļinājums pienākas,» spriež Sandis. Viņš teic, ka uz Ukrainu dosies ar savu džipu, kuru cer tur arī izmantot. «Auto tagad tiek speciāli aprīkots, lai būtu maksimāli noderīgs karadarbības zonā,» bilst Riekstiņš. Pirms došanā ceļā viņš daudz laika pavadījis sporta zālē, uzlabojot savu fizisko formu.
Viņš nenoliedz, ka viens no iemesliem šādam lēmumam ir tas, ka vairāk nekā gadu viņam nav izdevies atrast kārtīgu darbu Latvijā. «Nepilnus divus mēnešus darbojos vienā firmā par projektu vadītāju. Bet ar vadību mums nesakrita domas, kā jādarbojas, tāpēc aizgāju. Bet pārējā
gada laikā es pieteicos vēl vismaz 60 vietās, un mani, bijušo deputātu, nepaņēma,» uzskata Sandis.
Pagaidām no radiem tikai brālis un draudzene zina par Sanda nopietno lēmumu. «Brālis atbalsta. Draudzene? Nav tā, ka ar visām četrām ir par, bet neiebilst. Pārējos šonedēļ apbraukāšu, pateikšu,» tā deputāts.
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!
