Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Restorāns «Vincents» bija Māra pirmā darbavieta. «Pie Mārtiņa nokļuvu 17 gadu vecumā uzreiz pēc arodskolas. Pabeidzu pavāru skolu un sāku meklēt prakses vietu. Par tādu kļuva Vincents, kur turpināju strādāt,» stāsta Māris.
«To novēlu visiem jauniešiem – atrodiet tādu mentoru, kāds man bija Mārtiņš! Viņš parādīja manu ceļu. Mūsdienās daudzi jaunieši ir apmulsuši, nezina, ko tālāk darīt. Tēvs šo izpratni nevar iedot. To var izdarīt mentors,» saka Jansons. «Mārtiņš bija ļoti stingrs un prasīgs skolotājs, un pēc vairākiem gadiem esmu teicis viņam par to paldies. Ja gribi būt numur viens, citādāks nevari būt.
Viņš izveidoja mani par spējīgu jaunekli, kas prot atrast vietu dzīvē. Mārtiņš man bija gan tēva vietā, gan boss, kolēģis un draugs. Viņš mani atbalstīja un, ja vajadzēja, arī aizdeva naudu. Tas ir normāli, ka jauniem čaļiem tās mēdz aptrūkties.»
«Manī ir visdziļākā pateicība, ka šāds cilvēks bijis manā dzīvē. Viņš ne tikai veidoja Latvijas kulināriju, bet arī daudzu cilvēku dzīves un likteņus, arī manu. Pie Mārtiņa skolojušies tādi šefpavāri kā Kaspars Jansons, Jānis Zvirbulis, Aldis Odziņš, Vilnis Lauciņš. Prasi, kuram gribi, visi ir Mārtiņam pateicīgi.
Viņš izskolojis arī lieliskus viesmīļus. Tas ir fantastisks mantojums, ko viņš atstājis visiem mums,» uzsver Jansons.
«Pēdējo reizi tikāmies pagājušajā vasarā, kad Mārtiņš bija atbraucis pie manis ciemos uz restorānu Cēsīs,» atceras Māris.
Toreiz viņš saņēmis uzslavas no sava bosa, un tā bijusi vislabākā atzinība.
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
