Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Vaicāts, kā abi satikušies, Jānis žurnālam «Privātā Dzīve» pastāstīja: «Pirms pieciem gadiem, svētdienās braucu uz dzīvnieku patversmi «Ulubele» vest pastaigā suņus. Lielajiem suņiem deva lielas, zaļas un brūnas pavadas, un te pēkšņi tādā lielā pavadā man izveda šo maziņo ķēmu. Mani brīdināja, lai esmu uzmanīgs ar šo mazo suņuku.
Mana pirmā reakcija bija: «Ak dievs, cik viņš ir mīļš!» Iemīlējos no pirmā acu skatiena. Šis suns iepriekš bija klaiņojis pa Biķerniekiem.» Kad mūziķis atvedis astaini uz mājām, sapratis – suns savulaik bijis labi audzināts mājdzīvnieks, jo nekādas blēņas nav sastrādājis.
Lai gan Jānis suni sauc par Ķēmu, viņam esot arī pieklājīgs vārds – Pūčs.
«Tagad Pūčam ir jau kādi deviņi gadi, viņš labprātāk dzīvojas pa māju,» skaidro Krīvēns. «Man viņš ļoti patīk, jo neprasa daudz darba un uzmanības. Sunim nepatīk daudz staigāt ar savām mazajām kājiņām. Pietiek, ja no rīta un vakarā uz neilgu brīdi izvedu viņu laukā. Turklāt šīs šķirnes suņi pēc rakstura vairāk līdzinās kaķiem – ja gribēs ēst vai pamīļoties, atnāks un paprasīs, bet pārējā laikā liek mieru.
Ja godīgi, par lielu dzīvnieku es nemaz nevarētu uzņemties atbildību, jo ikdienā esmu pārāk aizņemts. Bet ar Ķēmu esam gluži kā cimds ar roku. Mums ir čomiska draudzība. Es viņu varu mīļot un bučot bezgalīgi,» atzīstas mūziķis.
