Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad Ukrainā sākās karš, nedomāju, ka stāšos Zemessardzē, – beidzu augstskolu, strādāju teātrī. Lielais pagrieziena punkts bija vasarā, kad drīz pēc kara sākuma mans tētis Gaitis Grūtups aizbrauca uz Ukrainu kā brīvprātīgais žurnālists. Spilgtais kontrasts man ieblieza pa galvu:
kamēr jauki filmējos Pāvilostā, tētis dažu stundu brauciena attālumā piedzīvo karu.
Zvanīju viņam, bet tētis nevarēja atbildēt, jo steidzās uz bumbu patvertni. Biju lepns par viņu, un vienlaikus man bija bail,» žurnālam _IEVA_ stāsta Jaunā Rīgas teātra aktieris Jānis Grūtups. Viņa kolēģes aktrises Marija Linarte un Inga Tropa jau bija iestājušās Zemessardzē. «Nevarēju dzīvot ar apziņu, ka tur neesmu arī es. Tētis ir zemessargs veterāns, mamma Nelda 16 gadu vecumā iestājās Tautas frontē, un nav ko brīnīties, ka tagad viņu dēls ir Zemessardzē, bet meita, mana māsa, – armijas rezervistos,» Lāčplēša dienas priekšvakarā atklāj aktieris.
Zvēresta došana bija emocionāls brīdis. «Zemessarga zvērestu novembrī devu Rīgas Meža kapos. Pirms pusotra gada taisaulē bija aizgājis mans vecaistēvs, viņš man bija ļoti tuvs. No vietas, kur zvērestā stāvēju pie Čakstes pieminekļa, redzēju vectēva kapakmeni. Skatījos un domāju – viņš būtu vislepnākais par mani,» saka Jānis.
Tagad visi trīs aktieri zemessargi apvienojušies arī uz skatuves – ļoti īpašā izrādē. «Kad Marija Linarte sāka režisēt izrādi «Milžu cīņas, es jau biju Zemessardzē. Izrādē satiekamies trīs Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājinieku brigādes zemessargi – Marija kā režisore, Inga Tropa un es kā aktieri. Man aplami jautāts, vai Zemessardzē iestājos lomas dēļ. Nē!
Tur cilvēkam jābūt bezsirdim ar melnām iekšām, lai melotu visai tautai un zvērētu ar dzīvību tikai lomas dēļ.
Izrādes beidzamo ainu mēģinājām tikai tad, kad biju pabeidzis pamatapmācību. Teicu Marijai – ātrāk nē, jo vēl neesmu nedēļu mežā vienos sviedros bedrē gulējis. Pēc izrādes mums skatītāji saka – es un Inga savu lomu esot dzīvojuši, nevis spēlējuši. Tā tas arī ir. Manu zemessarga sajūtu visspilgtāk apliecina izrādes Milžu cīņas noslēguma vārdi. Tā ir mana vieta. Tie izskan no sirds,» teic Jānis.
Fotostāstu «Sargātāji» skati žurnālā «Ieva»!
