Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izrādes «Rotkho» centrālais varonis ir ģeniālais latviešu izcelsmes mākslinieks Marks Rotko. Viņš 1970. gadā beidza dzīvi pašnāvībā. Tādu lēmumu pirms vairākiem gadiem pieņēma arī jauna un talantīga māksliniece – Marta Zariņa-Ģelze. Viņai tad bija tikai 26 gadi… Tagad šī Zariņu ģimenes traģēdija izskan uz skatuves.
Uz pirmizrādi bija ieradušies gan Martas vecāki mākslinieki Vija un Kaspars Zariņi, gan viņu jaunākā meita Paula Zariņa-Zēmane, vēsta žurnāls «Privātā Dzīve». Martas mamma Vija sacīja: «Izrāde man patika, un tajā skartā tēma mums ir ļoti tuva. Patika, kā poļu aktrise iedzīvināja Martas stāstu.»
Mākslas vārdā Zariņi piekrituši, ka šis traģiskais notikums tiek iekļauts izrādē. «Teātris pirms tam mūs informēja, ka Martas vārds varētu izskanēt uz skatuves, un lūdza mums atļauju. Radošajā procesā piedalījās mūsu jaunākā meita Paula. Arī pēc tam viņa sazinājās ar poļu aktrisi Katažinu Osipuku, kas izrādes izskaņā runāja par Martu un viņas idejām mākslā. Tas bija ļoti labi pasniegts – pēc apdullinošās mūzikas aktrise pilnīgā klusumā vienkārši apsēdās uz skatuves malas un izstāstīja viņas stāstu. Kamēr cilvēki atceras Martu, tikmēr atceras… Un ir labi, ka atceras,» saka Vija.
«Protams, no vienas puses, tas bija sāpīgi. Tas uzrāva rētas. Taču, ejot uz teātri, mēs jau zinājām, par ko būs stāsts. Un tas bija skaisti pasniegts,» piebilst Zariņa.
Tas, ka mākslinieku vecākās meitas traģēdija parādīta tieši izstādē par Marku Rotko, nav nejaušība.
Pusgadu pēc Martas nāves Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija Zariņu ģimenes izstāde «Četras izstādes», kurā bija apskatāma arī Martas veidotā instalācija «Asaru kolekcija». «Martas projekts bija visprecīzāk saistīts ar Rotko,» atklāj Vija. Tajā bija atainots, kā cilvēki raud pie Rotko gleznām…
Zariņu meita un žurnālista Ģederta Ģelža sieva Marta no dzīves aizgāja pēkšņi – 2014. gada vasarā. Viņa jau bija spilgti parādījusi sevi mākslas lauciņā, un šķita – Martu gaida liela nākotne. Studējusi vizuālo komunikāciju Latvijā, grafisko dizainu Spānijā, papildinājusi zināšanas Nīderlandē. Zariņa-Ģelze piedalījās izstādēs, un viņas neparastais redzējums jau bija izpelnījies novērtējumu starptautiskā līmenī.
«Privātā Dzīve» 2012. gadā rakstīja par Martas uzvaru slavenā pulksteņu zīmola «Swatch» dizaina konkursā. Viņas ideja ar nosaukumu «Uzvaras kliedziens» trīs tūkstoš dizaineru konkurencē izpelnījās godu rotāt šī zīmola pulksteņus un ar snovbordu saistītas lietas. Tas bija prieka atainojums ar skaņas viļņa palīdzību. Toreiz Marta saņēma vairākus pulksteņus ar pašas veidoto dizainu. Viens no tiem glabājas Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejā, vēl viens palicis Zariņu ģimenes īpašumā.
Tajā liktenīgajā vasarā Marta kopā ar vīru festivālā «Positivus» izveidoja instalāciju «Skaņas ligzda». Tajā varēja ienākt un baudīt skaņas, kas nāca no apkārt sakārtiem putnu būrīšiem. Tolaik no malas šķita – viņa ir jauna, laimīga sieviete, un nekas ļauns nevar atgadīties. Taču Martas prātu plosīja iekšējie dēmoni, kas lika pieņemt fatālu lēmumu.
Pirmos gadus par meitas zaudējumu Zariņi nebija gatavi runāt. Arī tagad Vija atzīst – tas nav viegli. «Protams, viņas darbi un lietas glabājas mūsu mājās, un ir sajūta, ka viņa joprojām ir tepat blakus. Joprojām ir jāmācās ar šo faktu sadzīvot. Nezinu, vai laiks dziedē, pie tādām lietām jau nepierod. Taču cilvēki nomierinās, dzīvojam tālāk… Arī mākslā Marta turpina dzīvot,» atzīst Vija.
Pirms trim gadiem intervijā žurnālam «IEVA» Vija stāstīja – vistumšākajā laikā – pēc Martas aiziešanas – viņai palīdzējis Dievs un pašas garīgais spēks. Tagad viņa saka – dzīvi gaišāku un priecīgu dara arī Zariņu abas mazmeitiņas – Paulas meitas Žanna un Frīda. «Jaunākajai ir divi gadi, un viņa piedzimusi tieši pirms pandēmijas,» atklāj Vija.
