Vardarbība bērnudārzā: Arī manu dēlu kaunināja un regulāri sodīja

Vardarbība pret bērnu
Kate Beresņeva
Ērika Bērziņa
Ērika Bērziņa
9. aprīlis
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Turpinām rakstu sēriju par vardarbību bērnudārzā. Kā to pamanīt un kā rīkoties? Pieredzē dalās dvīņu (6 gadi) mamma no Kurzemes mazpilsētas.

«Mani dvīņi dzima stipri priekšlaikus. Bērnudārzā izvēlējos viņus sūtīt agrāk (nepilnu 2 gadu vecumā), lai viņi labāk apgūtu sociālās prasmes un kognitīvās spējas. Pirmos divus gadus, kā jau visi maziņie, dēli centās adaptēties. Un tad sākās vājprāts – trešajā un ceturtajā gadā viens no dvīņiem sāka ļoti izteikti protestēt pret dārziņu, katru rītu nenormāli kliedza, ķērās man kājās, turējās pie durvīm. Sāka čurāt gultā, biksēs. Mācību process kļuva regresīvs. Parādījās dažādas veselības problēmas – no psihosomatiskām līdz enurēzes problēmām.

Dēls dārziņā regulāri par to tika kaunināts, nosodīts, salīdzināts ar savu dvīņubrāli. Mazais bija novests jau līdz tādam stāvoklim, ka pēdējā gadā pat draudēja, ka muks prom no dārziņa. Kad bērnudārzā par to jautāju, tas tika uztverts kā apvainojums, nevis veidota profesionāla sadarbība situācijas novērošanai un risināšanai. Biju izmisumā. Vērsos gan pašvaldības izglītības pārvaldē, gan arī pie citiem speciālistiem, lai to visu risinātu un novērstu sekas.

Sliktākais bija tas, ka bērni nestāstīja par dārziņā pārdzīvoto, jo neprata pastāstīt.

Toreiz pat nevajadzēja nevienu pieķert pie rokas, lai saprastu, ka kaut kas nav tā, kā vajag, pietika ar vecāku pāris novērotām epizodēm – kādā tonī audzinātājas runāja ar bērniem, vīpsnāšana vai nepatikas izrādīšana vecāku klātbūtnē, nevarēja novērot ieinteresētību bērnu attīstībā. Tā kā ar audzinātājām sarunas nesekmējās, sūdzējos Izglītības pārvaldē, tur man ieteica doties pie psihologa, ko arī izdarīju. Ieteica konsultēties arī speciālajā attīstības centrā, kur apmeklējām mūzikas terapiju un logopēdu.

Dēlam veica pārbaudes un konstatēja, ka viņš ir ļoti atvērts, draudzīgs un vecumam atbilstošs bērns. Izglītības pārvaldē arī ieteica, ka jāpiesakās uz medicīniski pedagoģisko komisiju, lai tiktu citā dārziņā. Nepilnu gadu gaidījām rindu uz citu bērnudārzu, tagad esam nomainījuši dārziņu. Bērns katru rītu atgādina, ka viņam jaunajā dārziņā ļoti patīk. Nevar gan teikt, ka tagad ir viss kārtībā, jo bērnam vēl joprojām ir psiholoģiskas un fiziskas problēmas. Taču īsā laikā ar pedagogu, ārstu un vecāku sadarbību ir panākts vairāk nekā iepriekšējos četros gados. Tagad galvenais ir novērst sekas, lai pienācīgi sagatavotos skolai. Ceru, ka šī negatīvā pieredze paliks aiz muguras.»

1 komentārs

haralds elceris
meitai bija tīri piemīlīga audzinātāja, bet gauži nepatika dārziņā. izņēmām. vēl vismaz gadu, ja gadījās braukt ar trolejbusu uz dārziņa pusi, pa slepeno lavījās uz durvju pusi un mēģināja paraut fraku. pats arī piedzīvoju dažas nedēļas ar visu nakšņošanu. viens kolēģis bija pietaisījis gultu un audzinātāja draudēja, ka sūtīšot mājā. es 4 gadu vecumā noticēju pieaugušam cilvēkam un arī pieķēzīju. neaizsūtīja mājā. saprotama lieta, sava rolle arī tam, ka ķēzīšanās bija ierēķināta konkrētā stundā tāpat kā ēšana. diemžēl nebiju attīstījis spēju izraisīt vemšanu, kad vien sadomāju. bet daudz netrūka, ka būtu apkoļķējis visas tās mačkas audzinātājas, kuras mani spieda ēst skābeņu zupu, kura man gauži riebās.

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+