Studenti ar bēbīti uz rokām

Studējoši vecāki
Elīna Kārkla
31. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Gan studēt augstskolā, gan audzināt bērnu – katrs pats par sevi ir izaicinājums. Ja abus mēģina apvienot, tas ir īsts varoņdarbs. Uz kādu pretimnākšanu var cerēt studējoši jaunie vecāki, un kā veiksmīgāk apvienot studijas ar vecāku pienākumiem?

Vispirms izglītība, tad kāzas, pēc tam jau arī pēcnācēji. Šāds scenārijs mūsdienu mainīgajā pasaulē sen vairs nav vienīgais pareizais ceļš. Kādam tas notiek pilnīgi apgrieztā secībā, bet citiem viss īstenojas vienlaikus. Reizēm tieši bērna piedzimšana palīdz skaidrāk saskatīt savas dzīves mērķus un beidzot saprast, ko īsti vēlos studēt. Vēl kādam bērna kopšanas atvaļinājums šķiet piemērots laiks, kad atsākt reiz iepauzētas studijas.

2017. gadā veiktā Eurostudent VI aptaujas dati liecina, ka Latvijā viens vai vairāki bērni ir 14,7% studentu. Savukārt maģistra studiju programmās bērni ir gandrīz pusei jeb 47% studējošo. Tātad šādu studentu īpatsvars Latvijā ir gana augsts, bet vai šai īpašajai studentu grupai tiek sniegts pietiekams atbalsts?

Nezina savas iespējas

«Šie studenti nav aizmirsti, taču mēs redzam, ka atbalsts viņiem nav pietiekams un ne vienmēr jaunie vecāki par savām iespējām ir informēti,» atzīst Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāve Evelīna Puzo. «Jaunajiem vecākiem līdz ar jauno sociālo statusu un pārmaiņām, ko bērna piedzimšana ienes visās dzīves jomās, nāk klāt jauna pilna laika slodze, un mēs to saprotam, tāpēc pie atbalsta mehānismiem un to pieejamības vēl daudz jāstrādā.»

Pētījumi apstiprina vienkāršu sakarību: ja vecākiem ir augstākā izglītība, pieaug iespējamība, ka arī viņu bērni tādu iegūs.

Vienlaikus pastāv arī šāda loģiska sakarība: studentam, kam jārūpējas par bērniem un jāuztur viņi finansiāli, ir mazākas izredzes iekļūt budžeta grupā, kā arī vispār pabeigt izglītības iestādi salīdzinājumā ar tiem studentiem, kuriem atvašu nav.

Studenti ierasti ir viena no aktīvākajām sabiedrības grupām, kas par savām tiesībām spēj pastāvēt skaļi, tomēr students ar bērnu jau ir cits stāsts, turklāt viens nekad nav karotājs. Piemēram, bērnistabu pieejamība un pārvaldība veiksmīgi darbojas tikai tajās augstskolās, kur finansiāli un administratīvi to atbalsta mācību iestādes vadība, norāda LSA pārstāve Evelīna Puzo.

Kas pienākas studējošiem jaunajiem vecākiem?

Daļa priekšrocību ir atkarīgas no augstskolas ieinteresētības un pretimnākšanas šādu studentu atbalstīšanā, piemēram, rotaļu istabu un pārtinamo galdu pieejamība mācību iestādē vai iespēja studēt pēc individuāla plāna grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas.

Ir atvieglojumi, kas nostiprināti normatīvajos aktos un līdz ar to pienākas neatkarīgi no augstskolu labvēlības, jo tām šie noteikumi vienkārši ir jāpilda.

Tiesa, būtisks priekšnosacījums to saņemšanā noteikti ir arī tas, ka pats students ir informēts par to, kas viņam pienākas. Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, studējošām grūtniecēm un jauniem vecākiem paredzētas šādas priekšrocības:

  • Akadēmiskais gads

Ja grūtniece vai jaunais vecāks neplāno studijas apvienot ar bērna audzināšanu, studējošais ir tiesīgs uz laiku izmantot akadēmisko atvaļinājumu, saglabājot studenta statusu.

  • Grūtnieču stipendija

Topošajām māmiņām, kuras studē par valsts budžeta līdzekļiem, ir sekmīgas un visus pārbaudījumus nokārtojušas laikus, grūtniecības atvaļinājuma laikā, pamatojoties uz darba nespējas lapu, pienākas vienreizēja stipendija 199,20 eiro apmērā. Grūtnieču stipendija pienākas arī budžeta studentēm privātajās augstskolās, ja tajās ir valsts finansētas studiju vietas.

  • Priekšroka stipendijas saņemšanā

Ja diviem vai vairākiem studējošiem, kuri pretendē uz valsts budžeta stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, stipendija vispirms jāpiešķir studentam, kam ir viens vai vairāki bērni. Tiesa, ir vēl četras citas studentu grupas, kam vienādu rezultātu gadījumā ir priekšroka saņemt stipendiju attiecībā pret studentiem ar bērniem, – tie ir studenti ar invaliditāti, bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, studējošie, kura ģimenei ir trūcīgā statuss, studējošie no daudzbērnu ģimenēm.

  • Kredīta dzēšana

Ja students ņemis valsts galvotu studējošo kredītu un kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Lai šo priekšrocību izmantotu, augstskolai jābūt absolvētai, pamestu studiju gadījumā uz to pretendēt nevar. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā. Tiesības pretendēt uz studējošā kredīta dzēšanu rodas no astotās bērna dzīvības dienas.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs