Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad par zīdaiņa svaru tiešām jāsatraucas
Visi mazuļi pēc dzimšanas krītas svarā, un par to jāsatraucas nav. Bēbītis zaudē svaru, jo pirmo reizi pakakā lielo, melno (vai zaļgano), ķēpīgo kaku – mekoniju. Piens mammai pirmajās dienās vēl tikai raisās un veidojas, bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka bērniņš ir badā. Viņam vismaz diennakti pēc dzimšanas pietiek ar to, ko uzkrājis, vēl dzīvodams puncī, un pa nabassaiti saņēmis no māmiņas. Arī otrajā dzīves dienā mazulim pienākas tikai kāda tējkarote pirmpiena vienā ēdienreizē – ir normāli, ja īstais piens vēl nav atnācis. Bet kad būtu jāsatraucas?
Bērni, kuriem ir mazs svars, parasti cieši un ilgi guļ, nemostoties, lai paēstu. Tāpēc jāievieš ēdināšanas režīms arī tikko dzimušajiem.
Atkarībā no dzimšanas svara mazais ir jāliek pie krūts ne retāk kā ik pa divām līdz trim stundām pa dienu. Ja mazais guļ, tad jāpamodina. Kāpēc gan traucēt mierīgi guļošu bērnu? Tāpēc ka normāli mazajam pat pēc kārtīgas maltītes drīz vajadzētu atkal sajust vēlmi uzēst – tad bērniņš knosās vai raud. Ja bēbītim, kurš jau tā ēd drusku par maz, šāda vēlme nerodas, tad mammai jāiejaucas un jāpiedāvā mazulim krūts. Un jāvēro, vai viņš to satver pareizi, vai zīž, vai norij pieniņu.
Mammas piena tirgus ekonomika
Zīdīšanas konsultante Dace Miezīte teic, ka piena veidošanos pirmajās 4–6 bērna dzīves nedēļās var pielīdzināt tirgus ekonomikai – jo lielāks pieprasījums, jo vairojas piedāvājums. «Pirmajās stundās un dienās pēc dzemdībām, zīžot krūti, mazulis saņem vien nedaudz pirmpiena, toties stimulē krūtsgalus, un smadzenes pa nervu ceļiem saņem ziņu, ka laiks iedarbināt piena rūpnīcu.» Tātad, jo biežāk liksi mazo pie krūts (neskaties pulkstenī!), kaut ik pa pusstundai, jo ātrāk un vairāk atnāks īstais piens. Visas māmiņas, kas zīda savus mazuļus, zina, ka tas neizbēgami nozīmē vismaz dienu vai divas pārdzīvot ar sāpošām un cietām krūtīm. Arī cietas krūtis var traucēt mazulim pareizi satvert krūtsgalu, un jāmeklē veids, kā viņam un sev palīdzēt. Piemēram, pirms zīdīšanas ieiet siltā dušā, pasildīt krūtis, nedaudz atslaukt pienu (vislabāk ar rokām), krūtis maigi pamasējot. Nevajag šajās dienās daudz dzert! Savukārt pēc zīdīšanas krūtis var atvēsināt – labi darbojas metode ar kāpostu lapu, ko uzklāj uz uztūkušajām krūtīm. Galu galā šīs dienas paies, un galvenais, ka bērniņam būs gana daudz mammas piena. Starp citu, ja mazais piekūst un zīžot iemieg, tad ieteikums, kā straujāk iegūt svaru, ir atslaukt savu pieniņu un piedāvāt to ar karotīti, šļircīti vai pudelīti arī starp zīdīšanas reizēm. Vislabākos un tieši tev piemērotos risinājumus sniegs zīdīšanas konsultants vai nu pa tālruni, vai klātienes konsultācijā (zīdīšanas konsultantus vari atrast kkm.lv, zidit.lv, starkaligzda.lv).
Piens ir, bet bērns joprojām sver maz
Varētu šķist, ka vienīgais veids, kā precīzi izmērīt, vai un cik daudz piena ir mammas krūtīs, ir piena atslaukšana. Patiesībā, kā uzsver zīdīšanas konsultante Dace Miezīte, šī metode ir neprecīza, jo ar piena pumpi (īpaši zīdīšanas pirmajās dienās) nav iespējams izmānīt no krūts visu pienu, ko spēj izzīst mazulis.
Ir vienkāršākas metodes, kā pārliecināties, ka bērniņš tiek pie mammas piena. Piemēram, mamma redz, ka, bērnam zīžot, kustas žoklis, un dzird klunkšķus ikreiz, kad viņš pieniņu norij.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, lai mammai būtu piens tik, cik vajag, ir dzert. Var dzert visu ko – tēju, ūdeni, kefīru vai jogurtu. Otrs: mūsdienu mammas mēdz ieslīgt citās svarīgās nodarbēs – internetā, telefona sarunā vai kādā steidzamā darbiņā –, tā nepamanot, ka mazais jau sen būtu gatavs atkal uzēst. Un, kad mazais raud, mamma liek viņam mutē māneklīti. Reizēm māneklītis tiešām noder. Taču, ja runājam par zīdaini ar mazu svaru, kuram bieži jāēd, labāk viņa raudas ik reizi kliedēt ar īstu pienu no krūts vai no pudelītes, nevis mazo apmānīt. Tātad, kamēr nav noregulējušās svara problēmas, knupis jāliek prom.
Ārste Sandra Bērziņa iesaka bērnus ar mazu svaru zīdīt no abām krūtīm, vispirms no vienas, pēc tam no otras krūts katrā ēdienreizē. Savukārt nākamo ēdienreizi sākt ar krūti, ar kuru iepriekšējo beidza. Tāpat pediatre piena vairošanas nolūkā ierosina mammai paņemt atpūtas dienu.
Tas nozīmē – visu dienu ar bēbīti pavadīt gultā un nedarīt neko citu: ne gatavot ēst, ne tīrīt māju, ne aprūpēt vecākos bērnus u. tml. Protams, drīkst iet uz tualeti un nomainīt mazulim autiņbikses.
Bet, tiklīdz zīdainis ir nomodā un ir gatavs, ļaut viņam pazīst krūti.
Un tā visas dienas garumā. Vēl pediatre iesaka spranda masāžu. «Zināms, ka jaunās māmiņas bieži ir saspringtas, jo gan mazuļa zīdīšana, gan aprūpe ir nemitīga slodze mugurai. Vispirms mammai ērti jāapsēžas – tā, lai sprands būtu atslābināts, – un kājas jāuzliek uz kāda paaugstinājuma. Šajā ērtajā pozā viņa zīda mazuli, bet vienlaikus vīrs vai cits tuvinieks masē māmiņas sprandu. Šāda relaksācija vairo mammas laimes hormonus, kas palīdz veidoties pieniņam.»
Fakti par zīdaiņa svaru pirmajos mēnešos
- Otrajā nedēļā bērniņam būtu jāatgūst dzimšanas svars.
- Pirmajā mēnesī mazulim būtu jāpieņemas no dzimšanas svara vismaz par 500 gramiem.
- Otrajā mēnesī zīdaiņi ar mazu dzimšanas svaru mēdz pieņemties vairāk nekā pirmajā, reizēm pat divreiz vairāk.
- Pirmajā pusgadā svaram jāpieaug no 500 līdz 900 gramiem mēnesī, bet otrajā, kad pieaug kustību aktivitāte, – no 300 līdz 800 gramiem mēnesī.
- Par nepietiekamu svara pieaugumu bieži liecina pēkšņa, retāka vēdera izeja (bija 3–5 reizes dienā dzeltena putriņa, tad tikai vienreiz dienā vai pat ne katru dienu).
- Pediatre Sandra Bērziņa savā praksē ievērojusi, ka par nepietiekamu svara pieaugumu liecina nabas sulošanās ilgāk nekā parasti.
- Mēneša vecumā vienā ēdienreizē mazais apēd 80–120 ml piena (no vienas vai abām krūtīm), diennaktī kopā apēdot ap 750 ml piena.
- Jāņem vērā, ka ne vienmēr svars un ēstgriba pieaug kā pēc grāmatas, katrs bērniņš jāvērtē individuāli.
