Mazulis negrib ēst! Iemesli un risinājumi

Mammas vēstule

«Vēršos ar lūgumu pastāstīt par zīdaiņiem, kuri jau pirmajā dzīves gadā negrib ēst. Neko negrib – ne krūti, ne maisījumu, ne piebarojumu! Bērns kliedz, kad ierauga pudeli vai karoti ar ēdienu. Attiecīgi svara pieaugums ir niecīgs, un ārsti, pie kuriem vēršamies, grib ātrāk no mums tikt vaļā, jo visādi citādi bērns ir omulīgs un attīstīts. Bijām Bērnu slimnīcā pie gastroenteroloģes, kura atzina, ka katru gadu pie viņas vēršas viens vai divi zīdaiņi ar diagnozi ēšanas traucējumi, kas attīstoties pirmajā pusgadā. Bet informācijas par to gandrīz nav. Ko darīt, kā rīkoties, kur meklēt palīdzību?»

Rigonda

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Slavenības

Ilze Auzere iziet sabiedrībā ar sportisku masieri. Kopā gan uz izrādi, gan mežu

Inita Dilāne

Horoskopi

Horoskops 18. – 24. aprīlis. Kā tevi ietekmēs astroloģiskā pāreja, kas ir reizi 14 gados?

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Pediatre Agnese Mikilpa-Mikgelba skaidro, ka dažādas vēdera problēmas un ēšanas traucējumi bērniem var būt jau kopš dzimšanas, uzsverot, ka padomus nevajadzētu meklēt internetā, klausoties paziņu vai draugu stāstos, bet kopā ar ģimenes ārstu vai pediatru secīgi izvērtējot iespējamos iemeslus. «Ja šķiet, ka ar ģimenes ārsta atbalstu nepietiek, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā diezgan ātri var tikt vizītē pie pediatra, kurš ikdienā strādā ar bērniem, kam ir sūdzības saistībā ar ēšanu, gremošanu. Pie gastroenterologa iesaku vērsties tiešām sarežģītu gadījumu risināšanai.»

Iedzimtas slimības

Neatkarīgi no tā, vai bērniņam ir tikai dažas dienas vai vairāki mēneši, ja parādās pēkšņas ēšanas problēmas, ir jāpārliecinās, vai tās neizraisa kāda iedzimta, hroniska slimība. Bērnam var nebūt spēka ēst, jo viņš patērē daudz enerģijas, kompensējot saslimšanu, ko uzreiz nemaz nepamana un kas var arī nebūt saistīta ar gremošanas sistēmu. «Pirmkārt, vajadzētu izslēgt iedzimtas sirds un nieru patoloģijas. Ar gremošanas sistēmu var būt saistītas tādas slimības vai mutes dobuma patoloģijas, kas apgrūtina pašu ēšanas procesu. Jāizvērtē arī, kāds zīdīšanas laikā ir krūts satvēriens, vai bērns vispār var paņemt krūtsgalu, kādā stāvoklī ir mēles un mutes saitītes un kāda kopumā ir anatomija mutes dobumā (piemēram, vai nav aukslēju šķeltnes u. c.).»

Atvilnis

Var būt tā, ka bērns pēc ēšanas atgrūž daudz piena. Jāņem gan vērā, ka pirmajos mēnešos tas ir saistīts ar zīdaiņa fizioloģiskajām īpatnībām. «Tomēr pavisam maziem bērniem reizēm ir novērojama atviļņa slimība – nekontrolēta kuņģa satura atgriešanās barības vadā. Tad ēšana ir apgrūtināta, jo katrs malks piena bērnam izraisa sāpes un dedzināšanas sajūtu barības vadā. Viņš it kā grib ēst, bet, tiklīdz piezīžas krūtij, raud. Turklāt ne vienmēr atvilnis nozīmē, ka apēstais tiek atgrūsts. Var būt arī tā, ka ēdiens staigā tikai barības vadā vai uznāk līdz rīklei, – bērniņš pačāpstina, kaut ko norij, bet sajūtas jebkurā gadījumā ir nepatīkamas. Ja nepieciešams, pēc konsultācijas ārsts var izrakstīt speciālus medikamentus.»

Laktozes nepanesība

Pirmo divu mēnešu laikā zīdaiņiem ļoti izplatīta ir laktozes nepanesība. Tās dēļ bērniņam nepārtraukti ir sapūties vēderiņš, ir biežas skābas, šķidras kakas. Ēdot sāk griezties zarnas, un bērniņš raujas nost no krūts, jo vēders pūšas, nāk purkšķi un nevar paēst. «Svarīgi atcerēties, ka mammas piens ir zīdītājas piens un tajā laktoze ir un būs neatkarīgi no tā, vai mamma pati piena produktus uzturā lietos vai ne. Tādēļ ir svarīgi nevis izslēgt no mammas uztura piena produktus, bet palīdzēt bērnam tikt galā ar laktozes sašķelšanu, ja atbilstošie gremošanas fermenti viņam nav pietiekamā daudzumā. Tas nozīmē, ka šie fermenti bērnam kādu laiku būs jādod papildus, līdz viņa gremošanas sistēma būs pietiekami nobriedusi,» skaidro pediatre.

Alerģija

Agnese Mikilpa-Mikgelba uzsver, ka pārtikas alerģijas nav biežākais ēšanas traucējumu iemesls bērniem. «Iespējams gan, tas ir ērtākais variants, ar ko sākt darboties, lai ēšanas traucējumus mazinātu. Nereti gan notiek tā, ka mamma ievēro stingru diētu (pārtiek tikai no griķiem un ūdens), taču bērna pašsajūta joprojām nav uzlabojusies.»

Ja tomēr ir aizdomas, ka pie vainas ir alerģija uz kādu pārtikas produktu, ir būtiski pareizi sekot pārtikas produktu izslēgšanas algoritmam – ja izslēdz kādu produktu grupu, tad to dara pa vienai, nevis visu reizē – pienu, olas, kviešus u. c. Izslēgšana notiek uz 3–4 nedēļām, un tad veic provokācijas testu, atkal apēdot kaut ko no šīs produktu grupas. Ja nav nekādu izmaiņu, mamma droši var turpināt lietot iepriekš izslēgtos produktus. Pēc tam testēšanu šādi turpina ar nākamo produktu grupu. Šo procesu var veikt ģimenes ārsta uzraudzībā. Ja galvenās produktu grupas šādi pa vienai ir notestētas un joprojām nekas nemainās, ir skaidrs, ka pie vainas ir kaut kas cits.

Barošana pēc pieprasījuma

Kopumā šim principam nav ne vainas, kamēr ēšana notiek strukturēti. «Nav jāievēro ļoti strikti pulksteņa laiki, bet ēdienreizēm jāveidojas ar laika atstarpi. Galējība ir tad, ja bērnu liek pie krūts ikreiz, kad viņš iečīkstas. Tad var izveidoties situācija, ka bērns visu laiku ir pie krūts, it kā visu laiku ēd, bet svarā nepieņemas – zīšana ir neefektīva. Bērns pa mililitram paēd, bet tā nav kā kārtīga ēdienreize, kas var dot pozitīvu svara dinamiku,» skaidro pediatre.

Mazēdāji

Ir arī bērni, kas pēc savas konstitūcijas ir mazēdāji – līdzīgi kā to var novērot pieaugušajiem. Viņi ēd nedaudz, un svars pieaug minimāli pieļaujamajās robežās. Arī tad, kad sākas piebarošana, bērniņš uzēd tikai pāris karotītes. Šiem bērniem, kad ir remdēts pirmais izsalkums, pēc tam vairs ēst neprasās. Parasti šie mazuļi ikdienas norisēs ir ļoti omulīgi, aktīvi, viņiem ar šo nelielo ēdiena daudzumu pilnībā pietiek.

Iepriekšēja negatīva pieredze

Zīdīšana bērnam var likties nepatīkams process, ja mazais ir piedzīvojis, piemēram, atviļņa radītās problēmas vai ka, ēdot krūti, pēc neilga laika sāk sāpēt vēders. Tad bērns var negribēt ņemt krūti, jo saprot, ka tūlīt sekos sāpes. Ja bērnam pirms piebarošanas ir bijusi pieredze, ka ar karotīti tiek dotas dažādas zāles pret vēdera pūšanos, un tas ir radījis nepatīkamu pieredzi, – sākoties dārzeņu un putru laikam, var gadīties, ka bērns no karotītes atsakās.

Piebarošanas laika stress

Brīdī, kad jāsāk bērnu piebarot, daļa vecāku ir lielā stresā – ka tikai kaut ko neizdara nepareizi! Pediatre iesaka: «Būtu tomēr jācenšas panākt, ka piebarošanas process ir kā jauna kopīga pieredze – pozitīva sadarbība starp mammu un mazuli. Nav tā, ka viens dārzenis ir labāks vai pareizāks nekā otrs. Starp citu, ir bērni, kas sāk ēst labāk tieši tad, kad sākas jaunu garšu piedzīvojumi.»

Ja mamma satraucas, ka bērns par maz pieņemas svarā, piebarošanas laikā var sākties cita problēma. «Mamma var censties bērnu pārbarot, ar karotīti bāžot mutē ēdienu arī tad, kad mazais nemaz nav gatavs ēst. Bet iespējams, ka ir jānogaida tikai dažas nedēļas, līdz bērns atkal būs nedaudz nobriedis, taisīs vaļā muti un ēdīs visu, ko viņam piedāvā.»

Ņem vērā!

Bērni ir dažādi, un visiem nav jāpieņemas svarā vienādi. Arī 600 gramu mēnesī ir ļoti labs svara pieaugums, ar nosacījumu, ka ik mēnesi svars iet uz augšu. Ja bērns normāli attīstās, raizēm nav pamata.