Trīs dēlu mamma: Neceļos trīs stundas agrāk, lai izceptu pankūkas

Mammu blogi
Audzinu puikas
14. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No personīgā arhīva
«Es noteikti neesmu pat ne tuvu ideāla mamma! Mani bērni mīl picas, makdonaldu un koliņu! Es biežāk nopērku veikalā saldumus vai kādu dumju rotaļlietu, ko viņi ir paķēruši, nekā nenopērku,» Facebook.lv emuārā Audzinu puikas vaļsirdīgi saka trīs dēlu mamma Raita Uzule, provokatīvi uzliekot mirkļbirku: #sliktamamma. Bet varbūt ir tieši otrādi? Un, kā saka Raita: «Būsim laimīgas nevis perfektas».
  • Maniem bērniem ir planšetes, X-box un rotaļlietu kaste, kura bieži tiek aizmirsta.
  • Es neceļos trīs stundas agrāk, lai izceptu pankūkas, negludinu viņu apakšveļu un nesterilizēju viņu ūdens pudeles katru vakaru. Bieži vien pudeles pazūd, un paiet dienas un nedēļas kamēr es atceros, ka vajag jaunas.
  • Puiši zina, ka mammai garšo vīns, un tētim tētiņdienā izvēlas uzdāvināt alus kasti.
  • Es pilnīgi noteikti nemeklēju visekaloģiskāk tīro truša gaļu zīdaiņa piebarošanai!
  • Brokastīs pie Kellog’s pārslām vai putras bērni skatās multenes, mēs mēdzam kavēt skolu minūtes desmit.

Es mēdzu aizmirst, kad maniem bērniem ir vārda dienas, un ja viņi arī ir aizmirsuši – es neatgādinu.

 

  • Arī trīs stundu pastaigas kļuvušas retas, es bērnus sūtu uz treniņiem, pirms kuriem viņi mēdz čīkstēt, un es patiešām nezinu, pa kuru laiku mani dēli iemācijās lasīt.
  • Ļoti bieži es visu atlieku uz pēdējo brīdi un pulksten 23.30 varu atcerēties, ka bērniem nākamajā dienā vajag supervaroņa kostīmu vai dzeltenu t-kreklu, un, protams, man mājās ir viss, tikai ne tas! Bet es vienmēr kaut ko izdomāju! Un neatkarīgi no tā, vai ceļos stundu pirms bērniem vai kopā ar viņiem, viņi paēd brokastis. Reizēm mašīnā, reizēm pie TV. Neatkarīgi cikos esmu gājusi gulēt, viņi vienmēr tiek aizvesti uz skolu. Laikā vai desmit minūtes nokvējot.

  • Mēs mēdzam pildīt mājas darbus tieši piecas minūtes pirms jādodas ārā no mājas.
  • Un reizēm man negribas viņus izņemt no skolas, bet vēl joprojām es turpinu viņus vest mājās.
  • Bet pat tad, ja esmu bērnus sarājusi, vienmēr aiziešu viņus samīļot. Ja kādu vakaru neizlasu pasaciņu, tad nākamajā lasām divas vai trīs. Viņiem patīk naktsdziesmiņas, pat neskatoties uz manu šķībo dziedāšanu.


Mēs neesam pareiza ģimene, neesam smalki cilvēki, bet mēs no tā nekaunamies. Un bērni no mums nekaunās.

  • Un lai cik nepareizi mēs daudz ko darītu, lai cik ļoti mums nav režīma, es ticu, ka viss ir kārtībā.
  • Jo bērni viens otru mīl, un rūpējas viens par otru. Viņi labprāt spēlējas ar mazo brāli, un prot pat nolikt viņu gulēt! 
  • Skolas starpbrīžos viens otru satiekot, viņi vienmēr samīļojas, tāpat no rīta, pirms katrs dodas uz savu klasi. Un tad es domāju, vai tad ir tik svarīgi tās pankūkas un pastaigas?
  • Neesmu novērojusi, ka bērni justos vairāk laimīgi tajās dienās, kad ēd manis vārītas zupas, kā tajās, kad iemetu cepeškrāsnī nagetus. Bet viņi noteikti ir priecīgāki tad, kad mamma ir laimīga… Un es esmu laimīga tad, kad neesmu noskrējusies.
  • Būsim laimīgas, nevis perfektas! Lai bērni atceras mūs priecīgas, arī bez pankūkām un plātsmaizēm.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs