Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Es ar tevi nedraudzēšos!», «Bet es tev nedošu roku!» – šādi vārdi bērnudārzā dzirdami itin bieži. Vai tas ir sākums kāda bērna atstumšanai jeb – kā mūsdienās moderni teikt – mobingam?
Tas nav mobings!
Psiholoģe Iveta Aunīte skaidro, ka pirmsskolas vecumā runāt par mobingu jeb psiholoģisko teroru, kas risinās ilgāku laiku, ir pāragri: «Pirmsskolas vecumā var runāt par saskarsmes grūtībām un to, kāpēc kāds bērns ir izolēts, kāpēc nonāk nevēlamo, atstumto pulciņā. Taču bērni to nedara apzināti, viņi neplāno no rīta atnākt uz dārziņu un kādam nodarīt pāri. Viņi nevēlas mērķtiecīgi ieriebt otram, vienkārši mēģina iekarot savu vietu, kā prot.» Kāda bērna atstumšanai vienmēr ir iemesls, kas lielākoties meklējams ģimenē. Kā vecāki rūpējas par sevi un bērnu, kā kontaktējas viens ar otru un ar bērnu, kā sadarbojas. Vai kopā rotaļājas, apmeklē pasākumus, vai viņiem ir draugi, kas brauc ciemos un pie kuriem viņi dodas viesos, vai vecāki citus noliedz, sevi padarot par pasaules centru.
Kurus atstumj biežāk?
Vizuāli atšķirīgos, kuru ārējās pazīmes, vizuālais tēls ir atšķirīgs, piemēram, bērns nelabi ož, viņam ir nevīžīgs apģērbs, varbūt kāds fizisks traucējums. Bērns pats savas atšķirības var neapzināties un nesaprast, kāpēc citi ar viņu regulāri nevēlas draudzēties. Taču bērni ir tieši, un kāds viņam skaidri pateiks, ka tu slikti od...
Pāraprūpētos un izlutinātos, kam šķiet, ka visa pasaule griežas tikai ap viņiem un visi apkārtējie domāti, lai darītu viņus laimīgus un apmierinātu viņu vajadzības. Pieraduši tā rīkoties mājās, arī dārziņā viņi uzspiež savu viedokli un pārējiem diktē noteikumus, līdz kādā brīdī citi bērni vairs nevēlas tajā iesaistīties. Ja šādu bērnu atstumj, viņš kļūst dusmīgs, reizēm uzstājīgi pieprasa draudzību, mēģina citus uzpirkt, piedāvājot saldumus vai rotaļlietas, solot: «Ja tu ar mani draudzēsies, uzaicināšu tevi uz savu dzimšanas dienu!» Daļa bērnu uz to uzķeras, daļa nepakļaujas. Solveiga Vaivode-Kļaviņa darba praksē arī novērojusi, ka izlutinātie bērni, sajūtot atstumšanu, bieži vien kļūst agresīvi, mēģina pārējos ietekmēt fiziski.
Vienpatņus, bērnus ar atšķirīgām interesēm, kurus aizrauj atšķirīgas lietas nekā vairumu grupiņas bērnu. Piemēram, mazais daudz lasa grāmatas, daudz pavada laiku ar vecākiem, viņu neinteresē bleibleidi, un bērnudārzā viņam īsti nav, ko ar pārējiem runāt. Bieži vien tas ir vienīgais bērns ģimenē, kam ir labāks kontakts ar pieaugušajiem, nevis vienaudžiem. Tas gan nenozīmē, ka viņš viens pats jūtas slikti. Bieži vien šajā gadījumā uztraukumam nav pamata un par varītēm socializēt bērnu nav nepieciešams, uzsver Iveta Aunīte. Ja viņš jūtas komfortabli, lai viņš iet savu individuālo ceļu. Palīdzība nepieciešama tad, ja citi bērnu sāk apsaukāt, dzīt projām no sava pulciņa, ja mazais izsaka nevēlēšanos iet uz dārziņu un redzams, ka viņš jūtas slikti.
Kā rīkoties, ja tavs bērns ir starp atstumtajiem, lasi aprīļa žurnālā MANS MAZAIS (vēl kioskos) vai arī: manizurnali.lv
Teksts: Dace Rudzīte, foto: Shutterstock
