Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
Saskaņā ar pasaules pētnieku datiem pēcdzemdību depresiju sastop tikpat bieži kā depresiju grūtniecības laikā. Un lielākoties pēcdzemdību depresijas iemesli meklējami jau grūtniecības laikā vai pat pirms tās. Pēcdzemdību depresijas simptomi parasti novērojami pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, taču, ja depresija nav laikus pamanīta un netiek ārstēta, tad tā var izpausties pat vairāku gadu garumā pēc dzemdībām, turklāt nereti arī daudz smagākā formā. Tādos gadījumos, kopā ar speciālistu, šķetinot depresijas iemeslus, var secināt, ka slimības sākums meklējums jau grūtniecības laikā vai neilgi pēc dzemdībām. «Arī mani ārstes un mākslas terapeites novērojumi un pētījumi apstiprina, ka nosliece uz depresiju bieži vien sastopama jau pirms grūtniecības, bet depresijas simptomi – grūtniecības laikā,» saka Dita Baumane-Auza. To svarīgi paturēt prātā, jo, jau laikus pamanot emocionālās grūtības un mērķtiecīgi ar tām strādājot, daudzos gadījumos no pēcdzemdību depresijas varētu izvairīties.
Diemžēl pēcdzemdību depresiju bieži vien atpazīst novēloti.
«Ja sieviete ir aktīva darba darītāja un grūtniecības posmā neatrod laiku savu vajadzību apmierināšanai, pēc dzemdībām, nonākot salīdzinoši mierīgos apstākļos, bet vienlaikus arī laika trūkumā attiecībā pret sevi (miega bads; pārslodze; bailes, ka netieku galā; ja nemierīgs bērniņš – bažas, vai viņam viss kārtībā), izstumtās vajadzības un iztērētie emocionālie resursi liek par sevi manīt,» skaidro speciāliste.
Depresija prot slēpties
«Jā, vainas apziņa var būt viens no depresijas simptomiem, taču vienlaikus ir arī zema pašvērtējuma rādītājs – vai esmu laba mamma? Vai esmu laba visiem? Kaut gan vispirms būtu jāatbild uz jautājumu – vai esmu laba pati pret sevi? Jo vainas apziņa var būt sekas kādām neapmierinātām vajadzībām, kaut kam, ko sieviete ignorējusi attiecībā pret sevi,» stāsta eksperte. Kopumā depresijas simptomu ir daudz, un bieži vien tie maskējas aiz fiziska un emocionāla noguruma – slikts miegs, pārmērīgs nogurums, interešu zudums par ikdienišķām lietām, arī seksualitāti, apetītes traucējumi. Tāpēc jaunajām māmiņām ļoti svarīgi būt vērīgām pret sevi, lai spētu nošķirt, vai visas šīs pazīmes ir saistītas ar jauno dzīves situāciju un nogurumu vai arī tās ir par pamatu nopietnākam satraukumam. Bīstams signāls ir tad, kad zudusi interese par visu, kas kādreiz sagādāja prieku, un ja ir izteikti negatīvs sevis, tagadnes un nākotnes vērtējums. «Šie ir simptomi, kas nebūtu jāatstāj bez ievērības,» saka Dita Baumane-Auza, šādos gadījumos iesakot doties pie ģimenes ārsta, ginekologa, mākslas terapeita vai psihoterapeita uz konsultāciju situācijas izvērtēšanai.
Iespējamie depresijas simptomi
- Katrai sievietei šie simptomi var izpausties citādi: kāda var just visas šīs pazīmes, bet cita – tikai vienu divas, taču ļoti spēcīgi.
- Aizkaitināmība – reizēm bez jebkāda iemesla esi viegli aizkaitināma un dusmīga.
- Krasas garastāvokļa svārstības.
- Nedrošība – bažas, ka neesi piemērota mātes lomai un netiec galā.
- Nav vēlmes iziet no mājām, lai satiktos ar draugiem. Var būt bailes palikt vienatnē ar savu bērnu.
- Panikas lēkmes – svīst plaukstas, paātrinās sirdsdarbība, ir nelabums. Trauksmes izjūta, nemitīgs uztraukums, kam nav pamata.
- Bezmiegs – grūti aizmigt pat tad, kad bērns ir cieši aizmidzis, kā arī nav šķēršļu, lai pagulētu arī pati.
- Nogurums – pastāvīgs nogurums, nespēja tikt galā ar mājas darbiem.
- Zūd interese par savu izskatu un seksu.
- Apetītes zudums vai arī, gluži pretēji, tiek ēsts, lai gūtu mierinājumu.
- Bieža raudulība.
- Apmātība – pedantiska mājas uzkopšana un vēlme uzturēt ideālu kārtību.
- Var rasties bezcerība, vispārēja baiļu izjūta no nāves, uzmācīgas un nomācošas domas par bērna nogalināšanu.
Ja ir aizdomas par pēcdzemdību depresiju, ir jāmeklē palīdzība!
Problēma ir tāda, ka, par spīti dažādām nepatīkamām izjūtām pēcdzemdību laikā, sieviete visbiežāk nemeklē palīdzību, jo, juzdamās vainīga, slikta māte, baidās, ka tiks atklāts viņas sliktums, un viņa izjūt kaunu. Sieviete cer, ka ar laiku depresija pāries pati no sevis, tomēr pēcdzemdību depresiju būs grūti uzveikt saviem spēkiem, ja sievietei nav atbilstošu resursu – tuvinieku, ģimenes psiholoģiskā atbalsta un pašas iekšējā spēka. Mātes emocionālie traucējumi ir jāārstē arī tāpēc, lai novērstu bērna emocionālās, kognitīvās (izziņas) un attīstības grūtības. Trauksmaina, dusmīga vai nomākta māte nespēj sniegt drošības izjūtu bērnam. Viņš cieš, jūtas nedrošs un nemierīgs, slikti ēd, guļ, zaudē svaru, slimo un atpaliek attīstībā. Mātes traucējumi vienmēr ietekmē arī pārējos bērnus. Sekas var būt ļoti dažādas, piemēram, biežas garastāvokļa svārstības, dusmīga, bailīga un emocionāli nestabila māte, sieviete un bērns var pārmaiņus bieži slimot, jo bērns atspoguļo mātes emocionālo stāvokli, kā arī emocionālo situāciju ģimenē kopumā. Neārstēti mātes emocionālie traucējumi ir ciešanas arī jaundzimušajam, tāpēc to agra atpazīšana un adekvāta ārstēšana ir svarīgas, lai veidotos bērna psihiskās veselības attīstībai nepieciešamā mātes un bērna emocionālā saikne.
Kā ārstē pēcdzemdību depresiju?
- Šajā dzīves posmā sievietei it īpaši vajadzīgs visu veidu atbalsts. Svarīga arī informācijas sniegšana, izskaidrošana – tas viss nomierina jauno māmiņu. Ja nepieciešams, sievietei iesakāma krīzes psihoterapija – dažas vizītes, kurās noskaidrot trauksmes cēloņus un tos risināt.
- Smagākos gadījumos ārsts papildus var izrakstīt atbilstošus medikamentus. Turklāt mūsdienās pat antidepresantu lietošana ir savienojama ar bērniņa barošanu. Taču lielākoties šie ir terapeitiski jautājumi un, izprotot cēloņus, var palīdzēt risināt sekas, ko izpratīs tikai kompetents speciālists. Der gan mākslas terapija, gan psihoterapija. Māksla terapija ārstniecības procesā ienes radošumu, tāpēc vienmēr strādā ļoti dziļi, jo tiek darbināta zemapziņa un abas smadzeņu puslodes. Simboliskā un tēlainā veidā nonākot pie cēloņiem, izdodas arī radoši izstrādāt sasāpējušas emocionālas situācijas.
- Svarīgi par šīm izjūtām pastāstīt kādam, kam tu uzticies, un lūgt palīdzību. Jo agrāk to darīsi, jo agrāk tev kļūs labāk un varēsi izbaudīt skaisto mātes lomu.
- Jāatceras, ka ir svarīgi būt pietiekami labai mammai. Tas nozīmē, ka bērna attīstībā nav tik svarīga pārmēru laba aprūpe, – bērnam ir vajadzīga vesela, mīloša, ar sevi harmonijā esoša mamma.
Depresija vai emocionālie traucējumi?
Visbiežāk pēcdzemdību emocionālie traucējumi sākas pirmajās 48 stundās pēc dzemdībām un ilgst dažas stundas vai dienas, maksimālās izpausmes sasniedzot 3.–5. pēcdzemdību dienā. Par to, ka tā tik tiešām varētu būt pēcdzemdību depresija, jāsāk uztraukties, ja šie simptomi saglabājas ilgāk nekā divas nedēļas.
Zināji? Dažas dienas vai pat dažus mēnešus pēc dzemdībām, krītoties hormonu – estrogēna un progesterona – līmenim, aptuveni 80% sieviešu parādās depresijas simptomi.
Kur meklēt palīdzību?
PEP mammas: Zvani 25507801 vai pep.lv meklē PEP mammas kontaktus – pirmo emocionālo palīdzību!
Bezmaksas diennakts krīzes tālrunis: 67222922
Sertificētu mākslas terapeitu prakse: Terapijastelpa.lv
