Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazi bērni baidās – no tā, ka mamma pazudīs, no briesmoņiem pagultē, no tumsas, no svešiem cilvēkiem –, un viņu bailes ir pavisam normāla parādība. Turklāt katrā vecumā ir tipiskas lietas un parādības, no kurām bērni baidās.
Jau pusgadu vecs mazulis emocionāli reaģē, kad mamma dodas prom – mazulis instinktīvi baidās palikt viens. Bērniņš sāk uztraukties, tātad izjūt savas pirmās bailes, jo ir pieradis, ka mamma visu laiku ir blakus, sargā viņu, rūpējas un sniedz savu mīlestību.
Vecākiem gan nevajadzētu apgalvot, ka tādu briesmoņu nemaz nav (jo bērnam tā ir realitāte), labāk pastāstiet, ka, piemēram, lielajam briesmonim zem gultas vai skapī nemaz nepietiek vietas!
Apmēram astoņu mēnešu vecumā mazulim var parādīties bailes no svešiem cilvēkiem, bērns griežas prom no svešiniekiem, sāk raudāt, uztraukties – šādas bailes ir saistītas ar pašsaglabāšanās instinktu.
Apmēram pusotra gada vecumā bērns sāk baidīties no vizītes pie ārsta – bieži vien mazulis sāk raudāt jau pirms ieiešanas ārsta kabinetā, raujas ārā no mammas rokām, grib skriet prom. Tas ir saprotams – jo kuram gan patīk, ka tiek darītas arī ne visai patīkamas lietas. Tāpēc vecākiem vajadzētu pirms tam bērnam mierīgi izstāstīt, tieši ko dakteris darīs (protams, bez detalizēta procedūru apraksta), un pēc vizītes bērnam par drosmi un pacietību var pasniegt kādu mazu dāvaniņu.
Trīs līdz sešu gadu vecumā baidīšanās no dažādām lietām un parādībām kļūst vēl izteiktāka, un vienas no visizplatītākajām ir bailes no tumsas. Pati par sevi tumsa varbūt nemaz nav tik biedējoša, bet tumšā istabā vai pagultē var slēpties dažādi briesmoņi, monstri, biedējoši multfilmu varoņi utt. Visi šie tēli liecina par neapzinātām bailēm no apkārtējās pasaules agresijas un nepieciešamību pēc vecāku atbalsta un mīlestības.
Vecākiem gan nevajadzētu apgalvot, ka tādu briesmoņu nemaz nav (jo bērnam tā ir realitāte), labāk pastāstiet, ka, piemēram, lielajam briesmonim zem gultas vai skapī nemaz nepietiek vietas, bet mazie briesmonīši ir tik maziņi, ka ir pavisam nekaitīgi.
Galvenais vecākiem nevajag baidīties no tā, ka bērni baidās. Ņemiet vērā, ka ar to ir saskāries gandrīz vai ikviens bērns, un tas ir pavisam normāli. Bailes ir sava veida pašsaglabāšanās instinkta izpausme. Ar vecāku atbalstu, sapratni un labvēlīgu attieksmi bērnam var palīdzēt ar to tikt galā un skatīties uz pasauli bez baiļu brillēm uz acīm!
