Kā sagatavot dārza augsni rudenim

Dārzs
Santa.lv
Santa.lv
22. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pexels
Raža novākta un puķes nozied? Tas nebūt nenozīmē, ka par dārzu var aizmirst līdz nākamajam gadam. Kaut arī lielākie stādīšanas darbi dārzā veicami pavasarī, augsne jāsagatavo ziemas sezonai.

Mēslošana vasaras izskaņā bagātinās augsni, lai pavasarī uzreiz varētu ķerties pie stādīšanas. Kas dārza labā paveicams vasaras izskaņā un kādu rudens mēslojumu izvēlēties, stāsta augu speciāliste Līna Spure.

Stāda pavasarī, bet mēslo jau rudenī

Rudens mēslojums palīdz bagātināt un atjaunot augsni, kas vasarā atdevusi augiem vērtīgās vielas. Rudenī pareizi sagatavota augsne pavasarī būs jāmēslo tikai ar specializēto mēslojumu konkrētajai kultūrai, ko paredzēts audzēt. Savukārt daudzgadīgajiem augiem rudens mēslojums palīdz vieglāk pārlaist ziemu.

“Var izmantot gan organisko mēslojumu – kūdru, kūtsmēslus, putnu mēslus, gan minerālmēslojumu, piemēram, superfosfātu. Derēs arī gatavie koncentrāti, kas lieliski bagātinās augsni. Siltumnīcu augsnes atjaunošanai daudzi dod priekšroku augu siderātiem jeb zaļajam mēslojumam: rudenī iesēj auzas, sinepes, lupīnas, āboliņu vai citu zaļo kultūru un, augiem sasniedzot 10 centimetru augstumu, to iestrādā augsnē kā dabisku mēslojumu. Tiesa, šiem sējas darbiem vēl ir drusku par agru, jo augiem nedrīkst ļaut izaugt tik lieliem, lai tie uzziedētu. Taču ir īstais laiks iegādāties sēklas un sagatavot visu sēšanai,” stāsta iepirkšanās centra Ozols augu speciāliste Līna Spure.

Siltumnīcas gan jādezinficē, gan jāmēslo

Pēc ražas novākšanas siltumnīcā būtu ieteicams veikt pilnu tehnisko apkopi – gan dezinficēšanu, gan mēslošanu. “Vispirms jāatbrīvojas no ražas pārpalikumiem, tad siltumnīca jādezinficē līdzīgi kā pavasarī – ar Bordo šķidrumu, kas ir vara sulfāta un dzēsto kaļķu maisījums, vai tīro vara sulfātu jeb vitriolu. Tad viss ir gatavs mēslošanai. Tā kā vairums minerālmēslu ir pieejami granulētā veidā, rudenī no tā var sajaukt šķidro mēslojumu un, kamēr zeme vēl nav uzrakta, to šādi pabarot,” iesaka Līna Spure.

Ja negribas pašam nodarboties ar mēslojuma jaukšanu, labs risinājums ir augsnes koncentrāts, kurā jau iestrādāti visi vajadzīgie mēslojuma elementi. Jārēķinās, ka viens 50 litru maiss parasti ir paredzēts apmēram 500 litriem augsnes, tātad mazā siltumnīcā 3×4 metru izmērā ar vienu tādu maisu pilnīgi pietiek. Precīza proporcija katram ražotājam var nedaudz atšķirties, bet lielākoties tā ir attiecība 1:10. Pavasarī atliks vien vēlreiz dezinficēt siltumnīcu, un tā būs gatava stādīšanai.

Vasaras beigās jāsamazina slāpekļa daudzums mēslojumā

To dārza daļu, kas katru gadu tiek apstādīta no jauna, mēslo līdzīgi kā siltumnīcu. Var izmantot gan superfosfātu, gan augsnes koncentrātu, arī kūtsmēslus ar kūdru. Noteikti nevajadzētu aizmirst arī par daudzgadīgajiem augiem – augļu kokiem, dekoratīvajiem un ogu krūmiem.

“Kompleksā mēslojuma sastāvā vienmēr ir trīs galvenie elementi – slāpeklis, fosfors un kālijs. Uz iepakojuma to apzīmē ar marķējumu NPK, kam seko cipari, kuri norāda, cik procentu attiecīgā elementa ir šajā maisījumā. Atšķirībā no mēslojuma, ko augi saņem pavasarī, jāizvēlas tāds, kurā ir mazāk slāpekļa. Slāpeklis veicina auga zaļo daļu augšanu, bet rudenī augiem lapas ir jānomet. Rudens mēslojumā būs apmēram 5% slāpekļa, 15–20% fosfora un tikpat daudz kālija,” skaidro Līna Spure. 

Šobrīd ir pēdējais laiks mēslot skujeņus ar kompleksa mēslojumiem, jo no septembra to darīt vairs nav ieteicams.

Jāzina pareizais daudzums

Izmantojot organisko mēslojumu, jārēķinās, ka vajadzēs apmēram 3–4 kilogramus kūtsmēslu uz kvadrātmetru augsnes reizi 3–4 gados vai tikpat daudz komposta katru gadu. Izvēloties minerālmēslus, noteikti jāseko instrukcijām uz iepakojuma. Lielākoties nepieciešams 40–60 gramu fosforkālija mēslojuma (superfosfāta u. c.) uz kvadrātmetru augsnes. Tomēr katra ražotāja ieteikumi nedaudz atšķiras, tāpēc, ja esat pieraduši pie vienas proporcijas un nomaināt ražotāju, nekādā gadījumā nedrīkst jaunajam produktam automātiski piemērot tādu pašu proporciju.

Granulēto mēslojumu var vienkārši uzbērt uz augsnes un aplaistīt, lai tas izšķīstu un iesūktos zemē. Vienīgi, tuvojoties aukstam laikam un mīnusiem, no šāda mēslojuma nebūs lielas jēgas, jo tas nepaspēs izšķīst.

Pēdējais brīdis, kad likt lietā granulēto rudens mēslojumu, ir apmēram mēnesi pirms salnām.

Augi, kurus uz ziemu piesedz ar mulču vai kūdru, pagaidām vēl nav jāgatavo ziemas guļai. Sākoties rudens lietavām, mulča samirks un aukstumā nevarēs augu pasargāt, tāpēc tā jāuzber vēlāk. Taču ir gana daudz citu mazu rūpju, kuras augiem jau tagad var izrādīt.

“Pašlaik ir piemērots brīdis, lai savāktu veco mulču un vēlreiz apravētu augus. Nezāles ir labi redzamas, tāpēc tās var viegli izraut, bet vēlāk, rudenī, to izdarīt būs krietni grūtāk un tās paliks augsnē. Vēlāk augiem varēs uzkaisīt magnija sulfātu un piesegt ar svaigu mulču vai kūdru. Tāpat šobrīd ir īstais laiks apstrādāt dārzu ar fungicīdiem. Vasara bija diezgan slapja, tāpēc daudziem augiem ir sēnītes: miltrasa, lapu plankumainība, rūsas.

Būtu ieteicams izstaigāt dārzu un apstrādāt cietušos augus ar Bordo šķidrumu vai vara vitriolu. Rozēm, kam uz lapām veidojas melni pleķīši, vai bumbierēm, kam metas oranža rūsa, šīs lapas ir jānorauj un jāsadedzina. Ja tās palieks zemē, sēnīte nokļūs augsnē, un nākamgad atkal cīnīsieties ar to pašu problēmu. Tāpat pirms augsnes mēslošanas ir jānovāc viengadīgie vīteņaugi, kuri jau noziedējuši un kļuvuši sausi,” aicina augu speciāliste.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+