Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
8
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Bordo šķīdums – vara sulfāta un dzēstu kaļķu maisījums – ir viens no senākajiem fungicīdiem. To sāka lietot jau 19. gadsimtā Francijā, Bordo provincē – no kurienes arī cēlies fungicīda nosaukums. Tas ir ļoti efektīvs, lai augļu dārzā ierobežotu daudzu sēņu ierosināto slimību attīstību un izplatību.
Bordo šķīdums labi pielīp pie augu lapām un stublājiem un tos ilgstoši aizsargā no inficēšanās. No Bordo šķīduma varš difundē sēņu sporās, un tās aiziet bojā. Kā saka mans tēvs Arnolds Gross, kurš ir dārznieks ar ilgu pieredzi, – augļu dārzā ļoti noderīgs līdzeklis. Bordo šķīdumu lieto 0,5–3% koncentrācijā, ko nosaka pēc vara sulfāta daudzuma. Agri pavasarī, kad koki ir bezlapu stāvoklī, var lietot 3%, vēlāk, kad lapas ir peļu austiņu stadijā, – 1%, vēlākā veģetācijas laikā – pirms un pēc ziedēšanas vai kad augļu kokiem ir kārtīgas lapas – 0,5%.
Kā gatavot? Mana tēva recepte: uz vienu svara vienību vara sulfāta (CuSO4·5H2O) ņem vienu svara vienību dzēsto kaļķu (Ca(OH)2) vai 0,75 vienības nedzēsto kaļķu (CaO). Jāizmanto nerūsējoši trauki – emaljēti vai plastmasas.
- Lai pagatavotu 10 litrus 1% Bordo šķīduma, vienā traukā 5 litros ūdens uzduļķo l00 g dzēstu kaļķu vai 75 g nedzēstu kaļķu. Otrā traukā nedaudz mazāk nekā 5 litros ūdens izšķīdina l00 g vara sulfāta.
- Tad vara sulfāta šķīdumu tievā strūkliņā lej klāt kaļķa pienam (un NEVIS OTRĀDI!), turklāt tas jādara, nepārtraukti maisot. Jo reakcijai jānoris sārmainā vidē! Pretējā gadījumā iegūst zemas kvalitātes Bordo šķīdumu, kas vāji pielīp augu virsmai, jo koloidālās daļiņas ir lielas un ātri izgulsnējas. Atstāto ūdeni, kas palika pāri, šķīdinot vara sulfātu, izmanto vara sulfāta palieku pilnīgai izšķīdināšanai.
- Pārbauda šķīduma reakciju, tai jābūt neitrālai vai vāji sārmainai. Tātad no Bordo šķīduma virsas ar baltu porcelāna vai fajansa trauciņu paņem paraudziņu un pievieno universālindikatoru. Šķidruma krāsai jākļūst zaļai (tas nozīmē, ka šķīdumam ir neitrāla reakcija) vai zilgani zaļai (vāji sārmaina reakcija). Dobelē Dārzkopības institūta pētniece Valentīna Pole ir radījusi speciālu pH indikatoršķīdumu, šur un tur veikalos tas ir nopērkams.
Tāpat reakciju var noteikt ar labas kvalitātes lakmusa papīriņu – pēc zilā papīriņa iemērkšanas tā krāsa nedrīkst sārtoties, bet tai jākļūst zilai. Sārtajam lakmusa papīriņam jānokrāsojas zilam.
Pats, praktiski gatavojot Bordo šķīdumu, esmu novērojis, ka pirmā skābas reakcijas pazīme ir tāda, ka tūlīt pēc pagatavošanas šķidruma virsējais slānis strauji kļūst dzidrs, jo šķīduma daļiņas ātri nogulsnējas. Šo skābo reakciju var novērst, piejaucot šķīdumam vēl kaļķa pienu. No neliela kaļķu pārsvara nav jābaidās. Bet nekādā gadījumā reakcija nedrīkst būt skāba, jo tad Bordo šķīdums rada lapu apsvilumus. Lapām parādās brūngani aprūsinājumi un līdz ar to samazinās asimilācija ar visām no tā izrietošajām sekām – samazinās ražība un ziemcietība.
Skābā reakcija var rasties kaļķa sliktās kvalitātes dēļ. Piemēram, ja dzēstais kaļķis ilgi glabājas nenoslēgtā iesaiņojumā, tas savienojas ar ogļskābo gāzi no gaisa un pārvēršas par kalcija karbonātu (CaCO3) jeb krītu.
- Noteikti nedrīkst aizmirst gatavo maisījumu izfiltrēt – smidzinātajā Bordo šķīdums jālej caur smalku sietu, citādi sprauslas būs ciet!
- Pagatavoto šķīdumu nekādā gadījumā nedrīkst atstāt neizsmidzinātu līdz nākamajai dienai vai pat nākamajai smidzināšanas reizei pēc ilgāka laika, jo tad tas var kļūt kaitīgs augiem.
