Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Augu modināšanas 5 zelta likumi:
- Pirms augu modināšanas padomā, vai tavās mājās ir silta un – pats galvenais – gaiša vieta, kur augus novietot līdz brīdim, kamēr tos varēs droši nest ārā. Ja šāda vieta ir, modini droši! Ja nav, labāk nogaidi, citādi augi, gaidot pavasari, izstīdzēs.
- Visus pārzieminātos augus pavasarī vēlams pārstādīt svaigā augsnē, jo pa ziemu tie nav mēsloti, visas barības vielas ir iztērētas un augsne ir tukša. Ja pārziemināts liels augs, kuru pārstādīt nav iespējams, noņem no trauka virspuses tik daudz augsnes, lai netraumētu auga saknes, un tās vietā ieber jaunu augsni. Ja vien iespējams, augsni atjaunojot, izmanto konkrētajam augam paredzētu zemi, nevis visiem augiem vienu un to pašu universālo substrātu.
- Ja augi pēc ziemošanas jāapgriež, dari to pilnā vai augošā Mēnesī. Ja griezīsi augus vecā vai dilstošā Mēnesī, vainags slikti ataugs un nebūs tik kupls.
- Modinot augu, sāc to laistīt ļoti lēnām un pakāpeniski. Ja bagātīgi salaistīsi augu, kam vēl nav nevienas lapiņas, saknes var sākt smakt, jo augam nav, kur likt ūdeni, – nav lapiņu, caur ko mitrumam iztvaikot.
- Arī mēslošana jāsāk ļoti lēnām un tikai tad, kad augs jau saņēmis labi daudz mitruma un saplaucējis lapas. Uzsākot mēslošanu par ātru, augam barības vielu var būt par daudz, un augs var apdegt.
Kannas
Ja kannas no tumšajiem sakneņiem jau pabāzušas rozā degunus, tātad tās ir pamodušās, vien gaida vairāk gaismas, siltuma un mitruma. Kannu sakneņiem modināšanas laikā vispirms vajag siltumu – istabas temperatūru tā ap 20 grādiem. Bez gaismas tie sākumā var arī iztikt. Lai taupītu vietu, sakneņus saliek citu citam blakus, krietni apber ar samitrinātu kūdru un noliek siltumā.
Nevajag modināmās kannas likt uz palodzes un vēl jo vairāk – dienvidu pusē. Tur sakneņus dienā saule sakarsē, savukārt naktī no loga nāks vēsums, bet šādas temperatūras svārstības nepatīk nevienam augam. Kad sakneņiem parādās pirmie dzinumi, kannas jāiepodo un jānovieto gaismā. Pārcelt no mazāka trauka lielākā sakneņus var atkal un atkal, jo kannas par uzmanīgu pārstādīšanu nedusmojas.
Fuksijas
Kad pavasaris klāt, fuksija noteikti jāapgriež, saīsinot dzinumus un izveidojot glītu vainagu. Nav neviena iemesla, lai to nedarītu! Ja fuksiju neapgriež, tā zied nabadzīgi, jo ziedi veidojas tikai dzinumu galos. Kad augs jau būs pamodies un sāks dzīt lapas, to pat vērts galotņot vēlreiz, un tad nogrieztos zariņus var apsakņot. Fuksiju sāk lēnām laistīt, vēlāk – arī mēslot.
Vai augu vajadzētu pārstādīt – jāpavērtē. Fuksija labāk zied, ja tai podā sāk jau kļūt maķenīt par šauru. Bet augsnes virskārtu pret svaigu augsni gan noteikti vajag nomainīt, jo tas fuksiju pasargās arī no dažādiem kaitēkļiem, piemēram, baltblusiņām.
Eņģeļtaures
Gaismā un siltumā eņģeļtaures mostas ļoti ātri. Ja nav vietas, kur to gaismā turēt līdz novietošanai ārā, – labāk nogaidīt. Pavasarī eņģeļtaurei jānogriež tikai bojātie zari vai to gali. Nedrīkst augu apgriezt pārāk stipri, atstājot vien zemu stumbeni. Eņģeļtaure ziedus bagātīgi veido tikai uz vecajiem zariem – ja par daudz apgriezīsi, vasarā ziedu būs maz. Ja zaru daudz, tos var apgriezt, lai izmantotu spraudeņiem. Tiem dzinumus griež ar pieciem lapu mezgliem: trīs mezglu dziļumā spraudeni liek substrātā, divus mezglus atstājot virspusē.
Apsegti ar polietilēna plēvi, turēti gaismā un siltumā, pēc mēneša spraudeņi būs apsakņojušies. Augšanas gaitā spraudeņi reizes trīs vai četras jāpārstāda lielākā podā, tomēr tas nedrīkst būt arī pārāk liels – ja mazu augu uzreiz iestāda plašā podā, tas sakuplos, bet slikti ziedēs. Taču, ja izdosies apsakņot un ieaudzēt pareizi, martā apsakņotie eņģeļtauru spraudeņi uzziedēs jau šogad augustā.
Pelargonijas
Pārziemojušo augu nes gaismā, saīsina dzinumus, pieformē vainagu, noteikti pārstāda svaigā, bagātīgā augsnē. Ja puķe izdzinusi kādu bāli zaļu, garu dzinumu vai pat jau saplaucējusi lapas, nav ko žēlot – jāapgriež. Labāk, lai augs dzen jaunus, spēcīgus dzinumus gaismā, nevis tērē spēku izstīdzējušo dzinumu atkopšanai.
Begonijas
Begonijas sakņu kamolu izceļ no poda, uzmanīgi notrauc veco augsni. Ja uz saglabātā guma ir vairāki asni, sakņu kamolu var sadalīt, tā iegūstot vairākas māsas begonijas. Dūres lieluma begonijas gumu, ja ir pietiekami daudz asnu, var sadalīt pat četrās daļās. Griezuma vietas jāapkaisa ar ogles pulveri un jāatstāj apkalst līdz nākamajai dienai. Tad katru jauno gumu stāda podā, lai tas iesakņojas un sāk dzīt asnus.
