• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Mākoņains, Z vējš, 1.03 m/s

    Pārbaudītas vērtības: 25 puķes no omītes palodzes

    Telpaugi
    Liena Britāne
    6. decembris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Omītes labi zināja, ka uz palodzes jābūt ģerānijai pret baciļiem, mājas svētībai labai aurai un āderu uzraudzei līdakastei. Visas skaistas un noderīgas. Stāsta un iesaka Ingūna Gudrupa, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja, telpaugu kopšanas speciāliste.

    Savulaik Latvijas māju telpaugu mode tika noskatīta muižās, kurās audzēja augus, kas telpās sākotnēji ienāca Anglijā karalienes Viktorijas laikā. Toreiz jūrasbraucēji no dažādām valstīm saveda eksotiskus augus. Pirmās oranžērijas savukārt bija Itālijā, tur audzēja arī citrusus. To visu noskatoties, muižnieki augus pamazām ieviesa savās mājās, un vēlāk tie pamazām iedzīvojās arī uz vienkāršo ļaužu palodzēm. Šo augu galvenās izcelsmes vietas bija Meksika, Centrālamerika un Dienvidamerika, Āfrika, Āzijas dienvidi un Austrālija. Visi augi, ko Latvijā audzē kā telpaugus, nāk no citiem platuma grādiem.

    Ja atceros savas bērnības palodzi – arī tur bija smaržīgo lapu pelargonija, ežkaktuss, istabas bērzs, kas vijās uz augšu, alveja, lapu kaktuss… Šī telpaugu kompānija mani toreiz ļoti ieintriģēja, un jau 6. klasē man bija skaidrs, ka strādāšu botāniskajā dārzā! Pētot senas fotogrāfijas, var fiksēt, ka turīgajiem pilsētniekiem, kam bija lieli dzīvokļi ar augstiem griestiem, arvien mājās bija Kanāriju fēlikspalma – liels, iespaidīgs augs. Bet varēja būt arī dateļpalma, iesēta no dateles. Un Ziemassvētku kaktuss ar nokarenajiem zariem rotājās katra nama logā.

    Kas der tavai istabai?

    Vai telpaugs konkrētā mājoklī augs vai neaugs, atkarīgs no mikroklimata, kas katram dzīvoklim, katrai mājai ir īpašs – vienam sausāks, citam mitrāks, gaišāks vai tumšāks. Un tie ir iemesli, kāpēc vienam puķe aug griezdamās, citam – dari, ko grib, bet neaug. Tur nav vainīgs pats augs. Ja uzņemamies rūpes par augu, tad mums tam jānodrošina atbilstoša vide un kopšana. Ja augs ar sev ierādīto vietu un laistīšanas režīmu būs apmierināts, tas būs veselīgs, to nenomāks kaitēkļi un slimības. Ja nav daudz laika, jāizvēlas augi, kas mazāk jālaista.

    Jā, tie augi, kas izaudzēti Latvijā, ir vairāk pielāgojušies, nav pirms tam bijuši rūpnieciskā vidē, nav vesti ar lidmašīnām, turēti konteineros.

    Augsnes atšķirības

    Vēl, telpaugu iegādājoties, jālūko, vai to vajag pārstādīt uzreiz vai var nogaidīt. Labāk, protams, augam patiks māla podiņš, jo tas ir dabisks materiāls, taču, ja augs liels, vieglāk to būs pārcilāt plastmasas podā. Tagad visu stāda pārsvarā kūdrā un tā arī pārdod, bet agrāk, mājās audzējot augus, to praktiski neizmantoja vai izmantoja krietni mazāk. Galvenās substrāta sastāvdaļas bija komposts, velēnu trūdzeme, lapu trūdzeme, mēslu trūdzeme, smilts un grants. Slavenais dārzkopis Pēteris Dindonis savulaik ieteicis, ka puķēm ar rupjām, gaļainām saknēm, piemēram, palmām, klīvijām, zemes sastāvā galveno vietu ieņem velēnu zeme, bet puķēm ar sīkām bārkšu saknītēm, piemēram, mirtēm, begonijām, noderīga ir lapu un viršu zeme ar mēslu zemes piejaukumu. Kūdra uzsūc daudz ūdens un līdz ar to vēsā telpā ilgi stāv slapja – ja augs nav liels, tas tik daudz nepatērē ūdeni. Un vēsā telpā arī iztvaikošana caur lapām nenotiek tik aktīvi kā vasarā. Rezultātā saknes cieš un augam pārmērīgā slapjumā arī vīst lapas.

    Lūk, 25 puķes no omīšu palodzēm:

    Ja ir vēlme veidot paaudzēs pārbaudīto istabas augu kolekciju, izvēlies kādu no šīm! Katram dodu zinātnisko nosaukumu, latīnisko (tas svarīgs, lai atrastu īsto puķi), un, ja ir, arī seno, tautā aizgājušo nosaukumu. Mūsdienās lieto no latīniskajiem pārtulkotos nosaukumus.

    1. Kanāriju fēnikspalma (Phoenix canariensis). Izcelsme – Kanāriju salas.
    2. Hipeastrs (Hippeastrum x hortorum). Bruņinieku zvaigzne. Amarillis. Izcelsme – Dienvidamerika.
    3. Zonālā jeb joslu pelargonija (Pelargonium zonale). Ģerānija. Rānīte. Izcelsme – Āfrika.
    4. Stipri smaržīgo lapu pelargonija (Pelargonium graveolens). Ģerānija. Rānīte. Ausu puķe. Izcelsme – Āfrika.
    5. Asšķautnainais ehinopsis (Echinopsis oxygona). Ežkaktuss. Izcelsme – Dienvidamerika.
    6. Etiopijas dižakalla (Zantedeschia aethiopica). Izcelsme – Āfrika.
    7. Bakleja šlumbergena (Schlumbergera x buckleyi). Ziemassvētku kaktuss (ar nokareniem zariem). Izcelsme – Amerika.
    8. Kokveida aloje (Aloe arborescens). Alavija, alvejs, alveja. Izcelsme – Āfrika.
    9. Īstā aloje (Aloe vera). Alavija, alvejs, alveja. Izcelsme – Arābijas pussala.
    10. Parastā mirte (Myrtus communis). Mīlestības puķe, līgavas puķe. Izcelsme – Vidusjūras reģions.
    11.  Dižā aspidistra (Aspidistra elatior). Mājas svētība, vairogpuķe, skaudule. Izcelsme – Vidusjūras reģions.
    12. Svītrainā sansevjēra (Sansevieria trifasciata). Līdakaste. Izcelsme –Āfrika.
    13. Olveida krasula (Crassula ovata). Istabas ozols. Naudas koks. Izcelsme – Āfrika.
    14. Gumijkoks (Ficus elastica). Izcelsme – Dienvidaustrumāzija.
    15. Pušķu hlorofīts (Chlorophytum comosum). Sēlijā sauc par žīda bārdu. Izcelsme – Āfrika.
    16. Mīnija klīvija (Clivia miniata). Izcelsme – Āfrika.
    17. Pacilā nefrolēpe (Nephrolepis exaltata). Istabas paparde. Mājas gariņš. Izcelsme – Amerikas tropi.
    18. Sirdslapu nefrolēpe (Nephrolepis cordifolia). Izcelsme – Āzija, Indijas okeānu salas.
    19. Ķīnas hibisks (Hibiscus rosa-sinensis). Ķīnas roze, Havajas puķe. Izcelsme – Vanuatu.
    20. Romblapu efejvīns (Cissus rhombifolia). Istabas bērzs. Izcelsme – Centrālamerika un Dienvidamerika.
    21. Astainā baltstarīte (Ornithogalum caudatum). Nepareizi sauc par jūras sīpolu, tas ir cits augs (indīgs). Izcelsme – Āfrika.
    22. Plūksnainā kalanhoje (Kalanchoe pinnata) un Degremona kalanhoje (Kalanchoe daigremontiana). Deguna puķe. Istabas žeņšeņs. Izcelsme – Madagaskara.
    23. Svītrainā tradeskancija (Tradescantia zebrina). Meitene no svešuma. Sērdienīte. Izcelsme – Brazīlija, Argentīna.
    24. Dižais laurs (Laurus nobilis). Lozberu koks. Izcelsme – Vidusjūras reģions.
    25. Blīvziedu asparāgs (Asparagus densiflorus). Puķu sparģelis. Izcelsme – Āfrika.

     

    Interesanti fakti:
    Pelargoniju ģints pieder gandreņu jeb ģerāniju dzimtai Geraniaceae, tāpēc pelargonijām pielipis ģerānijas nosaukums. Saīsinot ģerānijas nosaukumu, radies vārds rānīte, kuru vēl tagad lieto ļaudis pāri pusmūžam.
    Tagad mums zināmo naudas koku dēvē par olveida krasulu Crassula ovata. Arī latīņu valodā ik pa laikam zinātnieki maina augiem nosaukumus, un vēl nesen to sauca par portulaka krasulu Crassula portulacea – tas ir tas pats augs.

    Kur meklēt?

    • Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
    • Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcās.
    • Nacionālajā botāniskajā dārzā.
    • Kalsnavas dārzkopības veikalā.
    • Jāņa Aldermaņa dārzniecībā.
    • veikalsdarzam.lv
    Zini! Vislabāk uzmeklēt iekārotos augus pēc ziemas miera perioda pavasara tirdziņos. Lai atrastu omīšu lolojumus, meklējot jāizmanto latīniskais nosaukums.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+