Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tāpat kā cilvēce, arī augu valsts laika gaitā piedzīvojusi savu evolūciju. Cilvēki ir atlasījuši dažādus augus, līdz nonākuši pie dzimtā iemīļotiem eksemplāriem, kas loloti un nodoti no paaudzes paaudzei. Iespējams, kāds no savas bērnības atcerēsies tos īpašos un visgardākos vecvecāku lolotos zirņus vai pupas, kas sēti gadu no gada un pēc ražas novākšanas labākie no tiem atkal atlikti nākamā gada sēklai. Lūk, par to arī šis stāsts.
Vismaz 30 gadus sens
2020. gadā Latvijas Permakultūras biedrība radīja zīmolu Mantots kultūraugs. Projekta ietvaros tika izstrādāta mantoto kultūraugu saglabāšanas koncepcija, kritēriji, zīmols un mājas lapa mantots.permakultura.lv, kā arī pierakstīti pirmie sēklu lolotāju stāsti. Taču, ko šis skanīgais vārdu salikums – mantots kultūraugs – nozīmē tīri praktiski? Tātad, tas ir augs, kas mantots no dzimtas, draugiem vai kaimiņiem un vismaz 30 gadus tiek audzēts dārzā, tīrumā vai parkā (augļukoki vismaz 80–100 gadus) pašam to pavairojot (ar sēklām, sīpoliem, bumbuļiem, spraudeņiem, potzariem utt.). Šajā kategorijā neietilpst nedz reģistrētās augu šķirnes, nedz arī īslaicīgi audzētie kultūraugi.
Augu un sēklu maiņa
Kā norāda Latvijas Permakultūras biedrībā, nav tādu «citu», kas mūsu vietā saglabās senču lolotos augus, – tas darāms katram pašam. Tādējādi arī mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos radusies neformāla un brīvprātīga kustība pašu vākto sēklu apmaiņai, un ikvienam ir iespēja tai pievienoties – vai ar paša pienesumu (padaloties ar savu mantojumu), vai arī saņemot sēklas vai stādus, kurus turpināt audzēt savā dārzā.
Svarīgi saprast, ka sēklu maiņas procesā kultūraugi tiek dalīti divās grupās — lolotie un mantotie. Par mantotajiem kultūraugiem iespējams spriest jau pēc to nosaukuma, proti, tie ir nodoti no paaudzes paaudzē, un to stāsts ir izsekojams vismaz 30 gadu senā pagātnē. Savukārt lolots kultūraugs ir tāds, kas dārzā audzis vismaz 3 gadus, un auga labo īpašību dēļ ir vēlme to saglabāt un turpināt audzēt. Tā teikt, ja pašam patīk un garšo, tad kādēļ gan nepadalīties ar citiem?
Sēklu maiņas ieguvumi
Taču kādēļ radusies tāda sēklu lološanas kustība, ja pavasarī lielveikalu stendos un dārza preču veikalos, tāpat arī internetveikalu piedāvājumā ņirb acis un griežas galva no kuplā un krāsainā sēklu paciņu klāsta? Kā norāda Latvijas Permakultūras biedrībā, pasaulē strauji sarūk bioloģiskā daudzveidība un arī izzūd augu ģenētiskais materiāls augiem, kas piemērojušies konkrētiem augšanas apstākļiem (augsnei un klimatam) dažādās Latvijas vietās. Līdz ar to šādu augu saglabāšanai ir ne tikai kultūrvēsturiska nozīme, bet tā arīdzan ir iespēja atteikties no minerālmēslu un pesticīdu lietošanas, jo konkrētiem apstākļiem piemērojušies kultūraugi spēj veiksmīgi izaugt, izmantojot savu dabisko auglību. Tas arī ir būtisks iemesls, kādēļ jārūpējas par mantoto kultūraugu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, lai gan šai kustībai iespējams atrast arī virkni citu pozitīvu blakņu. Piemēram, laikā, kad nākas stiprāk savilkt jostas ekonomisko apsvērumu dēļ, sēklu maiņa var būt veids, kā ietaupīt, netērējot nemaz vai arī tērējot mazāk finanšu resursu sēklu un stādu iegādei. Atgādināšu, ka sēklu maiņa ir neformāla un brīvprātīga kustība, un Latvijā izvietotajos sēklu maiņas punktos, tās iespējams saņemt bez maksas. Tāpat, iesaistoties šajā kustībā, var satikt jaunus domubiedrus, ar ko dalīt savas rūpes, pieredzi un atklāsmes, kas iegūtas, šiverējoties dārzā. Un, kur satiekas vismaz divi dārza mīļotāji, tur jau ir īsta ballīte!
Mājaslapā mantots.permakultura.lv/seklu-maina ir atzīmēti augu un sēklu maiņas punkti visā Latvijā, turpat pieejama arī koordinatoru kontaktinformācija.
Sēklu maiņas principi, kas ievērojami ikvienā sēklu maiņas punktā
- Novērtēt savu dārzkopja un sēklu lolotāja pieredzi un ņemt atbilstošas sēklas (labāk izlolot vienu augu labi, nevis mocīties ar desmit).
- Par katras sēklas kvalitāti atbild sēklu lolotājs. Sēklu ievāc tikai un vienīgi no veseliem augiem un labākajiem eksemplāriem. Maiņas punktā drīkst dalīties tikai ar augiem, kuri paša dārzā auguši vismaz divus gadus un no kuriem tikpat – vismaz divas sezonas – ievāktas sēklas.
- Lai nevairotu augus – bārenīšus (tas ir, bez nosaukuma), visām sēklām noteikti jāpieraksta un jāglabā informācija par sēklu lolotāja vārdu, ievākšanas gadu, auga īpašās pazīmes un vēstures stāstu, ciltsrakstus.
- Katru mantoto kultūraugu jānodod tālāk vismaz trim sēklu lolotājiem, lai būtu drošs, ka pat vissliktākajos apstākļos vismaz viena dārzā nobriedīs sēklas.
Piesaki savu mantoto kultūraugu!
Latvijas mantoto kultūraugu datu bāzē lv.growingseedsavers.org šobrīd reģistrēti nepilni 40 paaudzēs izloloti un nodoti augi. Tur atrodami, piemēram, tādi daiļskanīgi nosaukumi kā Aglonas Annas rabarberi, Solomina muižas lauka pupas, Lielie Ziemassvētku zirņi, Grobiņas Ainas lapu salāti un daudzi citi. Ja zini, ka tavā ģimenē, tuvinieku vai draugu lokā ir kāda no paaudzes paaudzē mantota šķirne ar vismaz 30 gadu senu pagātni, to iespējams reģistrēt šeit – lv.growingseedsavers.org/plant. Tā ikviens var kļūt par daļu no mantoto kultūraugu kustības un sniegt savu artavu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Liec aiz auss!
Katru gadu ziemā tiek rīkotas augu sēklu lolotāju mācības. Informācijai var sekot līdzi mājas lapā mantots.permakultura.lv/pasakumi.
Mana pieredze
Rūta Abaja, Kolkas un Dundagas sēklu maiņas punktu koordinatore.
Mantoto kultūraugu kustībā sāku darboties 2021. gada sākumā, kad apmeklēju Latvijas Permakultūras biedrības organizētās tiešsaistes mācības sēklu lolotājiem. Sākotnēji tajās piedalījos ar domu iegūt kādu vērtīgu informāciju dārzkopības jomā, taču mācības iedvesmoja un radās vēlme sēklu lološanas kustību atbalstīt arī praktiski ar savu pienesumu.
Tā paša gada pavasarī atklāju uzreiz divus sēklu maiņas punktus – Kolkas un Dundagas bibliotēkās. Spriežot pēc pēdējo divu gadu pieredzes, Kolkā jau ir izveidojies zināms interesentu loks, kas vaicā, vai sēklu maiņas punkts pavasarī atkal tiks atvērts, bet Dundagā par sēklu maiņu vēl nav izveidojusies stabila interese.
Kad martā atveru mainīšanās punktus, turu tos pieejamus līdz jūnijam. Punktus apmeklēju reizi mēnesī vai pēc vajadzības un pārbaudu, vai viss kārtībā. Ja ir atnestas jaunas sēklas, īpaši tādas, kas atbilst mantoto sēklu statusam, tad tās reģistrēju mantoto kultūraugu reģistrā un vajadzības gadījumā sazinos ar sēklu atnesēju, lai iegūtu pavadošo informāciju, ko nepieciešams norādīt reģistrā.
Visvairāk laika prasa sākotnēji izveidot maiņas punktus – sagatavot visus nepieciešamos materiālus, izveidot sēklu glabāšanas kasti, sarūpēt sēklu maiņai iesākuma maiņas materiālu, sagatavot un izvietot afišas. Ja ir laiks, ļoti ieteicams rīkot vai pievienoties kādam lokālam pasākumam, kurā informēt, kas ir sēklu maiņas kustība, kā tā darbojas un kā tajā var piedalīties. Materiāliem ir sagataves, arī izglītojošai prezentācijai ir sagataves, kuras izmanto visi sēklu maiņas punktu veidotāji. Es teiktu, ka izveide prasa aptuveni pilnas piecas dienas.
Mantotos kultūraugus audzēju ne tikai savām vajadzībām, bet arī sēklu maiņas punktu daudzveidības un maiņas materiāla uzturēšanai. Piemēram, dārzā audzēju Zadiņu kāršu pupas, Hildas lapu salātus, Gūtmaņu cūku pupas un Mīliņu tumši sarkano balodeni. Augu nosaukumi atbilst mantoto kultūraugu vārdu piešķiršanas principam, proti, sēklu atnesējs tai piešķir mājvārdu, dzimtas uzvārdu vai personvārdu, kura augu lolojusi.
Diemžēl Latvijā parastā dārzkopības veikalā vairumā gadījumu nav iespējams iegādāties Latvijā audzētu un vāktu, mūsu lokālajiem klimatiskajiem un augsnes apstākļiem pielāgotu kultūraugu sēklas. Turklāt daļai no šiem augiem nav iespējams iegūt auglīgu sēklu vai arī tie ir F1 paaudzes augi, kas nozīmē – no tiem ievāktai sēklai nevar garantēt, ka izaugs mātesaugam līdzīgu īpašību augs. Bez tam plašam patēriņam iegādājamās kultūraugu sēklas bieži vien ir selekcionētas tā, lai šos pašus augus varētu vairumā audzēt lauksaimnieki, taču šādā gadījumā lielā mērā selekcijā kā primārās pazīmes izvēlas tās, ka nosaka augam pateicīgas īpašības to ieguvei masveidā, taču mazāk tiek ņemtas vērā dažādas garšas īpašības. Līdz ar to pakāpeniski šādā selekcijas ceļā zūd kultūraugu daudzveidība, arī to ģenētiskā daudzveidība pēdējo 100 gadu laikā ir dramatiski noplicinājusies, un tas savukārt apdraud sabiebrību daudz plašākā mērogā, tai skaitā tieši klimata pārmaiņu un ar to saistīto dabas kataklizmu kontekstā. Jo zemāka daudzveidība, jo lielāks risks, ka pie nelabvēlīgām apstākļu izmaiņām šādi noplicināti selekcionēti kultūraugi vairs neaug, nespēj sevi atražot un tas palielina potenciālu bada risku.
Ticu, ka var atrast vēl gana daudz mantoto kultūraugu, tikai cilvēki parasti neaizdomājas, cik sen konkrētais augs jau aug dārzā vai nonācis dārzkopja mantojumā no rokas rokā.
Indra Gaivere, Aizkraukles sēklu maiņas punkta koordinatore.
Mani interesē bioloģiskā saimniekošana, un sēklu lološanā piedalos jau trešo gadu. Tikpat ilgi arī darbojas sēklu un augu maiņas punkts Aizkrauklē. Pēdējos divus gadus ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku, kur arī rīkojam pasākumus un turpat ir izvietots sēklu un augu maiņas punkts, uz kuru var doties jebkurš interesents. Pirmajā gadā nebija nekādu pasākumu un gāja švaki. Tas sakrita ar pandēmijas laiku, kad gandrīz viss bija slēgts. Taču nu jau interesentu pulciņš ir krietni pieaudzis.
Man pašai sākumā bija grūti saprast, ka es tā vienkārši varu paņemt sēklas. Un iesākumā man arī nebija, ar ko dalīties, bet šogad maiņas punkta kastē jau ir diezgan liels klāsts – gan pašas lolojumi, gan sēklu lolotāju pasākumos iegūtās sēklas. Prieks arī, ka cilvēki piedāvā pretī kaut ko, kas aug viņu dārzā un interesē mani. Esmu sapratusi, ka dalīties tomēr ir tik vērtīgi! Tā ir sirdslieta, kas sagādā baudu un silda dvēseli, jo gūstu daudz pozitīvas enerģijas, redzu tam jēgu un pievienoto vērtību.
Šogad, gatavojoties maiņas punkta atklāšanai, intereses pēc piefiksēju laiku. Safasējot un samarķējot 55 sēklu aploksnes ātrā tempā, pagāja 4 stundas. Plus vēl materiālu sagatavošana un prezentācija. Bet aizgāju uz pasākumu un, esot kopā ar dāmām, ieguvu tik daudz pozitīvas enerģijas, ka tas viss atmaksājas. Prieks censties!
Man no pašas vecvecākiem ir mantotie rabarberi, jasmīni, peonijas, dilles, dažādi ārstniecības augi. Vēlos saglabāt savas dzimtas kultūraugus un vēlāk nodot tos ar zināšanām saviem bērniem. Ir arī pāris vecās ābeles. Audzēju un baudu arī citu ģimeņu lolojumus, kā Grobiņas Ainas lapu salātus, Tūrkalnes Stefānijas zirņus un Mīliņu tumšo balodeni.
Ieguvumi no savu sēklu audzēšanas ir ekonomiskā neatkarība jeb brīvība, tīra un veselīga pārtika, kultūraugu daudzveidība un izturība.
Man šķiet, ka ir svarīgi apzināt un novērtēt mūsu Latvijas kultūraugus un saglabāt tos. Ja katrā latviešu ģimenē būtu kaut viens mantotais kultūraugs, ko mēs audzējam, lolojam un nododam no paaudzes paaudzē, tad cik gan bagāti mēs būtu! Es savā apkaimē redzu un priecājos par visiem tiem, kas rušinās dārziņā un audzē paši savu pārtiku. Gribētos arī, lai tās zināšanas un vērtības tiktu nodotas nākamajai paaudzei un neizzustu. Tāpēc viens no iemesliem, kāpēc dalīties ar sēklām – lai pasargātu šo vērtību izzušanu.
Mantotas sēklas pats var ievākt, audzēt, pavairot un izveidot atkal jaunas šķirnes tiem saziedoties. Bet pats galvenais – pabarot sevi un savu ģimeni ar garšīgu, uzturvielām bagātu un tīru pārtiku.
