• Ķirmis klauvē kumodē

    Māja
    Lolita Lūse
    Lolita Lūse
    Ievas Māja
    Ievas Māja
    2. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tāda dīvaina skaņa! It kā vectēva kumodē būtu ielikts pulkstenis, kas ik pa brīdim patikšķ un tad atkal apstājas. Nu, nevar būt pulkstenis! Izrādās – tur sazinās nesen izšķīlušās ķirmju vaboles. Konsultē Jānis Dreimanis, Latvijas Dabas muzeja kukaiņu pētnieks.

    Tā viņas dara! Dauza ar galvu pret alas sienu un dod cita citai ziņu par to, kā klājas. Jā, varbūt pat sarunā randiņu. Ko darīs tālāk? Grauzīs, protams! Atstās aiz sevis koka mēbelē mazu, elegantu caurumiņu un dosies uz gaismas pusi – logu vai lampu –, dzīvos kādu mēnesi, satiks savu sirdsāķīti, sapārosies.

    Ķirmju mamma izvēlēsies labāko vietu un koku spraugās un plaisās sadēs kādas 30 olas – par nākamo paaudzi taču jāparūpējas! Tad no oliņām izšķilsies kāpuri, kāri iegrauzīsies koksnē un turpinās tur baroties vairākus gadus. Kad būs labi paēdis, kāpurs izgrauzīsies iespējami tuvu koksnes virsējai kārtai un iekūņosies. Pēc laika būs izaugusi simpātiska, brūna, cieta, 3–5 milimetrus liela vabolīte – ķirmis. Cik liela tā būs, atkarīgs no kāpura barošanās apstākļiem. Jo labāka tam bijusi ēdienkarte, jo lielāka vabole. 

    Lai gan Latvijā mitinās vairāk nekā 20 ķirmju sugu, nedzīvu koksni grauž divas – mēbeļu ķirmis (Anobium punctatum) un melnais ķirmis jeb tikšķis (Anobium pertinax). Reti, bet mājās var satikt arī maizes ķirmi, kas mielojas ar miltiem un graudaugiem.

    Zini – koka izstrādājumus mājās grauž tikai tie ķirmji, kas mielojas ar nedzīvu koksni. Ķirmji, kas mežā sagrauž dzīvo koksni, mājās nedzīvo. Ja arī baļķēnā kādu ķirmi mājās atnesīsi, tas no koka izlidos, taču nedzīvā koksnē olas nedēs.

    Ķirmja ēdienkarte

    Ķirmji var grauzt gan mēbeles, gan grīdas un griestu dēļus, gan baļķus, arī suvenīrus un gleznu rāmjus – visu, kas no tīra koka. Ķirmis ir neprātīgs, jo sagrauž pats savu māju. Bet kāpuriem gribas ēst, tādēļ tie grauž koksni – nekā cita ēdama tiem nemaz nav. Lai tik cietu un sausu barību sagremotu, kāpuriem zarnu veidojumos mājo īpaši mikroorganismi. Turklāt barības sašķelšanas laikā pat rodas ūdens!

    Jo vairāk ķirmis grauž, jo drupenāka kļūst koksne – kā švamme. Kāpuri koksni var sagrauzt pat tā, ka cietās koksnes vietā paliek vien ķirmju kakas – kā sīki, koksnaini putekļi. Ķirmis mēbeles ārējo slāni negrauž, tikai izlien tam cauri, katrreiz izveidojot jaunu eju, nevis izmantojot kāda senča izgrauzto.

    Dažkārt saimnieks pat nenojauš, ka no greznā kokgriezuma pāri palikusi tikai plāna miziņa – to kopā satur lakas kārtiņa un netīrumi, bet apakšā koksnes vairs gandrīz nav.

    Ķirmim patīk siltums – 20–25 grādi tiem der ideāli, un, ja vēl telpa ir mitra, tad – olallā! Vabolīte oliņas dēs labākajās vietās – stūros pie grīdas, tuvāk sienai. Jo labāki apstākļi, jo ātrāk izaug kāpuri. Telpās, kur ir centrālapkure un sauss gaiss, ķirmjiem nav laba dzīvošana. Arī vēsumā – pagrabos, bēniņos, baznīcās – kāpuri attīstās lēnāk.

    Barojoties koksnē kāpuri pavada 1–4 gadus. Lustīgāki tie būs, ja ēdienkartē ietilps lapu koki, kas bagāti ar cukuriem: bērzs, kļava, alksnis. Mazāk iepriecina priede. Ozols ķirmim ne visai patīk, jo tas satur miecvielas, bet liepa un apse der tikai ķirmjiem tievētājiem, jo šajās koksnēs ir maz barības vielu.  Ķirmjiem labāk patīk koks, kas cirsts pretēji mūsu vectēvu zināšanām un tradīcijām. Redz, viņi lietaskokus cirta ziemā, kad veģetācija norimusi un šķiedrās cukurs pārveidojies cietē. Turklāt kokus pludināja pa upēm, līdz ar to no stumbru ārējās daļas jeb aplievas izskalojās barības vielas, kas vēlāk ķirmjiem varētu iet pie sirds. Bet tieši mīkstā koksnes daļa ķirmim patīk vislabāk. Ja graužot pa ceļam gadās serde vai zars, kāpurs uzmet lūpu un meklē kādu vieglāk apēdamu vietiņu.

    Bet pašā nobeigumā: labā ziņa par ķirmjiem. Ķirmis pazīst labu mantu. Tas grauzīs tikai īstu, ar ķīmiju nepiedrazotu koku. Ja tavās mēbelēs dzīvo ķirmji, tad zini – tu neesi piemānīta: tas ir īsts koks!

    Pērku mēbeli bez ķirmjiem!

    Konsultē Arnis Kalējs, mēbeļu restaurators

    Mūslaikos lielākā cieņā ir pērnā gadsimta mēbeles, nevis šāgada poļu līmējumi. Kā zināt, vai kopā ar smuko koka skapi, kumodi vai gleznas rāmi nenopirksi arī krietnu ķirmju kompāniju? Izrādās – pilnīgi droši to uzzināt nevar. Pat tad, ja mēbelē nevari atrast nevienu ķirmju vaboles izgrauztu aliņu, kas zina – varbūt mēbeles iekšpusē ir kāpuri, kas lēnām grauž, un kā vaboles tie no koka izurbsies tikai pēc gadiem.

    Apskati mēbeles aizmuguri, aizmugurējās kājas un apakšu – tās parasti ir mitrākās un ķirmjiem mīļākās vietas. Ja izgrauztās aliņas rindojas cita citai blakām, tad gan jāpadomā, vai un par kādu naudu šādu koka izstrādājumu pirkt. Paklaudzini pa bojātajām vietām, pabaksti ar pirkstu. Ui, ka nesabrūk! Tomēr – pat tad, ja mēbelē ir atrodami ķirmju izgrauzti caurumi, tu nevari zināt, vai tiešām tajā joprojām ir ķirmju kāpuri. Pat ķirmju aliņās vai pie tām redzamas koka putekļu kaudzītes nav drošs pieradījums, ka mēbelē joprojām ir ķirmji.

    Sagrauztai, bet no ķirmjiem brīvai mēbelei visas ķirmju ejas mēdz būt pilnas ar putekļiem, kas vēl ilgi var birt ārā no mēbeles. 

    Tātad: tu nekad nevari īsti zināt, ir ķirmji mēbelē vai nav. Pat tad, ja ķirmji tur ir, gada laikā tie mēbeli nesagrauzīs. Nebūs tā, ka vienrīt piecelsies, un pērn iegādātās kumodes nav: ķirmji apēduši! Ķirmji grauž lēnām, bet… tos iznīcināt ir ļoti grūti. Turklāt, ja pārvedīsi mājās ķirmju māju, labvēlīgos apstākļos ķirmju vaboles oliņu dēšanai meklēs vietu arī citās tavas mājas koka mēbelēs.

    Ķirmju kauju revīzija

    Ir daudz tautas metožu, kā uzvarēt ķirmjus. Izmēģināt tās, protams, vari, tomēr mēbeļu restauratori šīs metodes vērtē atturīgi.

    Izvēlies mēbelei piemērotu glabāšanu!

    Ķirmjiem patīk siltums un mitrums, tādēļ liedz tiem vismaz vienu prieku. Ja telpa ir mitra, tad lai tā ir vēsa. Ja telpa ir silta, lai tā ir sausa. 

    • Restauratora komentārs: ķirmis mēbelē ir pazīme, ka mājās ir pareizs mikroklimats. Mitra un vēsa vai silta un ļoti sausa telpa teorētiski tiešām nepatīk ķirmim, bet šāds mikroklimats nelabvēlīgi ietekmē arī mēbeles.

    Ieeļļo mēbeli ar lineļļu!

    Bet vēl labāk – iegādājoties mēbeli, noskaidro, ar kādu eļļu tā eļļota, un pēc tam izmanto tieši to.

    • Restauratora viedoklis: lineļļa ķirmi noteikti neaizbaidīs, jo tam patīk viss dabiskais. Ķirmis iemitināsies jebkurā dabiskā koka mēbelē, neatkarīgi no tās apdares. Izņēmums būs mūsdienu sintētisko materiālu mēbeles.

    Nosaldē viņus!

    Mēbeles var ziemā iznest sausā, neapkurinātā vietā un atstāt tur pāris mēnešu, lai izsalst. Ja ārā ir pamatīgs sals – zemāk par 25 grādiem –, ķirmju izsaldēšanai pietiks pat ar pāris dienām. Tikai pieskati, lai mēbele nepaliek ārā arī tad, kad sākas atkusnis un gaiss ir mitrs!

    • Restauratora viedoklis: aukstums iznīdēs kāpurus, bet ne ķirmju oliņas, kurām piemīt spēja iekonservēties uz vairākiem gadiem. Kad mēbele atkal būs ievietota labvēlīgā vidē, no oliņām izšķilsies jauni kāpuri. Iespējams, šī metode var darboties, ja to izmanto regulāri.

    Ožamā spirta procedūra

    Mēbeli pārklāj ar plēvi un zem tās paliek lēzenu trauku ar ožamo spirtu, kas izgaro un iesūcas spraugās. Ožamo spirtu no mēbeles iekšpuses un aizmugures var arī spricēt ķirmju alās, bet tam vajadzīga pamatīga pacietība.

    • Restauratora viedoklis: Uz šādām procedūrām attiecas tas pats, kas uz ķirmju saldēšanu: kāpuri aizies bojā, bet oliņas paliks.

    Terpentīna procedūra

    Terpentīnu var spricēt tieši ķirmju alās, bet var arī uzklāt uz mēbeles ar otu, visvairāk uzmanības pievēršot mēbeles aizmugurei, apakšai un iekšpusei. Ja terpentīns ātri iesūcas koksnē, mēbeli ieteicams pārklāt vairākas reizes.

    No lakotajām daļām terpentīna paliekas rūpīgi jānotīra. Terpentīnam var pievienot līdz ceturtdaļai lineļļas. Lai terpentīns iedarbotos ilgstoši, mēbeli novasko, tā noslēdzot ķirmju ejas. Lūk, vaska recepte: ūdens peldē uzkarsē 100 gramus bišu vaska, 300 gramus terpentīna un 20 gramus parafīna un klāj ar otu iespējami plānākā kārtā. Dažas stundas apžāvē un tad noberž ar sausu vilnas lupatiņu. 

    • Restauratora viedoklis: uz šādām procedūrām attiecas tas pats, kas uz ķirmju saldēšanu: kāpuri aizies bojā, bet oliņas paliks.

    Nīdējot ķirmjus, aiznes mēbeli vai priekšmetu uz citu telpu. Citādi var gadīties, ka kumodi ķirmji pametīs, bet veikli pārcelsies uz tavu koka skapi vai gleznas rāmi.

    Glābējs – kukaiņu inde

    SIA Mēbeļu restaurācija darbnīcas vadītājs Arnis Kalējs stāsta, ka viņu uzņēmumā speciālisti restaurācijas procesā izmanto īpašu Vācijā pasūtītu produktu – apelsīnu mizu eļļu, kas satur kukaiņu kokgrauzēju indi. Parasti ar to piesūcina mēbeles aizmuguri vai apakšpusi. Ķirmis, kas iegraužas šādā kokā, iet bojā. Izmantošanai mājās Arnis iesaka līdzīgu, Itālijas firmā Borma ražotu produktu Holz 2000.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē