Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Siltumnīcas nekurina tāpat vien. Tās apsilda, lai nodrošinātu ja ne optimālu, tad piemērotu mikroklimatu augiem. Tas nozīmē gan radīt atbilstošu gaisa un augsnes temperatūru, gan nodrošināt gaisa mitrumu un apgaismojumu.
Kāpēc sildīt?
Jāņem vērā, ka katrai augu sugai ir savas temperatūras prasības, piemēram, zemenes augs arī 12 grādos, bet gurķiem nepieciešams virs 17 grādiem. Latvijā ziemas periodā bez mākslīgā apgaismojuma ir iespējams tikai steidzināt sīpollokus un pētersīļu vai seleriju zaļumus. Šīm procesam piemērota 10–25 grādu temperatūra (jo zemāka, jo ilgāk augs).
Daži dekoratīvie augi pacieš relatīvi zemu gaisa temperatūru, piemēram, pelargonijas un petūnijas turpina ziedēt pat 8 grādos. Saprotams, jo zemāku temperatūru pacieš augi, jo vieglāk to nodrošināt.
Kā rodas siltuma zudumi?
Diemžēl Latvijas klimatiskajos apstākļos ziemas laikā nav iespējams apsildīt 18 m2 lielu siltumnīcu pat līdz 10 grādu temperatūrai, jo viss siltums ļoti strauji iziet laukā. Tik mazu siltumnīcu iespējams kaut cik piesildīt tikai pavasarī un rudenī, kad ārā gaisa temperatūra ir virs nulles.
Gaisa temperatūra siltumnīcā ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Saulainā laikā tā strauji ceļas, bet tumsā tikpat strauji krītas. Seguma materiālam, protams, arī ir liela nozīme, un, piemēram, polikarbonāts nespēj pienācīgi saturēt siltumu mazā gaisa apjomā. Ir svarīga gaisa apjoma un siltumnīcas seguma virsmas (sienas un jumta platības) proporcija, un tā ir atkarīga ne tikai no siltumnīcas augstuma, bet arī no konfigurācijas.
Ne velti modernās komerciālās siltumnīcas būve kvadrātveidā un to sienu augstums sasniedz 6 m.
Piemēram, 18 m2 liela siltumnīca var būt kā 2 × 9 m, tā arī 3 × 6 m. Ja sienas augstums ir 2 m un jumta kores augstums 3 m, gaisa apjoms abos gadījumos ir 40,5 m3. Savukārt seguma virsma vienā gadījumā ir 72 m2, bet otrā – 55 m2. Skaidrs, ka pirmajā situācijā siltuma zudumi būs lielāki.
Kur krāsni novietot?
Krāsns jānovieto siltumnīcā ne gluži vidū, bet tuvāk ieejai, jo tieši caur atvērtām durvīm parasti laukā iziet gana daudz siltuma brīdī, kad saimnieks ienāks iekšā ar malkas klēpi. Tāpēc ideālāk, ja var piebūvēt siltumnīcai nelielu priekštelpu – tik dziļu, lai būtu iespējams ienākt iekšā ar malku, aizvērt aiz sevis ārdurvis un pēc tam atvērt durvis uz siltumnīcu. Tas palīdzēs būtiski ietaupīt siltumu. Atkarībā no saimnieka gabarītiem šādas priekštelpas dziļums varētu būt 1,5–2 m.
Kas vēl jāņem vērā?
- Dūmvadam jābūt bez spraugām, caur kurām siltumnīcā varētu nonākt dūmgāzes, jo tajās mēdz būt augiem kaitīgie piemaisījumi.
- Skurstenim jābūt pietiekami augstam, lai dūmgāzes netiktu iekšā caur spraugām starp skursteni un siltumnīcas jumtu.
- Jāizdomā, ar ko izolēt šīs spraugas, lai novērstu aukstā gaisa ienākšanu siltumnīcā un vienlaikus nebojātu polikarbonātu. Protams, var izmantot lupatas, bet tās nav ne estētiskas, ne drošas, jo pēc kāda laika samirks no kondensāta, un tā iespaidā pasliktināsies siltuma izolēšanas spējas.
- Jābūt gatavam tam, ka dūmgāzes var nokvēpināt polikarbonātu kā ārpusē, tā iekšpusē un ka nomazgāt netīrumus, nebojājot virsmu aizsargpārklājumu, nebūs tik vienkārši.
- Krāsni var izvietot priekštelpā, bet siltumnīcā vidū ievilkt gaisa vadu no perforētās plēves – arī šādu risinājumu mēdz izmantot komerciālie audzētāji. Šinī gadījumā skurstenis paliek priekštelpā, samazinot risku, ka dūmgāzes nonāks siltumnīcā. Silto gaisu no krāsns gaisa vadā pūš neliels ventilators, bet tā darbināšanai būs vajadzīga elektroenerģija.
