Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lielie Kangari
Lielie Kangari ir ne tikai leģendām apvīts apvidus, to piemin arī autosporta cienītāji – savulaik rallija ātrumposms Kangaru kalnos bijis viens no skaistākajiem un sarežģītākajiem Latvijā. Tagad sporta mašīnu motoru rūkoņa Kangaros jau sen noklususi, grants segums nomainīts ar asfaltu un arvien biežāk te atskan cilvēku balsis – jaunizveidotā dabas taka un jaunuzceltais skatu tornis ātri iemantoja vietējo ceļotāju uzmanību.
Tā, kā šobrīd, Lielajos Kangaros izskatās tikai pēdējos pāris gadus – labiekārtota apmēram divus kilometrus gara dabas taka un viens no skaistākajiem skatu torņiem Latvijā, kas ir 33 metrus augsts.
Lielo Kangaru dabas liegumā ir unikāls dabas objekts – lielākā osu grēdu Latvijā. Lielie Kangari tiek dēvēti arī par ledus laikmeta meistardarbu. Oss jeb kangars ir šaura, 5 — 10 m augsta un līdz 10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas paceļas virs apkārtējās teritorijas. Osi ir veidojušies ledus laikmetā, ledāja kušanas ūdeņu zemledāja tuneļos un ledāju kušanas ūdeņu straumēs. Osi sastāv no ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem: oļiem, grants un smilts. Autoceļš pa Lielajiem Kangariem, starp citu, iet tieši pa osa muguru.
Dabas liegumā atrodas arī Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Dabas liegumā izbūvēta pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie Kangaru ezera.
Lielie Kangari izceļas ar savdabīga veģetāciju, tur atrodamas retas augu sugas, piemēram, dzeltenā dzegužkurpīte – krāšņākā no Latvijā sastopamajām savvaļas orhidejām.
Visas takas garumā izvietoti informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno vienā stāstā varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām šeit – Lielajos Kangaros. Stendi vēsta par Ķoderu pilskalnu, kas saukts arī par Lielā Vīra gultu, kā arī par īpaši aizsargājamiem biotopiem, retiem un aizsargājamiem augiem, dabas liegumu un lielāko osu grēdu Latvijā, ezeru, Kangaru ceļu, dzīvniekiem, putniem un bezmugurkaulniekiem. Blakus Kangaru ezeram izveidotās dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš – vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji.
Teika par Kangaru kalniem
Senajos laikos tagadējo Kangaru kalnu un apkārtējo purvu nav bijis. Tajā vietā viļņojis liels ezers. Braucot uz Rīgu vai no Rīgas, ļaudīm bijis jāceļas pāri ezeram laivās. Un, kurš ceļinieku pulks cēlies pāri, tam bijis jāziedo ezeram viens cilvēks. Ja to nedarījuši, ezers allaž kļuvis bargs un apracis viļņos visus braucējus.
Tajos laikos Kangaru ezera tuvumā dzīvojis milzis. Viņa gultas vieta vēl tagad esot redzama uz Kangaru kalnu strēķa. Reiz milzis aizgājis pie ezera noskatīties, kā ļaudis cēlušies pāri. Un sagadījies tā, ka tieši tajā reizē ezers neesot dabūjis parasto ziedu, tāpēc kļuvis bargi bangains un aprijis laivas ar visiem braucējiem. Milzis par šādu ezera negantība ļoti sadusmojies un sacījis, ka darīšot tai galu.
Ļaudis neticīgi kratījuši galvas, sak, ko tādam dzelmenim padarīsi! Bet milzis teicis:
— Kas šis par dzelmeni! Sekla pančka. Nelaime tā, ka jūs esat pārāk sīka auguma. Es katru rītu brienu pāri.
Tas bijis tiesa. Ik rītu, uzlicis putras katlu uz uguns, milzis gājis pāri ezeram uz Rīgu pēc sāls, ko putrai piebērt.
— Gādājiet tikai prāvāku maisu, — viņš teicis. — Uzbēršu jums pāri ezeram sausu ceļu.
Tā arī noticis. Novada audējas noaudušas jūdzi garu audeklu, šuvējas pašuvušas milzu maisu — ber kaut visu muižas malumu iekšā! Milzis pārmetis maisu pār plecu un aizgājis.Jau nākamajā rītā, pēc sāls iedams, ņēmis lielo maisu līdzi. Atceļā pagriezies gar jūrmalu, iebēris maisā vairākas kāpas smilšu un gājis mājās. Brizdams pāri ezeram, pašķiebis maisa vaļējo galu uz leju, aizšūto paturēdams plecos. Kamēr pārbridis, smiltis no maisa izbirušas. Pēc nedēļas ceļš bijis gatavs. Pār ezeru uzaugusi kalnu grēda. Kur smilšu nobiris pavairāk, tur kalni bijuši augstāki, kur pamazāk, tur — zemāki.
Ļaudis milža bērumu nosaukuši par Kangaru kalniem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 5.4.1.1/17/A/009 Tūrisma, dabas izziņas un veselības infrastruktūras izveide dabas liegumā “Lielie Kangari”
