Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas jādara tagad?
- Janvāris ir īstais laiks, lai padomātu par tuvojošos pavasari, vasaru, par iespējamām dārza pārvērtībām, par puķu sēšanu, stādīšanu. Aicinu katru izvērtēt, vai ir vajag ieguldīt naudu, darbu un materiālus, lai izaudzētu savus puķu stādus, jo Latvijā ir daudz ar dārzkopību saistītu firmu, kas piegādā gan jaunstādus (gatavus mazus stādiņus, kam jau izveidojušās saknītes), gan sējeņus, gan spraudeņus. Tagad ir vērts painteresēties par to iegādes iespējām. Vai arī nepieciešamo stādu skaitu var iegādāties pavasara beigās dārzniecībās vai pie stādu audzētājiem.
- Ja nu tomēr ir vēlme sēt pašiem, jāsāk plānot, kādas sēklas iegādāties, sagādāt kastītes un substrātu sēšanai. Janvārī jau var sēt puķes, kam ir garš veģetācijas periods – leduspuķes, kamolbegonijas, lobēlijas, krustaines, agerātus, lauvmutītes u. c. Lai tās iesētu vienmērīgāk, sagatavotajās kastītēs uz substrāta uzkaisa nelielu smilšu kārtiņu, lai labāk saskatītu smalkās sēkliņas. Sējumus pārklāj ar plēvi vai stikla plāksni, lai sējumi dīgtu gaismā, un viegli mitrina ar pulverizatoru. Svarīgi šad un tad pavēdināt, lai neveidotos kondensāts, kas pilētu vienā vietā. Kad parādās pirmās dīgļlapiņas, nodrošina 18–20 grādu temperatūru un – svarīgākais – papildapgaismojumu 14 stundas dienā, kas ieprogrammēs puķu krāšņu ziedēšanu vasarā.
- Ja palaimēsies un aiz loga zemi klās pietiekami bieza sniega kārta, varēs neuztraukties par pieseguma nepieciešamību dažādiem augiem. Ja nu tomēr sniega sega nav izveidojusies, tad ir laiks parūpēties par augu piesegšanu. Ir ļoti labi, ja mulčējamais materiāls sarūpēts laikus. Skaidrās un saulainās dienās augu virszemes daļa sasilst, bet vakaros un naktīs strauji atdziest. Temperatūras svārstības apdraud augu izdzīvošanu gaisa temperatūras maiņās. Rodas fizioloģiskais sausums, saules apdegumi, mizas plaisāšana kokiem, krūmiem. Apdraudētos augus ar ziemzaļām un mūžzaļām lapām, kā aslapu flokši, heihēras, sniega rozes, tiarellas, mārsili, var paglābt, piesedzot ar egļu zariem. Ja ir kaut nedaudz sniega, tad, noslaukot to no celiņiem, vēlams ar to pārbērt augus.
- Ziemzaļos augus no saules apdegumiem varētu pasargāt ar balto agrotīklu vienā kārtā, atstājot kādu malu vēdināšanai, lai neveidotos kondensāta pilieni, kas nepavisam nav vēlami. Tupretī sīpolpuķes, rudens ziemciešu stādījumus, jutīgākās krāšņumzāles, rudens anemones, rozes, skarainos flokšus vēlams piesegt ar kūdras vai mizu mulču. Ideāli, ja augsnes virskārta sasalusi 3–5 cm dziļumā.
- Arī janvārī jāturpina pārbaudīt pārziemināšanai novietotos augus – gumus, sīpolus, sakneņus, toveraugus. Ja novērojama puve, vislabāk tūlīt aizvākt bojātās daļas un iznīcināt. Toveraugus (fuksijas, eņģeļtaures, bugenvilejas, mandevilas, lantānas, naktenes un vēl daudz citu augu) ziemas laikā visbiežāk apdraud kaitēkļi – utis, bruņutis, tīklērces –, tādēļ svarīgi aizvākt jebkuru nokritušo lapiņu. Tāpat jāatceras augus neiekaltēt, bet arī nepārliet!
- Atceries telpu zaļo rotu – telpaugus. Janvārī zied Alpu vijolītes, falenopši, cimbīdijas, acālijas. Ziedošos augus mēslo reizi nedēļā ar telpaugiem paredzētu mēslojumu. Ņem vērā – Alpu vijolītēm un acālijām patīk zemāka temperatūra (15–18 grādu) un mitrāks gaiss. Apkures sezonā vēlams izmantot speciālos gaisa mitrinātājus. Daudziem telpaugiem vēl turpinās miera periods – ja iespējams, tos novieto vēsākās telpās, nelaisti, bet arī neiekaltē. Sukulentus laisti reizi mēnesī vai divos.
