Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē MAIRIS ŠEKAVS, SIA Staļi Pārdošanas projektu vadītājs
Lai gan mēdz uzskatīt, ka koka ārdurvis vairāk piemērotas mājām, kurām ir koka logi, šādam viedoklim nav pamatojuma. Mājai var būt plastikāta logi un koka ārdurvis, taču estētiskāk, protams, izskatās saskaņots logu un durvju ansamblis.
Pirms izvēlas mājai ārdurvis, svarīgi atbildēt uz pāris jautājumiem. Vai tās būs galvenās ieejas durvis, kas ir daļa no mājas fasādes? Vai tās būs ārdurvis, kas ved uz pagalmu, piebūvi vai pagrabu? Vai gribas durvis tikai no koka vai ar stikla elementiem? Ja galvenās ieejas durvis būs stiklotas, durvis uz pagalmu var izvēlēties līdzīgas, bet bez stiklojuma, jo tā sanāks lētāk. Cik daudz naudas var atļauties maksāt, jo labas metāla durvis izmaksās mazliet lētāk nekā koka ārdurvis.
Kuru koku izvēlēties?
Pārsvarā – 80% gadījumu – izvēlas priedes koka durvis, jo priede ir pieejamākais un lētākais materiāls. Priede nepūst un neplaisā, tai ir augsta skaņas izolācija. Pateicoties sveķiem, priede ir pasargāta pret dažādām sēnīšu slimībām. Taču priede ir mīksts koks, vairāk uzsūc mitrumu un reaģē uz laika apstākļu maiņu.
Ozolkoks ir viens no labākajiem dabiskajiem materiāliem, tas ir cietāks un labāk nodrošina siltumu. Ozols uz laika apstākļu izmaiņām strauji nereaģē, tāpēc durvis savu sākotnējo izskatu saglabā ilgus jo ilgus gadus. Taču ozols ir krietni dārgāks materiāls.
Oša un ozola tehniskās īpašības atšķiras visai maz, taču osis ir daudz lētāks. Arī osis ir blīvs, neuzsūc daudz mitruma.
Lapegle nedeformējas un neuzbriest, tāpēc to var izmantot mitrākām telpām. Noturīga pret temperatūras svārstībām, izturības ziņā var konkurēt ar ozolu, tāpēc arī šis materiāls ir piemērots ārdurvīm.
Jo biezākas, jo siltāk
Lai durvis nelaistu cauri aukstumu un būtu laba siltumizolācija, izšķiroša nozīme ir koka biezumam. Minimālais durvju biezums ir 40 milimetri (četri centimetri), taču tā nebūs labākā izvēle, jo šādas durvis nebūs ne aukstumu aizturošas, ne trokšņus slāpējošas un drošas. 40–50 milimetru durvis sava plānuma dēļ vairāk piemērotas iekštelpām. Par pietiekami laba biezuma durvīm uzskata 68 un 78 milimetru biezas durvis, bet teju ideālas būs 90 un 98 milimetrus biezas durvis.
Koka durvīm jābūt arī siltinātām – ja ir koka pildiņi, pa vidu liek putuplastu, kas nelaiž cauri aukstumu. Biezākas durvis ne tikai labāk notur siltumu, bet arī efektīvāk izolē ārpasaules skaņas. Ja durvīm augšpusē, pa vidu vai kāda pildiņa vietā ir stikls, liek stikla paketi no diviem vai trim stikliem (triju stiklu pakete ir kārtīgas biezas durvis, kas labi notur siltumu). Pa stiklojuma vietu durvīs gan nāk gaisma, gan var redzēt, kas pienācis pie durvīm, taču izsist trīs pakešu stiklojumu ir visai sarežģīti.
Daudzām vecām mājām mēdz būt divas ārdurvis, taču meistari uzskata, ka pietiek ar vienām, jo mūsdienās ražotās koka durvis labi tur siltumu.
Divas durvis aizņem vairāk vietas, īpaši, ja koridors nav liels. Dubultdurvis nav arī ērtas – ja nāk ar nesamo rokās, kamēr attaisa vienas durvis un otras atver uz iekšu, mājā ieplūst aukstums.
Latvijā vairums durvju veras uz ārpusi, lai tās varētu ērti attaisīt, ja mājā, piemēram, izceļas ugunsgrēks. Veikalos nopērkamās gatavās durvis var vērties arī uz iekšpusi, bet ražotājs var izgatavot durvis, kas veras gan uz āru, gan iekšu.
Drošībai – laba slēdzene
Biezākas durvis sargā māju arī pret zagļiem, taču durvju biezums šoreiz nav noteicošais. Drošībai svarīgākais durvju furnitūras elements ir slēdzenes cilindrs un durvju eņģes. Mūsdienās nopērkami rokturi ar drošības uzlikām, kas neļauj cilindru izurbt. Tāpat ir ražotāji, kas uzreiz ražo cilindrus, kurus nevar ne izurbt, ne pārlauzt.
Par vienu no drošākajiem atslēgas mehānismiem joprojām uzskata zirnekli – daudzpunktu slēdzeni ar vairākām tapām, kas izbīdās katra savā virzienā. To var iestrādāt ne tikai metāla, bet arī koka durvīs. Šāda slēdzene nodrošina pret durvju izgāšanu ar spēku, tās nevar tik viegli izcelt, jo durvis tur gan eņģes, gan tapas. Turklāt koks saules vai mitruma iedarbībā mēdz staigāt, locīties – tad šī atslēga nodrošina durvju stabilu turēšanos, jo nofiksē durvis vairākos punktos.
Tiesa, zagļi biežāk izvēlas izsist kādu logu vai izurbt stikla vitrīnu, jo ar durvīm jādarbojas ilgāk, arī troksnis mēdz būt lielāks, nekā izsitot vienu stikla paketi. Ne mazāk būtiskas ir kvalitatīvas eņģes – mūsdienās nopērkamas eņģes, ko nevar vienkārši izcelt ārā, nopērkamas arī slēptās eņģes, kuras, pieejot pie durvīm, nav redzamas.
Elektroniskā actiņa un citas ekstras
Koka ārdurvīs liek arī actiņu, lai var redzēt, kas atnācis, taču vienkārša actiņa jau ir mazliet vēsture. Modernākas tagad ir elektroniskās actiņas, kad caur mobilajā telefonā ielādētu aplikāciju var redzēt, kas pie durvīm pienācis. Sāk izmantot arī pirkstu nospiedumu – pie durvīm pieliek pirkstu kā pie mobilā telefona, un durvis nolasa, kas atnācis (nav vajadzīga atslēga). Var pasūtīt arī durvis bez roktura – saimnieks tikai paskatās telefonā, kas atnācis, nospiež kodu, un durvis atveras.
Uz dārza vai pagalma pusi var likt bīdāmas ārdurvis, ko ikdienā varbūt neizmanto, bet, kad ir labs laiks, ballīte – atbīda, lai ir liels, caurstaigājams laukums. Bīdāmās durvis var izgatavot līdz pat četru metru platumam: divi metri bīdīsies, divi – nebīdīsies. Var izvēlēties arī salokāmas durvis, kas sastāv no vienas vērtnes, pa kuru staigā iekšā un ārā, un salokāmās daļas, ko pēc vēlēšanās var atvērt, – tad būs gan skats uz dārzu, gan ērta staigāšana.
Ja koks staigā
Koka durvju priekšrocība ir to dabiskums, taču zināmā mērā arī trūkums, jo koks ir dzīvs un dzīvo savu dzīvi. Pat kvalitatīvas durvis var izplesties vai sarauties, ķerties, grūtāk vērties, sevišķi starpsezonās. Tas ir dabisks process, kas gan pats sevi arī regulē: lietus uzlīst, bet saule un vējš mitrumu nožāvē.
Ja durvis staigā, kādreiz tās ieteica regulēt, slīpējot. Tagad to reti kurš dara, jo pastāv citas iespējas. Ja durvīm ir uzliktas kvalitatīvas eņģes (3D), tās var pacelt gan uz augšu, gan leju, pavirzīt vērtni tuvāk kārbai pa labi un pa kreisi, dziļāk kārbā, novēršot durvju šķībumu. Reizēm pietiek paregulēt par trim milimetriem, kad jau ir pietiekami. Tāpēc jāpērk ne tikai labas durvis un slēdzene, bet arī kvalitatīvas eņģes.
Dažādās krāsās
Koka durvis var nokrāsot jebkurā krāsā, kas ir RAL katalogā (visplašāk lietotais krāsu standarts). Koku krāso ar dabiskām krāsām. Pirms izvēlēties krāsu, jāņem vērā, kurā pusē durvis atrodas.
Ja ārdurvis atrodas dienvidu pusē, kur visu laiku spīd saule, ieteicams izvēlēties gaišos, ne tumšos toņus.
Saules staru ietekmē tumšo toņu durvju virsmas temperatūra strauji mainās. Tas var ietekmēt gan durvju darbību, gan bojāt apdari. Lai no tā izvairītos, parasti virs ārdurvīm iesaka uzlikt vismaz septiņus centimetrus garu jumtiņu. Tas pasargās ārdurvis no krasām temperatūras svārstībām un lieka mitruma.
Krāsotām durvīm ir viens mīnuss – caur krāsu vairs neredz koka struktūru. Tāpēc tiem, kuri vēlas saglabāt durvju dabisko izskatu, durvis iesaka nolakot. Arī lakai ir dažādi toņi – no gandrīz caurspīdīga līdz tumši brūnam. Durvis var arī beicēt – būtībā tas ir tas pats lakojums, tikai beicei nav tik izteikts spīdums.
Skandināvi dod priekšroku baltas krāsas ārdurvīm, bet Latvijā jau vairākus gadus dominē pelēkais tonis.
Kā durvis kopt?
Remonta un saimniecības preču, kā arī profesionālo kopšanas līdzekļu veikalos var iegādāties speciālus tīrīšanas līdzekļus kokam – gan balzamu, gan vasku. Ar šo līdzekli būtu ieteicams vienu (vai divas) reizes gadā, vislabāk rudenī, pirms sācies aukstais laiks, ievaskot durvis. Ja durvīs ir mikroplaisa, ko ar aci neredz, tad ūdens tajā noteikti iekļūs un sasalstot plēsīs mazo plaisiņu lielāku. Piecas, desmit minūtes darba, un durvis būs pasargātas.
Durvju apstrāde un kopšana pasargā arī no krāsas lobīšanās.
Dažreiz atlīmējas vai saplaisā durvju gumija. Lai tā nenotiktu, gumiju var apstrādāt ar to pašu līdzekli, ar kuru apstrādā ārdurvis. Ja mājā ir suņi vai kaķi, kas dažreiz gumiju pārrauj, veikalā var nopirkt jaunu gumiju un veco nomainīt. Arī superlīme un silikons dara brīnumus. Ir ražotāji, kas gumijas iefrēzē vērtnē un kārbā speciālā rieviņā – tad šādu problēmu nav.
Ja virs durvīm ir jumtiņš, tas durvis pasargā arī no netīrumiem, bet, ja nojumes nav, var sakrāties dubļi vai lietus lāšu šļakatas. Tās var nomazgāt ar siltu ūdeni vai ziepjūdeni, jo arī durvis ir krāsotas ar dabai draudzīgu krāsu vai laku, kas ir uz ūdens bāzes. Krāsa ir tā ražota, lai noturētos un to varētu mazgāt. Arī ražotāji bieži nosaka – lai būtu garantija, nelielam jumtiņam, kas pasargā durvis no lietus un sniega, virs durvīm jābūt!
Cik maksā?
Durvju cena atkarīga no izmantotā koka un izvēlētās furnitūras.
Labas priedes koka durvis maksā ap 1000 eiro plus PVN, ozola durvis – ap 1400 eiro plus PVN.
Tā ir cena par visu komplektu – vērtni, kārbu, furnitūru. Ekonomiskāki cilvēki var izvēlēties mazāk kvalitatīvu rokturi – tie maksā no 20 eiro līdz dažiem simtiem. Kvalitatīvs rokturis ar aizsardzību pret uzlaušanu maksā ap 80 eiro, turklāt labam rokturim ražotājs var dot pat 15 gadu garantiju.
Durvju montāža un maiņa
Parasti durvju ražotāji piedāvā veco durvju demontāžu un jauno durvju montāžu. Ārdurvis var nomainīt arī pats, jo tā var ieekonomēt gan uz montāžu, gan transportu. Durvju nomaiņa nav sarežģīta, īpaši, ja cilvēkam ir kaut nelielas zināšanas. Lielākoties ražotāji līdzi dod pamācību, kā durvis ielikt. Svarīgākais, lai durvis ir taisnas un kārtīgi nostiprinātas. Lai nav tā, ka vējš vienreiz aizsit ciet un durvis knapi turas. Durvis ir jānolīmeņo – lai tās ir perfekti taisnas, nevis šķības, jo tad vērtne var nevērties.
Ja vēlas nomainīt tikai durvis vai tikai kārbu, atstājot veco kārbu vai veco vērtni, var rasties problēmas. Jo katram ražotājam ir savas nianses, savi profili, citādi iestrādāta gumija, var atšķirties eņģu augstumi. Tāpēc, ja vien durvju ražotājs ir zināms, labāk izvēlēties viena ražotāja vērtni un kārbu.
Kur meklēt kvalitatīvas koka ārdurvis?
Viss atkarīgs no budžeta, cik par durvīm var atļauties maksāt. Mūsu veikalos var iegādāties poļu, baltkrievu, lietuviešu koka durvis – tās parasti ir lētākas, bet, cik kvalitatīvas, grūti pateikt. Jāatceras, ka interneta veikali nereti ir tikai preču pārpircēji, kas paši neko neražo, tāpēc arī šī var nebūt labākā izvēle.
Vislabāk durvju izgatavošanu uzticēt Latvijas durvju ražotājam, pie kura var pasūtīt tieši savai gaumei un kvalitātes prasībām atbilstošas durvis, apskatīties paraugus un saņemt garantijas. Labs ražotājs dod garantiju gan durvīm, gan furnitūrai – vidēji no trīs līdz septiņiem gadiem. Labs ražotājs arī pārliecinās, vai garantijas laikā kaut kas nav atgadījies ar durvju apdari, vai atslēgu var labi aizslēgt. Durvju ražotāju pieredze rāda – ja kaut kas notiek, tad pirmajos mēnešos. Ja ne, tad varbūt tikai pēc padsmit gadiem.
Svarīgi ir arī durvju izmēri – ja māju vēl tikai būvē, var ieprojektēt standarta izmērus, bet agrākos laikos celtu māju durvīm var būt dažādi augstumi un platumi. Pasūtot durvis pie vietējā ražotāja, iespējams izvēlēties sev vajadzīgos izmērus.
Sev tīkamas durvis var nošpikot arī kādā dizaina žurnālā, ieraudzīt internetā vai kaimiņa sētā un pie ražotāja pasūtīt sev tieši tādas – durvju ražotāji spēj īstenot teju visas ieceres. Atšķirībā no metāla durvīm, koka durvju augšpusi var izzāģēt apaļu vai ovālu, jebkurā durvju vietā var ielikt stiklu vai vitrāžas. Latvijā kvalitatīvas koka durvis ražo, piemēram, Mežmaļi, Staļi, Skrīveru galdniecība u. c.
Īpašs akcents – dedzināta koka durvis
Stāsta KLAIDS GRUNTE, uzņēmuma Kotumaki līdzīpašnieks un valdes loceklis:
«Dedzināta koka ārdurvis izvēlas tie, kas novērtē ilglaicīgu un interesantu dizainu. Mēs gatavojam materiālu, bet durvis taisa ražotājs. Apdedzināt var jebkuru koku – priedi, ozolu, egli, osi. Strādājam pēc tūkstošiem gadu senas Japāņu tehnoloģijas, lai saglabātu koku, lai tas ilgāk kalpotu un tajā nemājotu mikroorganismi. Koku sākotnēji laiž caur speciālu krāsni, kur to dedzina konkrētā spiedienā, tad strauji atdzesē. Rezultātā veidojas šis pirmatnējais materiāls, kas ir ogle.
No ogles gatavo mājas apšuvumus, iekšējo apdari, var izmantot arī durvīm. Bet no ogles vairāk sanāks dekoratīvas durvis. Taču, kad ogli tehnoloģiski notīra, durvis kļūst ļoti skaistas – brūnganas, ar dažādiem reljefiem, interesantu koka tekstūru. Tad šis materiāls ir ilgmūžīgs, izturīgs un skaists. Vērtne, gumijas, siltinājums, aizsardzība pret uguni un zagļiem šīm durvīm ir tādi paši kā citām koka durvīm. Arī ielikšana ir tāda pati. Ja ieliek dedzināta koka durvis, reizi pāris gados tās vajadzētu apstrādāt ar kokam domātu eļļu, lai durvis izskatās svaigākas. Šādām durvīm cenu amplitūda ir ļoti plaša un atkarīga gan no ražotāja, gan furnitūras – tās var izmaksāt, sākot no 500 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro.
Mēs koku laižam caur krāsnīm īpašā temperatūrā un iegūstam tehnisko noturību un ilgmūžību, bet Latvijā ir arī amatnieki, kas piedāvā citādi dedzināta koka durvis. Piemēram, egles durvis var iemest ugunskurā un padedzināt – arī tā sanāk dedzinātas durvis.»
