• Pāces vilnas fabrikas īpašnieks: Dziju ražojam pēc senām metodēm un skalojam dīķa ūdenī ar sāli

    Iedvesmas stāsts
    Ilze Šķietniece
    14. janvāris
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Pāces vilnas fabrika ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas veic pilnu vilnas pārstrādes ciklu. Fabrikas īpašnieks Dins Derkevics arī apsola: «Ja klients ir gatavs apmaksāt ceļa izdevumus, es aizsūtīšu arī uz Mēnesi!»

    Pāce ir neliels ciems Dundagas pagastā. Vilnas fabrika te atrodas jau no 19. gadsimta beigām. Fabrika nedēļā saražo aptuveni 700 kilogramu dzijas, ko eksportē uz 18 valstīm, tajā skaitā Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Izraēlu, Somiju, Zviedriju, Vāciju, Japānu. Bijis sūtījums pat uz Aļasku.

    Uzņēmums izmanto Baltijā iepirktu vilnu un rada produktu, kas ir pēc iespējas dabiskāks. «Ja iepirksim to pašu vilnu, ko citi, un ražosim to pašu, ko visi, ne ar ko neatšķirsimies,» pamato Dins un norāda, ka mērķis ir saglabāt vilnas pārstrādi tādu, kāda tā bija pirms vairāk nekā simt gadiem, kad fabriku dibināja:

    Ceru, ar katru gadu šai vietai augs vērtība un mūsdienu cilvēki sapratīs to, ka ir vajadzīga īstā vilna, ne tikai Ķīnas džemperi.

    Pats smagākais posms ir vilnas mazgāšana, tāpēc citi dzijas ražotāji Baltijā šo posmu izlaiž un iepērk Jaunzēlandē mazgātu vilnu. Dins izejmateriālu iegādājas no Latvijas un Igaunijas aitkopjiem. Vilnas mazgāšanā piedalās pieci vīrieši, tajā skaitā pats saimnieks.

    «Visu pārcilājam ar rokām, ar ratiņiem stumjam uz priekšu un atpakaļ,» viņš stāsta. Mazgāšanu atkārto trīs reizes. No katras vilnas tonnas šajā procesā tiek zaudēti aptuveni 50 procenti.

    Izmanto blakus esošā dīķa ūdeni, kam piebērts sāls. Tas tādēļ, ka Dins izlasījis: savulaik zvejnieki aitas pirms cirpšanas dzina jūrā vai arī pēc tam vilnu salika tīklos, piekabināja laivai un braukāja pa jūru.

    Citur pasaulē šobrīd izmanto karbonizāciju – ķīmisko mazgāšanu. Tas procesu padara vieglāku, jo netīrumi tiek izšķīdināti sērskābē, taču vilnā esošais lanolīns nokrītas līdz 13–17 procentiem. Tehnoloģija, kādu izmanto Pācē, ļauj saglabāt lanolīna daudzumu pat 70 procentu apmērā. «Tā ir viela, kas, manā skatījumā, dod vilnai dzīvību – vasarā atdzesē, bet ziemā silda,» viņš paskaidro.

    «Ja lanolīns ir tikai desmit procentu apmērā, dzija izskatās skaista, ir sniegbalta, bet savu funkciju nepilda. No šādas vilnas adītā džemperī nekad nevarēs iziet ārā pikoties un nenosalt, neuzvelkot virsdrēbes.»

    Sākumā Pācē ražoja tikai dabiski baltu, pelēku un vienā krāsā krāsotu dziju, bet gadu gaitā sortiments kļuvis ļoti plašs. Tajā ir vamžu dzija, jēldzija, tvīda dzijai līdzīgs produkts ar nosaukumu Dundaga kā tvīds. Bet lielāko popularitāti pasaulē guvusi daudzkrāsainā dzija. Tā ir vēl viena lieta, kas Pāces fabriku atšķir no citiem ražotājiem.

    Vienā šķeterē ir no pieciem līdz divdesmit toņiem, kas cits citā pāriet, dabīgi sapludinot krāsas.

    Kolekcijas tiek veidotas katru sezonu, tādēļ tieši tādu pašu šķeteri pēc gada vairs nav iespējams nopirkt. «Katrai kolekcijai ir citādi toņi, kas radīti, domājot par gadalaiku, laikapstākļiem, klientu mentalitāti,» paskaidro Dins. Dizaineru komandas fabrikā nav. Krāsas pārsvarā liek kopā paši saimnieki, kā arī viņu meitas Elīza un Elēna, kurām ir attiecīgi divpadsmit un deviņi gadi. Tādā veidā viņas nopelna sev kabatas naudu.

    Visu rakstu lasiet zemāk!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    1 komentārs

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+