Suņa vilna – silda un ārstē

Raksts publicēts žurnālā Astes 2012. gada 1. numurā

Silda, kož un ārstē

Kurš kaut reizi uz plikas miesas uzvilcis adījumu no suņu vilnas, pateiks, ka tas silda vienkārši lieliski, tajā nesvīst, tomēr – tas kož. Jā, liela daļa šādu adījumu ir durstīgi, bet, iespējams, tas tieši arī ir suņu vilnas ārstnieciskās iedarbības noslēpums. Gadiem uzkrātā cilvēku pieredze liecina un šur tur literatūrā tiek stāstīts, ka suņu vilniņa ārstē iekaisumus, kaulu sāpes, uzlabo asinsriti, noņem tūsku. Ir gadījumi, kad tā iedarbojas ļoti nomierinoši, mazinot stresu.

Aptverošu zinātnisku pētījumu gan par šo tēmu nav, taču ir izteikts pieņēmums, ka iedarbības pamatā varētu būt tas, ka suņa kažoka pavilnas matiņa diametrs ir vienāds ar cilvēka ādas poras diametru. Matiņam, ādu durstot, notiek mikromasāža, kuras efekts ir līdzīgs adatu terapijai.

Citi lasa

Egita Galiņa

Dzīvesstils

Kā Pelšu pāris nopirka nolaistu īpašumu Cēsu pusē, lai piepildītu sapni par dzimtas mājām

Gita Vīksne

Attiecības

«Viņa vienkārši aizgāja…» Kāpēc basketbolistu Kristapu Valteru pametusi trešā sieva?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Daiga Sotaka stāsta, ka efekts esot jau tad, ja suņa vilnas izstrādājumu uz plikas miesas patur pusstundu dienā. Tik daudz jau katrs var paciest, pat ja nākas staigāt zobus sakodušam. Tie, kam nav tik ļoti jutīga āda, košanu sajūtot tikai sākumā, bet pēcāk vairs nemana un var ļaut vilniņai iedarboties arī ilgāku laiku.

Daigai kāda vecmāte stāstījusi, ka suņu vilna mazinot pat pēcdzemdību tūsku jaundzimušajiem. No šīs vilnas darinātus zābaciņus velk kājās pat pavisam maziem zīdaiņiem, protams, tiem izmanto vismaigāko vilniņu. Mazuļi ar tādiem guļot kā Dieva ausī: «Pati redzēju, kā kāda mamma uzvilka savam bērnam pūkainos zābaciņus, un viņš mūsu acu priekšā nomierinājās.» Uz Franciju kādam jaundzimušajam vesta sedziņa – bērnam, zem tās guļot, bijis pavisam cits miedziņš. Tiem, kam Daiga kaut ko no suņu vilnas adījusi ārstniecības nolūkos, viņa parasti lūdz, lai pastāsta, vai bijis kāds labums. Labas atsauksmes un konkrētu stāstu netrūkst. «Es domāju, ka suņu vilna ir vērtība, kuru mēs vēl pietiekami neesam izzinājuši un līdz galam novērtējuši,» uzskata Daiga un īpaši iesaka suņu vilnas izstrādājumus valkāt tiem, kam salst kājas, rokas, kam sāp ceļgali vai kāda cita locītava.

Dziedina tikai izķemmēta pavilna

Par ārstniecisku tiek uzskatīta tikai tā pavilna, ko iegūst, izķemmējot garspalvainos suņus. No neliela auguma suņiem gada laikā var iegūt aptuveni 100 gramu vilnas, bet lielie atdod pat līdz puskilogramam.

Vilnu pirms vērpšanas un adīšanas nekādā gadījumā nemazgā, lai tā nezaudē savu vērtību, taču var kādu brīdi pirms ķemmēšanas izmazgāt ar suņu šampūnu vai izpeldināt ezerā vai upē pašu dzīvnieku. Daigas pieredze liecina, ka suņu meitenēm vilniņa ir mīkstāka, taču tās ir mazāk. Suņu puikas ir devīgāki, bet vilniņa ir cietāka, īpaši tiem, kurus regulāri peldina jūrā. Vilnas mīkstums atkarīgs arī no šķirnes – ņūfaundlendieši un baltie kaukāzieši parasti ir ar asāku spalvu, savukārt samojedu suņi – ar maigāku.

Cirpto un trimēto vilnu, piemēram, no Jorkšīras terjeriem, pūdeļiem, šicu, arī var vērpt, taču dzija no tās sanāk pavisam citāda. Daiga teic, ka tā var derēt tikai smukumam un siltumam (arī šajos adījumos nesalst un nesvīst), taču par ārstniecisko efektu viņai nav apstiprinājuma. Tomēr rokdarbniece iesaka šādi iegūto vilnu nekādā gadījumā nemest ārā.

Vai tiesa, ka suņa vilna vienmēr ož pēc suņa? Tā ir gan, izstrādājuma sastāvu var noteikt pat pēc kārtīgas un pareizas izmazgāšanas, kaut arī palicis pavisam maz specifiskās smaržas. Izņēmums ir dažu šķirņu vilna – afgāņu kurtu, samojedu, čaučau.

Kā kopt adītos izstrādājumus

Mazgā tikai ar rokām, izmantojot suņu šampūnu vai šķidro mazgāšanas līdzekli Kastanis. Nav ieteicams mazgāt ar citiem līdzekļiem, kas arī ir it kā vilnas izstrādājumiem paredzēti un nopērkami veikalos. Nelieto veļas mīkstinātājus. Suņu vilnas izstrādājumus mazgā pēc iespējas reti. Nav arī lielas nepieciešamības to darīt bieži, jo suņa spalva pati daļēji attīrās. Pirms žāvēšanas lieko mitrumu nospiež, tad adījumu izgriež, ietinot sausā kokvilnas vai lina drānā. Pēc tam izklāj horizontāli uz sausa frotē dvieļa un atstāj, kamēr izžūst sausa.

Daigas Sotakas vecmāmiņa bijusi zintniece, viņa mazmeitai daudz stāstījusi par suņa vilniņas labajām ārstnieciskajām īpašībām. Daiga pati pēc profesijas ir tekstilmāksliniece un ar rokdarbiem aizraujas jau sen, taču suņu vilnas vērpšanu tā īsti iemācījusies tikai pirms trim gadiem. «Man pašai vienmēr mājās bijis kāds suns, bet suņu vilniņu neizmantoju, līdz kādā brīdī sapratu, ka man tieši ar to jāstrādā. Tagad zinu, ka tas man padodas un patīk, kaut arī darbs ir laikietilpīgs – 100 gramu kāršanai un vērpšanai vajag savas piecas stundas – un visai netīrs. Labprāt konsultēju, ja cilvēkiem ir interese pašiem ar to nodarboties. Nereti man zvana un jautā, ar ko vilnu kārst. Speciālas kārstuves veikalos nav nopērkamas, bet tā vietā var izmantot divas kaķu ķemmēšanai paredzētās sukas ar līkiem metāla zariņiem – vienu pret otru turot vilnu var uzkārst itin labi.» Daiga ir saimniece trijiem garspalvainiem suņiem – baltajiem samojedu puikam un meitenei un melnajam rīzenšnaucera un vācu aitusuņa jauktenim.

Bērnu zeķītēm vajag aptuveni 100 gramu vilniņas, bet pieaugušajam – no 150 līdz 180 gramiem. Suņu vilnai piemīt vērtīga īpašība – tā labi spēj uzsūkt mitrumu, pat līdz 50% no sava svara, tāpēc ar šādām zeķēm kājas apavos vienmēr būs sausas.

Suņu vilnas adījumi nesaveļas, arī intensīvi valkājot tiem neveidojas bumbulīši.

Ņem vērā!

• Parasti suņu vilnu vērpj ar kvalitatīvu smalku aitas vilnas pavedienu. Var savērpt ar linu pavedienu. Lins ir matēts, tāpēc arī tas der, bet nevar izmantot kokvilnu, jo tā ir slidena. Īsāku spalviņu savērpj vēl ar vienu pavedienu. Labāka dzija sanāks, ja izmanto gan īsākus, gan garākus matiņus.
• Īsākajai pavilnai, ko var izmantot vērpšanai, jābūt vismaz 3 cm garumā. Ja pavilnai piejaukušās garās akota spalvas, tās ārā nelasa, bet jārēķinās, ka ar tām adījums būs asāks.
• Interesantāks adījuma raksts sanāk, ja savērpj kopā dažādu suņu vilniņu. Var arī adījumu apstrādāt ar efektdzijām, izmantot mežģīņu rakstus.

Kā vēl vilniņu var izmantot

Izķemmēto suņa vilnu nekad nevajag izmest, bet gan sakrāt un izmantot, no tās veidojot lieliskas un noderīgas lietas.

1. Ja nav iespēju suņa vilnu savērpt vai nodot kādam vērpšanai, to var adot pa šķipsniņai pievienot parastajai vilnas dzijai (tikai ne sintētikas pavedienam). Adījums nebūs ļoti gluds, bet tas labi sildīs un arī ārstnieciskās īpašības tam piemitīs.
2. Cirptā un trimētā vilna netiek uzskatīta par ārstniecisku, taču arī to var vērpt un izmantot siltiem adījumiem.
3. Jebkura suņa vilnu (izņemot to, kam ir pavisam īsa un asa spalva) var safilcēt, sapresēt un izmantot kurpēs vai zābakos ieliekamu sildošu pēdiņu izgatavošanai. Vienkāršākais variants, kā iegūt materiālu šādām pēdiņām, – ieliek vilniņu starp divām lielākām papīra lapām vai parastajā iepakojuma maisiņā un paliek zem paklāja, kur vairāk tiek staigāts. Ar laiku – pēc kāda mēneša – vilniņa sapresēsies, safilcēsies, un no tās varēs izgriezt pēdiņas.
4. Sildošu apsēju var izgatavot, vilniņu sapluinījot, ieliekot blīva kokvilnas vai lina auduma maisiņā un aizšujot to ciet. Tam tikai jāpiešuj vajadzīgā garuma lencītes un muguras sildītājs gatavs.
5. Ja ir gana daudz laika un pacietības, vilnu apsējam var filcēt ar speciālo filcēšanas adatu un tad piešūt pie blīva auduma sloksnes, kas piegriezta nepieciešamā apsēja izmērā.

Populāras ķemsunīšu šķirnes

Ņūfaundlendietis, kollijs, Kaukāza aitusuns, Vidusāzijas aitusuns, Bernes ganusuns, čaučau, sanbernārs, Pireneju kalnu suns, Dienvidkrievijas aitusuns, Maskavas sargsuns, haskijs, samojeds, Aļaskas malamuts, bobteils, pūdelis, kokerspaniels, špics, pekinietis, Jorkšīras terjers u. c. garas spalvas īpašnieki, jaukteņus ieskaitot.